Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
2) daļa Vēl kārtīgi apmētāju to pašu vietu, bet nesekmīgi turpinam doties tālāk. Pārvietošanās ļoti sarežģīta - biezoknis nenormāls, karstums tā pat, dunduri kož, briežutis uzbrūk viena pēc otras, ja nebūtu cepures, tad domāju, ka vēl šobrī būtu ar kādu iekš galvas tajā gumijas izstrādājumā arī var just, ka elpošanas nav, bet tas taču piederās pie lietas. Tālāk vairāki smuki posmiņi. Vieplim arī kaut kas ir atrādījies, bet arī beidzeis ar fiasko. Priekšā nenormāls biezoknis, cauri tikt nevar, nolemju apiet beizokni izlaužoties līdz pļavai un tad gabaliņu pasperties pa to un tad atkal atpakaļ pie upes. Pļavu sasniedzu - tur mani sagaida vīgriezes, lai arī nekāds īsais neesmu, bet tās ir stipri virs mana auguma. Laužoties cauri nonāku nātru paradīzē, arī tās nav nekādas īsās un priekšā man ir nātru beizoknis, kas mani pāraugošas konkrēti. Aizžmiedzu acis un duru cauri, dunduru pavadīts, kaut kā izlaužos un atkal esmu pie upes un varu turpināt iesākto. Vieplim atkal kāds ir uzsitis, bet nav palicis galā Nonāku pie S veida līkuma, kur viena mala ar smuku bedri, apkārt kā ierasts pilns ar zariem, kokiem un visādu citādu draņķību, kas manu metienu nekādi neatvieglo, bet iemetiens veiksmīgs un drīz pēc tam tāds kā sitiens, bet roteris tiek pasists uz manu pusi un aukla atslābst...pļac...nenoreaģēju un pakāsu smuku copīti, pēc viepļa vārdiem, tā mēdzot darīt pieklājīgas zivtiņas....a ko padarīs?? neko nepadarīs, turpinās ceļu. Sviedri tek, pa retam uz kādas seklēkas sērītes iebrienu un apsēžos, lai aukstais ūdens kaut cik atdzesē sakarsušo gumijas izstrādājumu.Ceļš turpinās, copes nav, mazliet smaidu sejā izraisa avenājs, kas par pāris saujām aveņu, tiek paretināts - gardi gan!! Vieplim atrādījās smuka forele, bet tik vien, kā parādījusi sānus un pazudusi - žēl....man kārtējā biezokņa priekšā atkal maucu uz pļavu, krustu šķērsu, bet pie upes tieku, tik kaut kāda maziņa palikusi, un straume arī uz otru pusi...jūtos ļoti apjucis..neko nesaprotu....sāku kaut kur iet, bet vai karstums pie vainas, vai kas cits, bet tā īsti nezinu, kas noticis. Sasaucu viepli, kaut kā biju aizpēries labu gabalu un priekšu pazaudējis ierasto maršruta stratēģiju, bet nekas varam turpināt. Nonāku pie vietas, kur upei pāri pārkritušas divas, ja nemaldos ievas, kuplas, vēl ar visām zaļajām lapelēm, pa vidu atstādamas vien mazu šķirbiņu, zem kuras smuks dziļums apakšā. Metiens atkal izdodas un pēc pāris spoles apgriezieniem aiz rotera parādās forelīte - atkal maziņa, šoreiz pat nepiebakstot pazūd sev vien zināmās vietās. Nolemajam, ka vēl druciņ un metīsim mieru, par ko esmu laimīgs, jo saule un tās radītā svelme izlienot kaut kur atklātākā vietā, vārda tiešajā nozīmē beidz nost. Vēl gabalu pagājušo nolemjam doties atpakaļ. Atpakaļ ceļš ir tiešām drausmīgs, brikšņi mijās ar vīgriežu svelmainajām pļavām, vēl iepriecē grāvītis, kurā iekāpjot zābaki iestieg, lai tiktu no tās zampas ārā jātērē spēks, kur jau tā pat vairs nav. Mazliet atvelkam elpu, jo grūtības ir uz papīra neuzliekamas. Par laimi tiekam ārā uz meža stigas, kas iešanu daudzējādi atvieglo, bet slāpes ir neaprakstāmas, karstums sit nost, kājas paliek ar vien smagākas un smagākas. Vietām stiga ir noaugusi ar svaigām gailenēm, tās bija tik daudz, ka noēsties varētu uz urrā, bet lai arī nekad neesmu varējis paiet tādam gardumam garām tās nesalasot, tobrīd viss bija pie kājas, gribējās ātrāk uz mašīnu, ātrāk uz tuvāko bodi, pēc kaut kā slapja un auksta. Domas riebīgi šaudās par iespējami drīzumā auksta alus kas vienā malkā tiek iztukšots, bet tas iešanu tikai apgrūtina. Beidzot esam uz lauku ceļa, kas nozīmē, ka mašīna, līdz ar to arī iespējamais veikals ir jau sataustāms. Brīnumi notiek un vienmuļā meža malā parādās mūsu bērītis. Vairs neko negribās, tik vien kā ātrāk tikt ārā no tā prezervatīva, ierāpties mašīnā un prom. Tiek iedarbināta mašīna, lai tajā iekāpjot būtu patīkami vēss. tikmēr tieku ārā nu gumijas skavām. No zeķēm pil, un veči, tas nav ūdens Apakšā pavilktās bikses arī ir izgriežamas. Bet laime pilnīga, ka esmu no tā visa ārā. Prieka brīdi mazliet pātrauc tas, ka noslāpst mašīna, bet es tam lielu vērību nepievēršu, jo gan jau viss ok. Vieplis to iedarbina atkārtoti, un saģērbies ierāpjās pie stūres. kamēr krāmēju mantas mašīnā, mašīna noslāpst vēl vien reiz, kas manī mazliet uzjunda bažas. izslāpis, karstuma viļņu pārņemts ierāpjos mašīnā un prasu, kas noticis. Kompis uzrāda, ka kaut kas ar eļļu nav labi. Nodomājam, ka varbūt dačiks saulē sakarsis un rāda kaut kādu gļuku. Iedarbinam mašīnu un uzbraucam uz ceļa, taču īsu mirkli pabraucot motors noslāpst. Piestājam malā, atveram haubi, izmēru eļļas līmeni - obanā....motorā vairs VISPĀR NAV eļļas!!! Sūdi lieli...esam kaut kur ellē ratā, meža vidū, tuvumā nekā nav, tik dunduri, saules stari un mēs - izslāpuši pēc velna un neziņā ko darīt. Loģisks iznākums ir tas, ka jāmeklē evakuators, tiek apzvanīti kasko un vēl visādi citādi brīnumi un skaidrs ir tas, ka mūs var aizgādāt līdz tuvākajam servisam, kas atrodas 150 km no Rīgas Aber tik vēlu diezin vai kāds serviss kaut ko varētu pagūt izdarīt pārsistam karterim. Par evakuāciju līdz Rīgai nosauktais cipars mūs maigi izsakoties "mazliet" nošokēja un meklējām citus variantus. Galvenais tomēr tikt ārā no meža, līdz civilizācijai un tad domāt ko darīt. Evakuātors ir ceļā, bet atrašanās tajā nenormālajā svelmē, ar pilnībā izkaltuši muti nekādu prieku neuzdzen. Liekas, ka vairs nevar...vajag dzert, bet upe ir pietiekami tālu, lai uz turieni neietu pilnīgi noteikti, domas par brikšņiem vien zosādu uzmet. Nolemju ieiet mežā pamklēt mellenes, tas izdodas! Pāris min lai pielasītu sauju, kas kaut uz mirkli mutē atstāj kaut kāda veida slapjumu. Tādā garā laiks iet...uz ceļa jau esam pusotru stundu bet glābēju nav. Laiks iet un BEIDZOT tiek pamanīts balts busiņš ar piekabi aizmugurē. Piebrauktdams, no busa izkāpj pavecs onka, rokās turot gāzētu montavit, to atskrūvējot dzirdama devešķīga skaņa, kas manas un viepļa acis piesaista zibenīgi. Lieki piebilst, ka tūliņ tā pudele vairs nav onkas rokās, bet ar izmisīgiem malkiem tiek likvidēta mana un viepļa dueta izpildījumā Pēc vairākām dažāda veida darbībām bērītis jau ir uz piekabes un varam doties. beidzot pārņem tāds, kā miers. Tiek apmeklēta tuvumā esošā bode, no kuras abi iznākam ar aukstu bairīti, apsēžamies busā un pārņem bauda iemalkojot aukstu alu...sajūta, ka to esam tiešām nopelnījuši. Par laimi izdevās vienoties tikt līdz Rīgai, un lai arī gāja kā gāja, bet mājās tikām. sapratu, ka nebijām izvēlējušies īsto dienu šitam copes veidam, bet ziniet...man patika un esmu pārliecināts, ka manas forelētāja gaitas ar vakardienu nebeigsies.
Ne asakas, Jums visiem,
p.s.
iesācējiem veicas????? diezvai.... :DDD
Ritens gar zem', pats gar zem', pill mut a zem' - viss zob a pa zem'..!!!
Afigeķ! Laikam krietni komfortablāk ir sēdēt laivā ar aukstu aliņu ezerā, ne? Savs kaifs gan jau ir visā tajā mežonīgajā apvidū un pati zivs jau ar skaista, bet nedomāju, ka es pašlaik uz ko tādu parakstītos. Ir doma kaut kad pamēģināt foreles paķert, bet laikam jau tomēr vairāk uz rudens pusi
Par šo riktīgi sasmējos!
Quote (Zivnieks)
o busa izkāpj pavecs onka, rokās turot gāzētu montavit, to atskrūvējot dzirdama devešķīga skaņa, kas manas un viepļa acis piesaista zibenīgi. Lieki piebilst, ka tūliņ tā pudele vairs nav onkas rokās, bet ar izmisīgiem malkiem tiek likvidēta mana un viepļa dueta izpildījumā
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Nu i nafig sevi tā mocīt? Lai tā forele iet ...... Bet apraksts vienkāršu super! Pats izdzīvoju līdz visas neveiksmes un stigšanu dubļos. Paldies par tādiem copes aprakstiem Zivniek!
Vakar biju aizbraucis uz Riebiņu ezera ,ar domu kādu breksi piemānīt.Sākumā sabaroju savu izvēlēto copes vietu un sāku copēt ,pirmās divas stundas pilnīgs klusums un tad sāka parādīties pa kādai copītei.Nekādas lielās zives netrāpijās ,bet bija sajūta ka zivis pie piebarotās vietas ir pienākušas.Protams nekas liels ,bet ik palaikam pieteicās kāda raudiņa ,mazs breksīts un ar tumsas iestāšanos pietecās trīs nelieli līnīši kuri turpina augt.Makšķerēju ar nakts slikām un baltajiem tārpiem.Tumsā gribēju paprovēt kādu vēzi dabūt ,bet pilnīga nulle kaut gan agrāk tai ezerā biju dabujis smukus vēžus,laikam būs kas nelāgs ar viņiem noticis .Katrā gadijumā cope izdevusies un labi pavādīts laiks kopā ar ģimeni.Vienīgais laiks gan varēja būt labāks,bija gan vējš,gan lietus.
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
copmanis78, Pa smuko! Nu ļoti jau pazīstama vietiņa. Šovasar nav sanācis vēl aizbraukt. Vai zāļu pleķītis 45 metros uz ezera vidu joprojām saglabājies?
Tādi līdz kilogramam, bet paziņas, neticēt kuriem nav iemesla, tajā ezerā ne reti velk tādus līdz 2kg. Tas gan no laivas un iepriekš iebarotās vietās. No bērza (tavā foto) pa labi, pretējā krastā aiz pēdējās mājas pie meldriem.
LSMK-Milo
Ziņojumu laboja Jan - Svētdiena, 24.07.2011, 21:56
turpinam doties tālāk. Pārvietošanās ļoti sarežģīta - biezoknis nenormāls, karstums tā pat, dunduri kož, briežutis uzbrūk viena pēc otras, ja nebūtu cepures, tad domāju, ka vēl šobrī būtu ar kādu iekš galvas 
tajā gumijas izstrādājumā arī var just, ka elpošanas nav, bet tas taču piederās pie lietas. 
Tālāk vairāki smuki posmiņi. Vieplim arī kaut kas ir atrādījies, bet arī beidzeis ar fiasko. Priekšā nenormāls biezoknis, cauri tikt nevar, nolemju apiet beizokni izlaužoties līdz pļavai un tad gabaliņu pasperties pa to un tad atkal atpakaļ pie upes. Pļavu sasniedzu - tur mani sagaida vīgriezes, lai arī nekāds īsais neesmu, bet tās ir stipri virs mana auguma. Laužoties cauri nonāku nātru paradīzē, arī tās nav nekādas īsās un priekšā man ir nātru beizoknis, kas mani pāraugošas konkrēti. Aizžmiedzu acis un duru cauri, dunduru pavadīts, kaut kā izlaužos un atkal esmu pie upes un varu turpināt iesākto. Vieplim atkal kāds ir uzsitis, bet nav palicis galā 
