Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Es jūs tajā dienā redzēju. Es no Buļļupes uz baltās kāpas pusi biju. Redzēju, ka mēģinājāt smelt maili, bet tam Lielupē stāvējāt Skatos, ka lomi gan bijuši vareni Es toreiz ar tik pāris asarus dabūju Tur, kur filmēti Rītabuļļi, tur ir labas copes vietas!
Ko nepabļāvi? Būtu sasveicinājušies, mums laivā arī bija
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
tātad, bija sarunāta vakara copīte ar čomu, diena ritēja uz beigām, iekšēja balss saka, ka šodien jābūt labajam iznācienam. Kad tūliņ jau jāskrien no darba ārā, sākās, sākās tas, kas man baigi nepatīk. Novilkās debessjums vienā tonī ar zemi. Sajūta, ka iestājās nakts. Līganās bērzu galotnes sastingušas klusumā, it kā izliekoties par beigtām, jo tuvumā plēsoņa blandās. Vienīgais, kas klusuma idilli izjauc ir zibens spēriens, kam seko ar niknumu uzlādēts pērkona spēriens, kas liek satrūkties nevienu reizi vien. Lietus lāses gāžās zemē veidojot baltas, acu skatam, necaurlaužamas sienas, kas liek apdomāt turpinājumā paredzēto copi. Iezvanas telefons, laiks kā uz burvja mājienu noskaidrojas, šīs dienas kompanjons ir lejā un gaida. Palēktdamies dodos viņa virzienā, ar cerību, ka visa šīs dienas negaisa norma būs beigusies dodamies uz manu pusi, lai varētu mēģināt tikt pie kāda smuka zandarta. Galamērķis sasniegts, darba drēbes nost, copes drēbes virsū un esam gatavi doties laivas virzienā. Noripojam pie laivas būdas, bet kas Tev deva, no mašīnas īsti ārā kāpt negribās, jo kārtējais draņķis dod vaļā pa pilnu programmu, bet copēt ta gribās :DD Sēžam, pļāpājam, pamalkoju bairīti un gaidam, kad ta beidzot varēs doties....norimst....lietus piles sāk pilēt tikai no papeļu biezajām lapām, kas mums tomēr kaut kādu cerības staru copes virzienā pasviež. Ātri paķeram mantas un aidā uz laivu. Laiva tiek fiksi sakrāmēta, mans mazais uzticamais darba 2.5 zirgs tiek nomainīts uz kaut ko jaudīgāku, proti 6zs un esam gatavi startam. Čoma motors strādā lieliski un kustam uz priekšu ievērojami fiksāk nekā tas būtu ar manējo, kas nozīmē, ka fiksāk tiekam pie mailīšu ķerstīšanas un līdz ar to fiksāk pie zandartu košanās vietām. Ar mailītēm gāja, kā gāja, bet vajadzīgu daudzu sakasījām. Apkārt draudīgi vazājas niknais melnulis svaidīdamies ar zibeņu šķēpiem, bet par laimi ne mūsu virzienā. Veiksmīgi noenkurojāmies un sākām dzīres. Katrs iemetam pa diviem pludiem un gaidam. Pirmais pluds aizskrien kompanjonam un pie laivas tiek amnestēts pirmais šīs dienas zemmērs. Forši....vieta ir pareizā. Drusku prātu maisa vējš, kas mainās tā kā tam patīkās un īsā brīdī pamanās iepūst no visām debess pusēm. Tas liek bažīties par iespējamu kārtējo negaisu, bet ceram, ka mūs neskars. Pa to laiku čoms tiek pie pirmā smukā mēra, kas priecē vēl vairāk. Nepaiet ilgs brīdis, kad man ar sačoku ir jāiesmeļ vēl viens skaistulis...super!!! Beidzot arī mans pluds ir izdomājis pakustēties pa ūdensvirsmu, bet apakšā nikni cīnās zemmērs, ko ļoti veiksmīgi izdodas palaist atpakaļ ezera plašumos. Iemetu pludu turpat un gandrīz uzreiz sākas vēl viena skaista cope. Pēc pauzes ieturēšanas seko piecirtiens, galā ir kas smukāks par zemmēru un pēc mazas iztrakošanās pie laivas, tiek iesmelts skaists zandarts...ehhh...nu arī man ir izdevies tikt pie smuka mēra un nu jau pacilātā noskaņojumā varam turpināt iesākto. Tālāk seko pāris smukas copes kompanjonam, taču laikus nepamanītas tās beidzas ar uz āķa papluinītu raudu. Vējš ir pagriezies pa 180 grādiem no sākotnējā, kas rada neērtības veicot iemetienu, tamdēļ nolemjam apstāties mazliet savādāk. Jaunajā vietā nolemju mazliet paeksperimentēt un uz āķa uzlieku iespaidīga paskata vīķes vecmammiņu. Pēc īsa brīža zem laivas esošā bumbiņa ir pieteikusi sevi darbībā un pēc maza cīkstiņa laivā parādās zemmēriņš. Paiet mirklis un vairs nav manāms lielās vīķes pluds...gaidu, gaidu, gaidu, bet pluda nav...piecērtu...nafff...žēl varēja būt kas šikāks :((( Mazais sarūgtinājums neliedz drīz pēc tam tikt pie vēl viena smukulīša :))) Nolēmām mazliet pamainīt vietu, bet tas savu rezultātu nedeva un ezerā copes vairāk nesekoja...Tumsa vēl negrasījās mākties virsū un nolēmām mazliet apčamdīt Daugavas apaļumus :DD Priekšā sagaidīja laiva ar diviem čomiem, bet viņi mūs iepriecināt ar labo copi nevarēja - tik vien kā pie zemmēra tikuši. Plinti jau krūmos nemetīsim un izmetam enkuru, lai varētu sākt provēt pie kaut kā tomēr tikt. Jāpiebilst, ka īsu brīdi pēc pirmā iemetiena mans pluds pazūd un laivā parādās vēl viens mērs :))) Lieliski!!!! Otru pludu ārā nemaz nepakoju, bet biju iemetis vieglu gruntenīti, kuru nolēmu pārmest, bet kas Tev deva - zaceps:(( vilkt ārā enkuru galīgi negribas, tamdēļ rauju nost...notrūkst..par laimi tikai āķis ar pavadiņu :))) Čomi gan izdomājuši mest mieru un stūrē jau uz māju pusi, bet mēs spītīgi turpinam. Kas atmaksājas...divas reizes man nākas celties kājās, lai pasniegtos pēc tīkliņa un iesmeltu divus zanderīšus, viens gan diemžēl mēru netur, kas veiksmīgi tiek amnestēts :))) Arī man pluds grib mani uzaicināt uz danci, bet es šim dodu kurvīti un cērtu klāt :)) ir...ir vēlviens smukulis...SUPER!!! Tumsa sāk uzmākties, arī odi paliek nemierīgi un ziņkārīgi dzinkst gar ausīm, nekaunīgākie pamanās arī iedzelt, kas viņiem ar neko labu nebeidzas. :DD Katrā ziņā laikapstākļi, kā pa brīnumu bija super, cope bija super, un vispār viss bija super :))) Tāpēc devāmies māju virzienā. Krastā tīrot zivi atklājās labs joks :DD Čoma zandartam no mutes ārā karājas baigi garā aukla...hmmm interesanti....auklai galā izrādās arī ierīts āķis....a tas ir tas āķis ar to pavadu, kuru norāvu zacepā :DD diezgan negaidīts pavērsiens
Ne asakas, Jums visiem!
Ritens gar zem', pats gar zem', pill mut a zem' - viss zob a pa zem'..!!!
Atskaite, kā vienmēr, feina! Es rīt varbūt tikšu uz copi. Brīvdienās 100% tikšu, jo šovakar laikam atpakaļ uz Rīgu braukšu! Tam zandartam, ko toreiz noķēru, kad biju ar Aigaru, kuņģī bija nesagremota raudiņa un plicītis, bet redz vēl maili sakāroja Esmu vienreiz līdaku noķēris, kurai mutē bija dzelzs pavadiņa ar āķi un auklas galu. Kaut gan līdaka bija neliela, nezinu kā viņai bija izdevies pārraut kādam auklu
Rudenī gan jau atkal kursēšu uz turieni! Tad arī varam saštukot!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
