Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Tā jau nebija, ka neķērās, bet neķērās tas, ko gribējās
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Nu jau sanāk, ka vakar, bijām ar Zivnieku uz vakara copi Pa dienu sazvanījāmies un sarunājām, ka vakarā laidīsim copēt! Pēc darba Zivnieks piezvanīja, es kāpu virsū savam vellapēdam un braucu uz garāžu. Pa ceļam iebraucu bodē un nopirku dažus aliņus, ja nu dikti slāps Tātad satikāmies, ielaidām laivu ūdenī un devāmies ezera virzienā. Pa ceļam arī sasmēlām mailes. Vilnis uz ezera gan tāds diezgan labs bija
Copējām uz mailēm un ar spiningiem. Pirmais Zivniekam patrāpījās asarītis. Pēc tam viņš dabūja arī zandartu
Tad vēl ašuku
Tad vēl bija zemmēra zandarts. Tad vairākas reizes pamainījām vietu. Man copes arī bija, bet pa lielajiem viļņiem tās bija grūti redzamas un neko nedabūju Vēlāk aizbraucām uz Daugavu, tur viļņi bija mazāki. Tikko piestājām, tā Zivnieks atkal izvilka mēra zandartu! Pēc īsa brīža arī es izvilku savu vienīgo zivi šajā copes reizē, bet toties tas bija skaists mēra zandarts 52-53cm ap 1200gr!
Bija vēl copes, Zivnieks dabūja vēl vienu zemmēru un tad jau sāka tumst un mēs devāmies mājup! Nevar teikt, ka cope neizdevās, es gan dabūju tikai vienu fišu, toties labu! Un galvenais jau bagātīgā emociju deva! Ne, asakas!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Vajadzētu uztaisīt vienu skauģu pasākumu ar copes piesitienu :)) Varēstu viens otru vaigā skaust!!! :))) Kaut ko būs jāpadomā :))
Bet labs ir!! Pāris rindiņas par pēdējām divām dienām :)))
Diena pirms vakardienas - salīdzinoši spontāni, bet tomēr divatā iesvempjamies manā sarkanbaltsarkanajā sirdsmīļajā mazulītē :)) Galapunkts, kā jau ierasts lielākā Rīgā esošā peļķe :)) Pa ceļam gan laižoties ir skaidrs, ka nekāds baigi baudāms pasāciens vis neizdosies - Ziemelīts naidīgi mēģina parādīt to, cik tomēr varens viņš ir, un cik skaisti māk izrotāt mūsu mīļos latvju ūdeņus. Bet neesam tak ar pirkstu taisīti un spītīgi turpinam ceļu nospraustā mērķa virzienā, šķeļot Ziemeļvīra izrādīto pretestību, jo kas zin, varbūt ezerā mūs laipni savā klēpī ieaijās daiļa Ziemeļmeita :DD Par laimi mailītes nesagādā problēmas un lieki nenopūloties varam turpināt ceļu un meklēt to izdaudzināto klēpi :DD Mjāāā...ezerā skaidrs, ka Ziemeļtēvs baigi vaktē to savu meitu un mums klāt negrib laist, pilnīgi aiz dusmām sakūlis ezeru baltās vērpetēs. A ko darīt?? Vai ta pirmais kurvītis :DDD neko darīt, lai arī dusmu ieskauti, bet mēģinam nolaist lejā kaut ko, kas vismaz noturēs mūs vienā vietiņā. Tas izdodas salīdzinoši veiksmīgi, un lai arī ar drusku nepatikas piesitienu, tomēr sametam arī pīckas pamērcēt :)) Iemetām, protama lieta, ka pamalkojām arī bairīti, un lai arī niknais vilnis trakoja, fiziski bija sajūta, ka laiviņu tik tā smuki ieaijā...hmmm....varbūt sāks beidzot apžēloties...skuju...pūš tik pat naidīgi. Pasēdējām laiciņu, pieteicās tik vien kā smieklīga izmēra paskata strīpainis, kam nebija kauna grābstīties gar maili, kas priekš viņa kuņģīša nebūt nav piemērota. Ko darīt? Ko darīt? Tādas domas šaudās galvā.....zinu ko darīt!!! Iemalkot bairīti!!!! :DDD ehhh...labs gan :DD ar emociju pieplūdumu pagriežu ģīmi zēģelētājam, piemiedzu šim ar aci un zīmīgi izvelku ārā enkuru....pamainam vietiņu tuvāk kants maliņai...atkal iemetam pludiņus, kad manējais sāk izrādīt kautkādu aizdomīgu virzību, lai arī vilnis cenšās noslēpt copes iespējamību, šoreiz viņam nekas neizdodas...cope TUR IR!!! pluds ir uzņēmis kursu laivas virzienā un tas tur apakšā ir nolēmis līst zem laivas :DD nekā nebija, nodomāju es, un strauji cirtu... JĀ!! pumpējās, pumpējās...lai tik papumpējās, talkā tiek paņemts tīkliņš kurā ceļu atrod arī šīs dienas pirmais smukulītis :)) tā kā laika apstāklis ir iekritis tāds kāds ir, tad uzskatu, ka šis rezultāts nebūt nav peļams. Drusku vēlāk maili iekāroja drusku druknāks asarītis, tas gan bija veiksmīgi paņēmis un varēja doties tālāk savas dzīves jēgas noskaidrošanai :)) Mēs turpinājām pašūpāties un pagaidīt turpinājumu, bet veltīgi...atkal mainam vietu. Nostājamies un nu jau var manīt, ka Ziemelīts sāk drusku parimties, vismaz baltās šalcošās putas vairs nav redzamas, kas protams, priecē :)) Cerību pilni sēžam un gaidam vai vēja mazināšanās būs proporcionāla copes intensitātei. pēc laiciņa arī viens zemmēriņš piesakās, bet tas tāds dikti nenopietns...turpinam gaidīt, atkal cope, atkal sīkais nekaunīgais asarītis, gaidījām vēl, bet neko vairāk nesagaidījām. Labi...braucam mājās un pa ceļam uz Daugavu :)) Pamatot ezeru varēja manīt, ka Ziemelis jau pavisam norimies un pastaigā izgājusi mierīgā Ziemeļmeita, kas koķetīgi piemiedz ar aci - tas laikam uz atgriešanos :DDD Nonākuši Daugavā nolaižu lejā savu mazu bumbiņu, kurai uz reiz kaut kas uzsēžas virsū, smuki sāk vilkt projām, piecērtu un laivā parādās vēl viens mēriņš. Kamēr cīnos ar auklām un to, kā atsvabināt zandartu no āķa, čoms jau arī kaut ko stīvē ārā, pat pēc sačoka pabļāva, ar ko arī laipni piepalīdzēju un tīkliņā tika iesmelts ļoti smuks zandartīts...oho..kas ta te šodien notiekās, nodomāju es, un atkal ielaidu lejā draiskuli vīķes fraciņā, turpinājums gan vairs nebija tik agresīvs kā sākums, bet copītes turpinājās, bet liekās, ka pieskrēja mazie izlūki, kas tik vien spēja kā sadriskāt mailītes, bet pēc brīža smuka cope, smuks turpinājums, un manā ziņā tika atstāts smuks izpildījums, ko arī liekas, ka ļoti veiksmīgi izpildīju un laivā parādījās vēl viens skaistulis...ehhh...tomēr nezilais sākums pārvērtās smukā turpinājumā, un uz šīs nots savus tās dienas piedzīvojumus arī beidzām!!! :)))
Diena, kas vakardiena.
Tas koķetīgais Ziemeļmeitas acu piemiedziens tomēr neatstāja vienaldzīgu un, protams, atkal dodos turpat kur vakar. Nez vai Ziemelis kaut ko atkal uzodis, bet nu šoreiz ezerā viļņa latiņa ir pacelta kudiš augstāk nekā vakar....šļakatas iet uz visām pusēm, arī sēžamvieta paliek mitrāka, jo ūdens neģēlīgi atrod ceļu arī uz laivas sēdekļiem....atcerējos vakardienu, cik nekomfortabls tas pasākums bija, tad drusku šķērmi ap dūšu sametās iedomājoties par šīs dienas turpinājumu. Bet nu labi, it kā nokļūstu uz vakardienas smukā zandarta vietu. Enkuri izmesti, bet spriežot pēc tā, cik augstu tiek uzrausta laiva kārtējā viļņa galotnē, sāku jau šaubīgi skatīties uz enkura pusi, bet tas turas gods godam. Kāti sariktēti un jau stāv izmesti pār bortu. Stundiņu pasēdējām, bet tik vien bija kā dzestrā gaisa ieelpošana, pašūpāšanās, paskatīšanās uz vēja dēļotājiem un viss...mēģināju jau visādi parunāties ar vējiem, bet ņikas man nesanāca, nolēmām pamainīti drusku, drusku vietiņu - tā izrādījās kļūda, jo jaunajā vietā enkuri viss negribēja tik smuki stāvēt un lēnām, bet pārliecinoši sākām šļūkāt vēja virzienā. Šajā brīdī mans mērs bija pilns un tinām kātus kopā un nolēmām aizbraukt uz Daugavu - vakardienas smukuļu vietu. Braucot tāda sajūta ka brauktu džipā pa pilnīgiem bezceļiem, bet motorītis ar savu darbu galā tiek apsveicami un ezeru esam pametuši. Šoreiz braucot ārā neatskatījos, mēģināšu pielietot "nepieejamā" stratēģiju - moš nākošreiz nostrādā :DD Bet labi, pietiks te fantazēt, jāsāk copēt, jo Daugavas plašumi jau mūs sagaida ar daudz, daudz mierīgākiem ūdeņiem :))) atkal bumbiņa, atkal vīķītes...pirmais laidiens atnes vien 2 nerealizētas copes, kas lai arī liekas nekas prātīgs, tomēr cerības vieš, jo apakšā viņš tātad ir!!! Otrais laidiens - pēc it kā saraustītas copes, bet tomēr piecērtu un nekādu pretestību neizrādīdams laivā ieceļu zemmēru, pēc tam arī kolēģis tiek pie tāda paša....nolemjam apstāties uz enkura. tā arī daram un ar pludiņiem, gruntenītēm nostrādājam apkārt pa laivas rādiusu, tas atnes tik vien kā kārtējo zemmēru...šitā nav aršana, nodomāju es, un nolemjam turpināt sākotnējo darbību - laisties pa straumītei un vazāt gar grunti mazās ķiparītes :)) seko laidiens pa tukšo, tad vēl viens, tad kaut kas uzbāzīgi un ņirgājoties tik parausta aiz vīķes astēm, bet tas arī viss....nolemjam atgriezties un dodamies uz māju pusi, vēl tik nolemju nolaisties līdz vienam mazam pauguriņam, kur šodien nekā nav, bet citus gadus ir bijis un uzticība tai vietai ir. Cerības attaisnojas un uz paugura seko smuka cope, pēc kuras laivā atkal viens maziņais, kas ar bušu uz vaiga peld tālāk :))
Ne asakas, Jums visiem!
Ritens gar zem', pats gar zem', pill mut a zem' - viss zob a pa zem'..!!!
Nu jā, apraksti, kā vienmēr, perfekti un ar odziņu. Tā turēt
Quote (Zivnieks)
Vajadzētu uztaisīt vienu skauģu pasākumu ar copes piesitienu :)) Varēstu viens otru vaigā skaust!!! :))) Kaut ko būs jāpadomā :))
Nu salidojuma laikā J0nis minēja, ka nākamreiz vajagot savākties jūlijā/augustā un piedāvāja Daugavas variantu, kur var no krasta uz brekšiem pasēdēt un "Selga" cepumus iegrauzt
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Bet to saliekot kopā ar vina atkskaiti gan jau var izpīpēt 
