parcopi.lv - Copes kalendārs

Copes kalendārs

Daudzi makšķernieki vēlās izskaitļot, kad zivis ķersies labi un kad nē. Tas ir atkarīgs no ļoti daudziem apstākļiem un līdz galam precīzi to izskaitļot nekad nav iespējams. Un varbūt tieši labi, ka tā. Savādāk zustu daļa no makšķerēšanas prieka.

Pavasaris
Uzreiz pēc ledus nozušanas daudzas zivis gatavojas nārstam, bet citas sāk aktīvi baroties. Pirmajos lomos no krasta visbiežāk var trāpīties raudas, nedaudz vēlāk arī brekši. Pie tam raudas agrā pavasarī ķeras branga izmēra. Agrā pavasarī pluss ir tāds, ka var pieiet pie ūdens tādās vietās, kur tas vasarā un rudenī nebūs iepējams. Vēlākā pavasarī dzīvība sāk aktīvi kūsāt. Atlido gājputni, mostas kukaiņi un tārpi, tāpat aktīva dzīve sāk notikt zem ūdens. Tālāk seko jau vēlais pavasaris, kad apkārt viss zied un smaržo. Šajā laikā var eksperimentēt ar barībām un pievienot tām samērā spēcīgus aromātus. Maijā jau var sākt ķert līdakas, kas pēc nārsta diezgan bieži ir aktīvas. Aprīļa beigās un maijā jau var sākt cerēt uz karūsu lomiem. Maija otrajā pusē jau vietām var noķert arī līņus. Aprīļa beigās un maija sākumā piekrastē var saķert labus reņģu lomus.

Vasara
Vasara ir ir ļoti interesants copes laiks, bet bieži vien labiem lomiem nelutina. Ja ir karsts, tad vislabāk ķert agri no rīta, vai vakarā. Dažas sugas ķeras arī pa nakti. Pa nakti var cerēt uz brekšu un līņu lomiem, kā arī, var ķert zandartus un samus. Toties vasara ir īstais laiks līņu un karūsu copes cienītājiem, kā arī samu ķeršanai. Vasarā var aktīvi makšķerēt jūras piekrastē un lielāki, vai mazāki asaru lomi, plus kāds pārsteigums, būs vienmēr. Vasara ir īstais laiks vēžošanas cienītājiem. Tieši vasaras vakari un naktis ir tas laiks, kas pulcē vēžošanas entuziastus upju un ezeru krastos pie ugunskuriem, kur pie alus kausiem tiek stāstīti makšķernieku stāsti. Vasarā uz trofejas līdaku nevajadzētu cerēt, toties var mēģināt noķert savu mūža samu!

Rudens
Agrā rudenī vēl daudzu zivju uzmanība nemainās un to ēšanas paradumi ir tieši tādi, kā vasarā. Rudens sākumā var cerēt uz labiem brekšu lomiem, šur tur vēl var trāpīties kāds līnis. Ūdenstilpnēs, kuras savienojas ar jūru, sāk nākt iekšā lielie asari no jūras un tie sastāda lielu daļu makšķernieku loma. Vēlākā rudenī zivju uzmanība sāk mainīties un tās pamazām pārvācās tuvāk ziemošanas bedrēm. Tas ir īstais laiks, lai mēģinātu noķert kādu līdakas, vai zandarta trofeju. Ļoti labi panākumi līdaku ķeršanā daudzviet ir makšķerēšanai ar ēsmas zivtiņu. Rudenī sākās vēdzeļu laiks un liela daļa Latvijas makšķernieku pavada jūras piekrastē, jo var tikt pie labiem bušu lomiem, piedevām bonusā var nopelnīt kādu mencu. Pavisam vēlā rudenī jau jāsāk pievērst uzmanība tam, ka grafīta kāti paliek neizturīgāki un pītā aukla krietni pamanāmāka ūdenī. Bet katrā gadījumā rudens ir īstais velcēšanas laiks un trofejloma gaidīšanas laiks.

Ziema
Ja ūdeņus vēl neklāt ledus, tad var mēģināt noķert kādu līdaku, bet jāatceras, ka mānekli ir jāvada krietni lēnākā tempā, jo plēsoņas vairs nav tik aktīvas un netērēs spēkus ļoti straujam un tālam skrējienam pakaļ ēsmai. Kad ūdeņus klāj pirmais ledus, tad var cerēt uz ļoti labiem asaru lomiem. Trāpās arī līdakas un diezgan daudz miermīlīgās zivis. Bet jāatceras, ka pirmais ledus ir bīstams un nedrīkst zaudēt modrību - visu laiku ir jādomā ko un kā darīt, kā pārvietoties. Vēlākā ziemā pārsvarā lomos trāpās asaru un ķīšu lomi, gadās, protams, arī citas zivis. Šajā laikā var iet uz ledus vakarā un mēģināt noķert kādu vēdzeli. Uz ziemas beigām cope ļoti aktivizējās, salīdzinot ar ziemas klusos periodu. Sāk ķerties vimbas un stintes. Atkal ir labi asaru lomi. Bet atkal jādomā par piesardzības pasākumiem - bieži vien, kur no rīta vēl bija ledus, tur pēcpusdienā tā vairs nav un nokļūšana krastā var sagādāt zināmas grūtības.

Daži vispārēji novērojumi, kad zivis labi ķerās:
- Zivis labi ķerās, nomākušās dienās, kad nav vēja un ūdens ir salīdzinoši mierīgs
- Zivis labi ķerās uzreiz pēc negaisa
- Tieši pirms paša negaisa
- Pēc ilga sausuma perioda, kad sāk līņāt
- Saulainā laikā, kad pūš diendvidu vējš
- Kad līst neliels "sēņu lietutiņš" un ūdeni klāj mazi, mazi vilnīši.
- Kad vējš pūš pretēji straumes virzienam

Daži vispārēji novērojumi, kad zivis slikti ķerās:
- Vizbiežāk pie ziemeļu un austrumu vējiem
- Kad strauji paaugstinās, vai pazeminās ūdens līmenis
- Kad pūš ļoti stiprs vējš, līst spēcīgs lietus, vai putenis
- Karstā laikā
- Pie strauja gaisa temperatūras krituma jebkurā gadalaikā
- Kad vējš pūš vienā virzienā ar straumi

Tātad zivju ķeršanās, vai neķeršanās ir atkarīga ir no gadalaika, katras zivs sugas īpatnībām, izvēlētās vietas, makšķerēšanas veida, gaisa spiediena, nokrišņiem, diennakts laika....
Katram makšķerniekam ir tūkstošiem novērojumi un īpašas pazīmes, pēc viņš nosaka būs cope, vai nē. Tāpat folklorā var atrast neskaitāmus ticējumus, kas norāda uz apstākļiem, pie kuriem zivis ķerās un otrādi. Bet domāju, ka jebkurā gadījumā nevajag paļauties tikai uz copes kalendāru un citiem novērojumiem. Uz copi tāpat vajag doties, kad ir brīvs brīdis, neskatoties ne uz kādām prognozēm. Un bieži vien gadīsies kāds pārsteigums, kas pagriezīs visas prognozes un visus jūsu novērojumus kājām gaisā.

Makšķernieka, Mednieka "Laimīgās stundas" un Solunārā teorija

Pretēji tam, ko stāsta Vikipēdija, dabas ritmos būtiska loma ir Mēness pozīcijai. Mēness faktiski nosaka mūsu bioloģisko diennakti - 24,8 stundas. Kā makšķernieki bija novērojuši jau sen, zivis galvenokārt barojas divreiz dienā - ap to laiku, kas Mēness ir maksimāli mums virs galvas, vai zem kājām (Moon Up- Moon Down).
Nedaudz sliktāks laiks ir tad, kad Mēness lec vai riet.
Parādību ietekmē arī Saule, nosakot visveiksmīgāko copes mēnesi - jūniju. No šejienes nosaukums "Solunārā" (no Saules un Mēness atkarīgā) teorija.
Lai atrastu "laimīgās stundas", ir diezgan liela skaitļošana - katru dienu tās nobīdās apmēram par 50 minūtēm.
Iespējams izmantot serveri
http://www.fourmilab.ch/cgi-bin/Solar/action?sys=-Si
ievadot savas koordinātas un palūdzot kādam zinošākam padomu par laika formātu.
Praksē interesenti iegādājas atbilstošu datorprogrammu un ņem vērā astronomisko laiku.
Ieskatam marta "laimīgo stundu" kalendārs, kas aprēķināts ASV vajadzībām:
http://www.solunarforecast.com/solunarchart.aspx
Līdzīgs mehānisms nosaka to, ka labi lomi nāk pilna un tukša Mēness ceturkšņos.

/Informāciju par Solunāro teoriju sagatavoja Edgars Alksnis/

Par copi un, protams arī, par vēžošanu!

Ne spīles un, ne asakas!