Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Vakar pabiju uz stundiņu pie Gaujas ,ilgāk nesanāca Lomā tikai viens sapalītis .Pamētāju arī spini bet ne piesitiena. bet pie Gaujas būs jāatgriežas !!! Je6kam tas pats .
Ja šī pasaule tev liekas ideāla, tad vai nu Tu esi Dievs, vai nu par daudz iedzēris…
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Tā es sēdēju līdz rītam, bet zivis neredzēju Uzreiz pēc 3:00 iekāpu laivā un braucu meklēt perspektīvas vietas, kur no paša rīta pasēdēt ar pludiņu. Vietu atradu, iebaroju, bet ķērās tikai ruduļi un pliči Paralēli mēģināju ķert uz dzīvo, cerībā uz līdakām, bet varēju noķert tikai bebri
Ķērās šada izmēra zivis, kas visas tika atlaistas
Ap 6:00 pludiņmakšķeres novācu un pārgāju uz spiningu. Braukāju pa Ventu un mēģināju spiningot gan gar zālēm, gan dziļumā. Redzēju izlecam vairākas tiešām lielas līdakas, bet manus mānekļus tās ignorēja Tad izdomāju pabraukt uz tiltu pusi un nedaudz pasēdēt uz zandartiem. Pa 40min nebija ne copes, tāpēc atkal pārslēdzos uz līdakām. Nepagāja ilgs laiks, kad beidzot pirmo izdevās izvilkt. Nebija liela - 52cm, bet rēķinot necopi, arī tāda jau ir godā
Pēc tam pašā centrā jau noķēru vēl vienu zemmēru, kas tika amnestēts
Tā sanāca, ka Venta mani ar lomiem nepalutināja, bet nu vietas tur ir super. Ir brekšu vietas, ir līņu vietas, līdaku vietas vispār izcilas. Par zandartiem īsti nezinu, vietējie kaut kur ap tiltu tos ķer un tad tālāk aiz Ventspils pie Piltenes kaut kāds sēklis esot, uz tā arī var dabūt Žēl, ka tik reti sanāk tajā galā pacopēt, labprāt apgūtu Ventu krietni vērienīgāk! Ne, asakas visiem!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Bijām ar Koka Kluci no vakardienas Nabas ezerā, atskaite nedaudz vēlāk, jo jāpasnauž
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Atskaiti ar visām bildēm uzdrukāšu rīt, kad jau būšu Rīgā.
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Tātad, no 21. uz 22. ar čomu taisījām nakts copi iekš tā ezera, kas Ķīšezers :)) Vakars iesākās patīkams, ar mazu Rietumpusītes vējelīti, ar smuki daudz iesmeltu mailīti, kas nodrošināja makšķeru apkalpošanu visas (cik nu viņa tur gara sanāk) garumā. Veiksmīgi, vējam draiski ieaijājot, noslīdu uz vien' smuk' vietiņ'. Tiek uzticēts ļoti smags darbs enkuriem - jānotur viss savās vietas, lai nekur nebīdamies, neslīdam utt... Čoms sāk riktēt kātus, es mierīgi atlaižos, atkorķēju bairīti, un pie sevis pieteiktdams tostu - par pirmo nakts copīti šogad, kas veiksmīgi iesākusies, iemalkoju pāris malkus, pieveru acis, iešņaucu svaigo ezera dvaku, liekas, ka pat drusku apreibu no tā kāda labsajūta pārņēma :)) Kamēr es tur drusku tādā kā kaifa stāvoklī, čoms jau visu sariktējis un sauc lai šim pamet mailīti, taisnība jau viņam ir, kā nekā uz copi tomēr esam atbraukuši :)) Apdāvinu viņa āķus ar kādu draiskuli, un tad jau arī pats sāku riktēties :)) Pēc visas riktēšanās/sariktēšanās sākam gaidīt, liekas, ka vietu priekš vakara esu izvēlējies labu - mums blakus ir smuka kants, no kuras, pēc manas loģikas, zandartam vaajdzētu pamest savus dienvidus dziļumus un uz vakaru, jau rausties pa kanti augšā, a tur priekšā mūsu vīķītes, kuras šamējiem tiek piedāvātas pilnīgi par baltu velti :DDD Tā nu sēžam domādami, malkodami bairīti, runādami, pa copi, kad re ku šeku manējais pluds uzsāk virzību tālēs nezināmajās, mazs, ar emocijām sakāpināts, iepauzējiens un piecirtiens...IR!!! Laivā tiek iecelts pirmais smukmēriņš, es atkal atlaižos iemalkoju bairīti ar tostu - pa pirmo smukuli :)) un varam turpināt. Vakars gāja uz beigu pusi, saulīte ķircinādamies, pacēlusi svārkus gaisā, rādija vien sārtās apakšveļas mežģīnu maliņu. Uz to visu raugoties arī copīte pieklusa, bet vakara copīte ir salīdzinoši izdevusies - katrs pie kaut kā esam tikuši, šis tas ir norāvies, šo to esam palaiduši paaugties, un nu ir pienākusi kārta ieriktēties uz nakts medību laukiem. Ieslīdam vietiņā, ko saucu "sēklis-sēklī", klusiņām nolaižam enkurus, pludiņus aprīkojam ar spīzdīgajiem ķipariem un varam sākt. Sākums diezgan necils - tik vien kā nonozīmīgu asaru norāvieni, kuriem piedāvātā ēsma likusies pa lielu un to tik vien spējuši, kā smagi aizrīties :DD bet necilais sākums bija pieticīgi viltīgs, jo drīz vien pienāca arī pirmie, kam šī nakts veltīta (īstenībā iesākumā biju cerējis pa nakti uz šņorveidīgajiem, bet šiem liekas, ka drusku pa vēsu vēl) drusku viņu populāciju paretinam, bet lielākoties paretinam un atkal papildinam :))) Kad vienu brīdi sākās baigā leiputrija - cope notika uz visām makšķerēm vienlaicīgi, protams, daudz gribēdami dabūjām vien skujas simboliku prātā iztēloties :DD Šādi ampelēdamies jau rīta gaismiņa pienākusi, un drīzi arī copes kolēģi piebrauc lepna paskata kuterī :)) šos mēs sacienājam ar mailītēm un paši pamainam vietiņu :)) stundas rit, pulktens sit, bet cope dikti pieklususi. Nolemju aizlaisties uz vietiņu, kur katru gadu laižos līdaku medībās, bet arī tur trāpās pa smukiem zandartiem. makšķeres sametuši, malkojam bairīti :DDD kad vai tu re, čoma pluds pazūd, nepaiet ne mirklis, kad pluda atrašanās vietā no ūdens iznirst baigi maktenā līdakmemme - uztaisījusi baigāko sveci, atrādīdamās visā savā krāšņumā tāatkal paiet zem ūdens un straujā tesienā mauc prom aiz kants lielā dziļuma virzienā...es čomam saucu - cērt klāt, cērt klāt - aizies kans būs čau. Čoms ar trīcošām rokām cērt - pļurkts... :DDD aukla pārplīsusi gabalu virs pludiņa, noteikti aiz kants gliemežiem pārrīvējusies :((( nu neko...čalim atliek vien mātes vārdus piesaukt, ka pakāsta lielākā viņa mūža līdaka, pakāsts pludiņš utt...čalis saskumis sēž, kad pēkšņi parādās viņa pludiņš, bet atkal strauji pazūt :DD čalis sauc, lai braucam meklēt, es tik nosmīnu un saku, ka šamais jau varbūt otrā ezera pusē, un pludu vari norakstīt zaudējumos :DD, bet vai tu re, gabaliņu nostāk uzpeld guļošs pludiņš :DD izvelkam enkuru un braucam pludam pakaļ, čoms satver pludu, un joptv...tā memme tur vēl galā :DD es traucos pēc sačoka palīgā, čoms stīvē, uznāk augšā, noiet lejā un tā reizes 3, bet līdz smelšanai es vēl netieku, tad seko kārtējais mutulis un vēlviens skrējiens lejā, un pēkšņi aukla atslābst, liekas, ka pat asariņa čoma acī parādījās :DD bet nu mātes vārdi no mums abiem paspruka skaļi un gana daudz :))) drusku nomierinājāmies un atkal braucām dzīvē...bet cops bija izbeidzies, paši arī gana saguruši un nolēmām doties māju virzienā. Pa ceļam vēl paprovējām Daugavā kādu vīķīti izpeldināt, kas tomēr sevi attaisnoja - tiku pie vēl 3 kaulainajiem :DD Un tā uz pozitīvas nots devāmies mājā. Kopā tiku pie 10 zandartiem, no kuriem 5 peld tālāk, 5 tika aizvesti Jāņu cepetim. Čoms tika laikam pie 4, no kuriem 3 nonāca mājās šmorēšanai.
p.s.
Jāņus svinēju pie čoma laukos, kura sencītis ir zvērināts copmanis, uzcēlis smuku pirtiņu, izracis iespaidīgu dīķi, salaidis zivtiņas, un visādi citādi pozitīvs cilvēks. Ja jau copmanis, tad kopīgu valodu nodibinājām uzreiz. Jāņu dienas vakarā, šis man jautā vai negribu kādu āķa galu izpeldināt dīķī - es šim saku, ka kāda runa :DD Iedeva man feinu 5metrīgu teleskopisko kātiņu, apbruņota ar mazu pludiņu, salīdzinoši smalku aukliņu un āķīti, komplektā iedeva man kukurūzas bundžu nosēdināja mani pie dīķa, aizmugurē noorganizēja līdzjutēju pūli un es sāku copi :)) metu tur, metu šur, bet copes naff :(( kad vai tu re..pluds sāk strauji slīdēt prom un spēji pazūd zem ūdens...es cērtu...mammmmmīt mīļo, slaidais kāts pārvēršās par nenormālu parabolu, spole kauc, un VIŅŠ mauc!!! es pat īsti neko izdarīt nevaru, šamais iet kā grib, es tik drusku esmu spējīgs pieturēt, lai neiemauc zālēs, pa to laiku dzirdu saucienu, ka atnesīšot uztveramo tīkliņu, bet man viss viens, es vienkārši baudu :)) laiks pagāja diezgan iespaidīgs, kad beidzot pie krasta parādījās skaists, ap 3 kg amūrs, nobildēju, iedevu buču un palaidu vaļā :)) kaifs neaprakstāms :)) no rīta jau 6os esmu augšā, apbruņojies ar iepriekšējās dienas ekipējumu dodos iepriekšējās vietas virzienā. Cope ilgi nav jāgaida, kad pēc piecirtiena, smukiem pumpējieniem rokās ieslīd rauda, kādu vēl izvlicis nebiju :)) Pēc tam izvilktas tika 3 forelītes, tad diezgan ilgi necope, pamainīju vietu - atkal cope, atkal pumpē, atkal rauda - vēl kudiš lielāka pa iepriekšējo...baigais krokodīls :DD Tada tkal paiet laiciņš kad pludiņš aiziet tā pat kā vakar vakarā, man jau čuriņa biksēs :DDD piecērtu...JĀĀĀĀĀĀ!!! AIZIET!!!! Sākās vakardienas rotaļa, bet šis ārdās vēl kudiš trakāk, kā vakardienas, es tik vien spēju, kā tāds pajolītis viņam gar krastu skraidīt pakaļ :DDD Bet nu jau liekās, ka ir paguris un uzmanīgi ievilkts sačokā....uhhhh, kas pa mazulīti, bija arī tādi "nekādi" svariņi, kas rādīja ap 5 kg :)) atkal buča un nu var uzvilkt vien mierīg dūm!!! :)) bet es atkal turpinu...pludiņš tā jocīgi ne ta trīc, ne ta vēl kas, bet strauji pazūd zem ūdens, es piecērtu un IR ATKAL...pumpē pamatīgi, bet vairs nav tie trakie skrējieni...hmmm...augšā arī nerādās, bet es turpinu ļaut viņam izpumpēties, kad pie krasta parādās baigi smuka līņu memme :)) svari teic ap 2 kg :)) pasaka!!! laižu vaļā un smaidīgs eju dzert aliņu, ēst žāvētu karpiņu, pašu kūpinātas pašu kauta jēra gaļas (siltas) desiņas, un baudīt atlikušo brīvo laiku!!!
Tad jau lieliska svētku cope Man ir bijis ka piecērtot trūkusi aukla pusmastā,pēc pustundas to auklu aizķēra čoms velkot karūsu ārā,uz manas norautās bij līnis+- 1 kg.pārrāvās droši vien dēļ kāda defekta auklā jo ar 0.2 monofīlo mierīgi esmu līdakas spiningojis.
Man pie Ventas krastiem tajos pašos datumos gāja krietni pieticīgāk Apraksts, kā vienmēr - super!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Uzskricilēšu atskaiti par Nabas ezeru. Tātad ar Koka Kluci un viņa famīliju aizbraucām 25.jūnijā uz Nabas ezeru. Aizbraucām jau pa dienu, uzcēlām telti Koka Kluča sievai un bērniem, tad piepūtām laivas:
Es iejaucu barību:
Devāmies ezerā ap 18:00 uz vakara copi. Mērķa zivis līņi, karūsas. Bet.....gribējām kā labāk, sanāca kā vienmēr Līņi un karūsas mūs ignorēja, toties mieru nelika vīķes. Dēļ tām uz āķa neko mazu vispār nevarēja likt Tātad pa vakara copi saķērām raudas, ruduļus, pličus, breksēnus, asarus.....bet nevienas mērķa zivis Devāmies krastā. Pēc 3:00 iebraucām atkal ezerā. Un rezultāts atkal tāds pats Man gan viens līnis pieķērās, bet laivā ievilkts tas netika Pēc 7:00 pārgājām uz spiningošanu. Rezultāti nekādi Koka Klucim uz velci viena cope bija, bet tā netika realizēta. Tad devāmies krastā, atpūtāmies, nopeldējāmies un devāmies mājup Tā mums gāja. Zivis ķērām, atpūta bija laba, kaut mērķa zivis netika noķertas! Tālāk fotoatskaite
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lomā tikai viens sapalītis .Pamētāju arī spini bet ne piesitiena. bet pie Gaujas būs jāatgriežas !!! Je6kam tas pats .
