Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Šorīt divatā ar savu Salmo Taifun bomīti meditējām "praktiski stāvošā" ūdenī pie Rīgas. Barība Stil melā + Traper feeder Special + zeme + auzu pārslas. Vieta mazliet zināma. Ūdeņi viduvēji - starp sekliem un ļoti sekliem Vējš nepatīkams brāzmains. Laiks karsts. Copes retas un kaprīzas. Divus stāstus nesapratu: - maza triceklīga copīte (knapi pamanāma) - neliels un maigs piecirtiens un izvelku sistēmu ar apmēram 1/2 pavadiņas. Kas tas bija ?? - Maza triceklīga copīte, tad belziens pa kātu un izvelku pliku auklu - ne miņas no pivienotajām sistēmām. pītās auklas gals mazliet plūksnains. Kas tas bija ?? Rezultātā divas smukas karūsiņas (jau tukšiem punčīem) mazliet virs 1 kilo katra, divi ~500g breksēni un viens rumpīgs rudulis. Pavisam piemirsu - bija arī viens asarēns ~4cm garumā. Bet copēja izteiktāk par visām pārējām zivīm. Protams, ka pati lielākā karūsiņa norāvās. Cīnījāmies kādas minūtes 3, bet mana 0.12 pavadiņa neizturēja. Pat fīdergums nepalīdzēja Nu kaut kā tā. Jā uz āķa netika smādēts nekas. Ņēma gan uz motili, gan balto, gan slieku, gan dažādām kombinācijām. Brekšuki gan izvēlējās tikai slieku