Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
biju šorīt tārgalē pie ventspils ventā. khmm. ļoti švaka cope un tas kas trāpījās bija zem katras kritikas. pat ķīšezerā var dabūt lielākus ķīšus tautas gan bija daudz. kā jau brīvdienās populārās vietās. ap 10:30 tinām makšķeres un laidām uz usmu pēc dusmu. tur aprunājoties ar dažiem copmaņiem bija skaidrs, ka te ar nekāda pilnā loze nebūs. neko nevarējām ilgi sameklēt, bet tad atradām spotu, kur nāca vēl mazāki asari nekā ventā. kā no lielgabala tādi, kam cauri spīd metām mieru. pa ceļam vēl piestājām stundu ezerā, kur pavisam bija klusums. viens nabaga plicītis un viss. vsjo! tārpi vēl palika, laikam 7dien drusku ar bērniem pamāžošos uz ledus sasmakas ezerā. dažas bilžas ar ir, varbūt vēlāk kaut kā ielikšu.
Pavadiņa ir kā prezervatīvs. Bez - riskanti, bet baigais kaifs!
Jau aprīlī ar darba biedru sākām kalt plānus, ka 3.maija rītā uzreiz pa taisno no darba jābrauc kaut kur atklāt copes sezona no laivas. Līdaku lieguma termiņa pagarināšana ieviesa savas korekcijas, tāpēc izdomājām doties tepat uz Lielupi, paspinongot no laivas un pēc tam paķert ar gunteni no krasta. Bija cerība, ka vismaz kāda vimba trāpīsies Paaicinājām līdz foruma biedrus Borodu un Spulgitu. Spulgitam bija līdz draugs Kaspars, bet mums no darba piebiedrojās vēl divi cilvēki ar savu laiviņu. Tātad 3.maija vēlā rīta stundā mēs pie upes ieradāmies 7cilvēku sastāvā. Gandrīz kā salidojums, vai zinies! Trīs makšķernieki copēja no krasta ar gruntenēm(Spulgits, Kaspars, Boroda), bet es un Raivis sēdāmies laivā, kā arī citā laivā sēdās divi mūsu darba kolēģi. Braucām pa upi uz Jūrmalas pusi. No apmešanās vietas, pa upi nobraucām kādus 8-9kilometrus, mēģinājām daudz kur - bet bez rezultātiem. Pa četrām stundām uz ūdens mums katram bija pa uzsitienam, bet varbūt tas nemaz nebija uzsitiens Otrai laivu ekipāžai bija tieši tas pats. Nu neko, braucām krastā. Grunteņotāji pa to laiku bija saķēruši pličus, dažas raudas un asarus. Vimbu nebija. Sataisījām gruntenes arī mēs, sametām. Iekūrām ugunskuru un izdomājām sacept gaļu. Ik pa laikam uz grunteni izvilkām kādu asari, plici vai ķīsi. Vimbu nebija. Man trāpījās viens 340gr asaris! Tas arī bija vakara lielākais loms. Darba biedri vakarā sevās atpakaļ Rīgas virzienā, bet mēs palikām pie upes. Sarunas ap ugunskuru risinājās raiti, cepumi ar garšoja labi, zivis arī ķērās, bet ne tādas kā gribētos No rīta piecēlāmies ar Raivi ap 7:00, pārējie jau bija augšā. Man pa nakti uz gruntenes bija pieķēries mazs vēdzelēns, kas saudzīgi tika atbrīvots. Rīta kafija, brokastis un es devos atkal ar laivu Lielupē. Šoreiz viens. Raivis izdomājā palikt krastā ar grunteni. Šoreiz braucu Jelgavas virzienā. Atšķirībā no iepriekšējās dienas, ūdens jau bija siltāks par 1,5grādu un arī zivju aktivitāte jau bija manāmāka, bet pārsvarā niedrēs vai pie pašām niedrēm. Tāpēc mēģināju pārsvarā tādās vietās. Pa visu dienu bija viena cope uz Rapalas pretzāļnieku, bet paspēju līdaku pavilkt vien dažas sekundes, kad tā jau atkabinājās. Nu neko. Mēģināju gumijas, testēju jaunos voblerus, mētāju savus iemīļotos bleķus, bet nekā Šoreiz nācās samierināties ar saules pigmentu ķeršanu, ko saķēru ne pa jokam. Tagad rakstu šīs rindas jau iesmērējies ar pēcsauļošanās krēmu, bet tāpat viss sūrstu. Vēlā pēcpusdienā izbraucu krastā. Pārējie pa to laiku bija tikuši vēl pie daudzām zivīm, bet joprojām ne tādām, kā gribētos. Vien Borodam esot bijusi vimbas cope, kas pat tika piecirsta, bet neizvilkta. Es kamēr ar laivu braukāju un spiningoju, manīju, ka trīs dažādi makšķernieki izvilka pa vimbai. Krastā nomazgāju laivu, nokūpināju dažus asarus, kas sanāca tiešām ļoti gardi. Tad ieturējāmies un sākām vākties kopā. Pirmais pavasara copes izbrauciens bija izdevies labs. Bez mērķa zivīm, bet toties ne bez zivīm Laiks bija ideāls, kompānija super! Īsāk sakot - sezona iesākusies labi! Atpakaļ ceļā, jau braucot no garāžas, laipnie ceļu policisti mani ar bākugunīm panāca uz Tvaika ielas un apturēja. Paprasīja iepūst arī trubiņā. Iepūtu. Rezultāts viņus neapmierināja, bet laimīgu ceļu novēlēja Tagad taisos uz darbu, bet šīs bija divas feinas brīvdienas! Klāt nedaudz bildes no pirmā pavasara izbrauciena!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
05.05.2013 Atklāju sezonu. Catana CX kātiņš, laba vecā kaluma Salmo spole, pāris gumijzivis un rotiņi, Gaujas atteka, labs garastāvoklis un jauka diena. Tas man bija vajadzīgs, lai izvilktu pirmās divas līdakas šajā sezonā. Pirmā ņēma četras reizes un katru reizi uz citu mānekli, beigās viņu piemāniju ar Relax mazo gumiju. Otra paņēma Mepps Aglia rotu, paņēma, atkabinājās, ar inerci peldēja tālāk un es ar atlikušajiem diviem metriem auklas iemetu rotu viņai pusmetru priekšā un mazliet pavilku. Uzsēdās uzreiz, skats ar polo brillēm dievīgs! Bilžu ar zivīm nav, jo fotogrāfs mani pameta. Te dažas bildes no šodienas. Dodamies uz jauno vietu Gaujā ūdens vēl pietiekoši, lai ar spiningu tur nebūtu, ko darīt Tur arī dzīvoja pirmā šīs sezonas līdaka Mana pavadone, kas nezināja, ka līdakām liegums un vēlējas iekost pirmo reizi redzētajām radībam! Procesā Vizbuļi Gaujas krastos šogad tādi saplujnīti un nav tik daudz kācitus gadus
eidis, Tiešām smukas bildes. Pašam ar man ir doma nedēļas nogalē dažas Gaujas attekas pārbaudīt un pie reizes atklāt spiningošanas sezonu.
Lielais ūdens diezgan daudz zivju saspiedis attekās, ik pa laikam attēkā kāda zivs par sevi deva ziņu! Nebiju cerējis uz tik labu rezultātu stundas laikā!
