Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Tātad par copi Lielupē Pazuda entuziams rakstīt atskaiti, tāpēc vien piebildīšu, ka izdevās daudz labāk kā pagājušā oktobra miglas pasākumā un šo to nesanāca nofilmēt + visas līdakas arī nefilmējām. Par atskaiti lai kalpo video šoreiz
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
šovakar pēc lielajiem vējiem nenocietos un ar kaimiņa laivu ieskrēju te pat uz airiem pie jaunciema ezerā. līmenis baigi augšā. ūdens sakults kā pēc sprādziena. vējš ar straumēm gar krastu dzen kaudzēm zāles - lēpenes, niedres un citas. gandrīz jāsaka, ka zāles kā bušu copē trīs strīpainos špingoļetus piemānīju un tas arī viss. domāju, ka zivīm vajadzēs laiku lai atgūtos. bet uz nākamo nedēļas nogali atkal ies vaļā stiprie vēji
Pavadiņa ir kā prezervatīvs. Bez - riskanti, bet baigais kaifs!
Ha, mans ar bij ieskrējis dzimtajos krajos Daugavā uz pāris stundām no rīta... šūpoja pa smuko un zive stuporā laikam... viens ašuks, pāris copītes un noslēgumā, kad ņēmu mantas ārā no laivas, sadomāju tur no krasta kādu reizi uzmest - na tev, līdacēns nokoda MJ :))) Laukos biki pastrādāju, pa ceļam uz Rīgu skatījos, ka Ķegumā jau upe tīri mierīga, viss kā parasti, kā uz darbu, tā laiks labs
Ja veiksme pagriež tev mugurpusi - izmanto situāciju, noliec to!
labsvakars! biju šodien copēt. kādas dienas iepriekš zivnieks sakacināja kristuKG, tas savukārt mani. beigās sanāca, ka biju viens startēju 9:00 iekšā. bija kaut kāda vēlme uz daugavu, bet tomēr nolēmu laist uz ķīšezeru, jo reti, kad tik mazs vējš. daugavā var arī lielākā vējā ieskriet. gribēju sasmelt mailes un drusku paralēli MJ ielaist kaut ko uz dzīvo. tādējādi pārbaudīt savu teoriju par dzīvo maili VS gumiju. taču sanāca fiasko. vai nu esmu losis jeb vienklārši ļoti nepacietīgs, bet nevienu maili nesasmēlu kamēr mirka maiļiu tīkliņš biju jau salicis mākslīgās ēsmas kātus un kas tad vairs tur bakstīsies ar tām mailēm heisā hopsā uz kanti prom. šoreiz noenkurojos dziļumā un metu uz seklumu, velku, lai krīt lejā no kalna dziļumā. pāris copes, kas neuzsēžas un pēkšņi ir! un labs. ieceļu - uz aci tāds kā toreiz kaņierī - 30cm droši, ja ne vairāk. izvelku vēl vienu sīkaļu un tas arī viss nolemju, ka nav laiku ko tērēt un jāmauc meklēt. ašuks kā kings peld maiļu spannī nolēmu paturēt ķīlnieku dzīvu. uzkabinu vienu 90cm voblerīti un vienu 5,6cm un velcēju pa potenciālām ašuku vietām. diezgan daudz nobraucis neredzu nevienu copi. braucu uz vietu, kur ap šādu laiku pagājušo gad tos sastapu lielos apjomos. noenkurojos, darbojos ar MJ - ne sūda! pat ne copes. pabraucu drusku tālāk - tas pats. mēģinu kādu līdaku savaldzināt. figu! tad vienā vietā tieku pie viena vietējā krāsainā 100gramnieka. un tas arī viss. ne copes vairs. pieņemu lēmumu pamest šo ezeru. prombraucot vēl vienā spotā piestāju. bet nekā. piestāju vēl pie sēkļa, kas pret golfa laukumu. tur man piesakās 2 smuki ašuki, kas kā radīti dzīvajam, ne pannai. tie tiek papeldināti pavadā, bet neviena interesi negūst. tinu kātus un pilnā ručkā laižu uz daugavu. pēc 30 min esmu pie mīlestības saliņas. tomēr veči vairāk tusē pa upes vidu, līdz ar kuģu ceļu. apmēram boju līmenī. ir tādi, kas pa vienam, bet ir arī kolektīvi. atpakaļ brucot viens izcēla smuku ašuku (300 gr varēja būt). tā kā man nekādi smagie MJ svari nav, tad piestāju vietā kur apmēram metri 5 jau pēc brīža konstatēju, ka apkārt ūdens burtiski vārās. mailes apgūst lidot prasmi. skrien pa ūdens virsu. plunkšķi jaudīgi. no visām pusēm. rokas trīc. metu tur, tad tur, visur kur plunkšķ un ir arī copes. bet! nesēžas virsū copes gandrīz katrā metienā. viens uzsēžas smuka izmēra (ap gramiem 200 - 300), bet tā kā neesmu paņēmis uztveramo tīkliņu, tad tizlojoties noziepē asti. vienu ap 200 gr izceļu. vairāki zirga zobi. bet tracina tas, ka daudz copju, bet virsū nesēžas. sajūta tāda, ka šiem jau pilni punči un čakarē mani sporta pēc. pienāk laiks beigt un tinos mājās. maiļu spaņņa gūstekņi tiek palaisti pa mājām. nākamreiz pat vairāk gribētos uz daugavu, jo tur bija azartiskāk.
Pavadiņa ir kā prezervatīvs. Bez - riskanti, bet baigais kaifs!
Forša atskaite! Pašam ir bijis, ka trāpu asaru barā, bet nevienu no maniem mānekļiem tie īsti negrib ņemt un sajūta tad ir nepatīkama, tādos gadījumos ir labi, ja pa rokai ir parastā pludiņniece un tārpi
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Pašam ir bijis, ka trāpu asaru barā, bet nevienu no maniem mānekļiem tie īsti negrib ņemt un sajūta tad ir nepatīkama, tādos gadījumos ir labi, ja pa rokai ir parastā pludiņniece un tārpi
Jā, sajūta nepatīkama, kad kimlaki kā delfīni iet kāsī un ūdens virsa burtiski vārās, bet met kuru gribi mānekli un pigu - tad ir labi, ja kāda maile spainītī aizķērusies, to vēl pagrābj pa kādam, līdz noklust iznāciens...
īsti nevarēja saprast .
pa skaisto! viena gan smuki paplosīta...
