Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Apsūdzētais: - Es gribu alu! Prokurors: - Protestēju! Es gribu šņabi! Tiesnesis: - Protests noraidīts! Es arī gribu alu!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
copmaņi un copmanes. Ielikšu atskaitīti par sacensībām Lielauces ezerā. Tiesa bildēties īsti nebija laika. Pāris bildes no zandartu copes un copes ar Marti.
01.09.12. Kādu laiciņu pirms 1.septembra Valsts mežu rīkotajām sacensībām Lielauces ezerā sāku gatavoties un apdomāt iespējamo taktiku, lai uzlabotu pirmā posma rezultātu (5.vieta). Pirms 2 nedēļām biju interneta plašumos atradis Jackson Dead Float 80 ar to krāsojumu, ko biju meklējis pusgadu un klusībā cerēju, ka atnāks laikā un varēšu izmantot sacensībās. Sestdienas rīts sākās agri, jo 3.10 zvanīja modinātājs un 3.50 jau no Spices savācu pārinieku Tomu. Pa ceļam pārunājam taktiku, kā katram gājis iepriekšējās copes reizēs un jau 5.00 esam pie ezera. Ārā līst un nolemjam vēl kādu laiku panīkt mašīnā. Pamazām sarodas pārējie dalībnieki un sanāk nedaudz parunāties ar Nordenu, bijušo Latvijas izlases dalībnieku un daudzgadēju LR spiningošanas čempionāta dalībnieku. Noskaņojums labs, jo laiks visai līdakains :)! Stiepjam mantas uz laivu bāzi (Lielauces ezera lielākais mīnuss - akumulatora aizstiepšana līdz bāzei prasa nemazums pūļu), un es steidzos montēt savus 3 kātus, un paralēli kārtojam laivu. Starts!!! Dodamies uz vietu, kur pagājušo reizi sākām un lēmums ir nekļūdīgs :)! Pirmais metiens dod skaistu copi un galā līdaka, kas paķērus nupat kā pāri okiāniem atceļojušo Jackson Dead Float 80. Uz aci manām, ka līdaka ir uz ieskaites robežas, pieliekot mērlenti varu atviegloti nopūsties - 51 cm!! Nākošie 2 metieni dod asarēnus, tad vēl pēc dieviem - zemmēra līdaciņu. Toms pagaidām klusē. ņemot vērā, ka ir visai tumšs neriskēju mētād microdžigu, jo, ja aizķersies dabūšu braukt klāt un sačakarēt vietu, bet iespējams tā bija kļūda, jo ofseta āķa džigs tīri labi tika galā ar zālēm. Turpinājumā vairākās vietās klusums, tik uz MDž ik palaikam piešmaucu mazos asarēnus. Tad Toms velk ārā seno artilēriju un uz balta ar sarkanu galvu voblera ir līdaciņa. Iesmeļu tīklā un pa galvu šaudās doma vai tik būs mērs... Mēram rūpīgi, bet garāku par 49,5 cm nesanāk saskatīt... eh... bet nu neko - pēc neilga laika Tomam otra līdaciņa un jau mēra. Forši rīta cēliens dod 2 mērus un kādus 10 asarēnus. Turpinājums gan paliek švakāks, bet gar malu braucot Jackson Dead Float izšauj atkal un trāpās mēriņš nedaudz virs kilo ar pilnu punci. Turpinājumā mēģinam atrast dziļo bedri, ko izdodas izdarīt, bet vējšs tā dzen laivu ar visu enkuru, ka neko jēdzīgu izdarīt neizdodas. Interesants moments, ka uz MDž paņem mazs asarēns un līdzi tam atskrien kādi 10mit. Pie laiva stas nosprūk, bet pametot džigu pie pašas laivas izdodas vienu icelt, bet tas arī viss, jo vējšs nopūš nost no vietas. Pēc tam vairāk cīnamies ar vēju nekā copējam un nolemjam pēdējo stundu padarboties netālu no bāzes, kur sākām. Paceļam perspektīvā vietā izceļu vēl pāris asarēnus, un tad pienāk Toma zelta stunda - uz Megabass X-140 īsā laikā dabū 2 mērus, no tiem lielākais 1,2 kg un pāris zemmērus. Man vēl drusku asari un zemmēri. Braucam krastā ar tīri labu sajūtu, jo domājams, ka pēdējie toča nebūsim. Rezultātā esam trešie posmā. Zaudējām 2 blicēm ar lielāku sacensību pieredzi. Uzvarēja manis pieminētais Nordens, kurš izmantoja to taktiku, ko biju domājis pats, bet izpildījis tikai daļēji... Kamēr skaita punktus un rēķina rezultātus - aizstiepu daļu mantas uz mašīnu, pa ceļam štukojot, ka pastāv variants kopvērtējumā dabūt 4. vai pat 3šo vietu. Kā izrādās, tad veiksme nebija sabiedrotā - dabūjām 4.to vietu ar tik pat punktiem kā trešajai vietai, bet tika rēķināta smagākā zivs nevis kopējā loma svars, kas būtu mums devis trešo pleķi. Sporta laikam nevar būt sūdīgākas vietas par 4.to :)... bet kopumā sacensības mums svešā ezerā (būts 3 reizes) bija tīri labi izdevušās.
29.augusta pēcpusdienā/vakarā pēc darba ar Marti ieskrēju Ķīšezerā ar cerību uz MDž izmānīt kādus smukus jūrniekus. Praktiski darbojos tikai ar MDž un rezultātā izmanīju 2 mēra līdakas (lielākā bija virs 1 kg)
un pārdesmit mazus asarīšus. Līdakas vilkt ar Finezza Nuovo bija smuks baudījums. Diemžēl nevienu jūrnieku nedabūjām. Tuvojas laiks, kad darba dienās vakara cope drīz būs pagātne - ātri jau paliek tumšs, 21.00 jau tumsiņa
31. augustā braucot atpakaļ no Ventspils konferences nemiers dīdija uzvanīt copes kolēģim un apjautāties vai šovakar neielaižam Daugavā uz zandartiem. Vienojamies par kopīgu copēšanu un esmu ap 18.00 klāt. Ķērām tikai ar dropšota metodi un jau pirmajā gājienā tieku pie 340 g asarīša, tad pēc kārtas vairākas copes un pāris zemmēra zandartiņi. Beigās dabūju arī mēriņus.
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
copmaņi un copmanes. Ielikšu atskaitīti par sacensībām Lielauces ezerā. Tiesa bildēties īsti nebija laika. Pāris bildes no zandartu copes un copes ar Marti. 
/smīn/
