Pagājušajā nedēļā Limbažu pusē tika dots starts Pasaules Dabas fonda (PDF) Latvijā kampaņai ''Spoku tīkli'', bet trijos novada ezeros šogad pamestos tīklus neatrada. Fonda projektu vadītāja Kristīne Skrīvele stāsta, ka šī akcija notiek otro gadu. Ideja noskatīta no poļu kolēģiem, kuri pamestos tīklus meklē jūras ūdeņos. No viņiem aizgūts arī ūdenstilpju ķemmēšanai nepieciešamā darbarīka āķa veidols. Pērn akcija notika Pārgaujas novadā, kur piecos ezeros tika izņemti aptuveni 15 kilogrami tīklu, aptuveni 20 ūdas, 10 mānekļi, trīs murdi un ievērojams daudzums auklu.
Šogad paredzēts, ka akcija notiks līdz pat rudenim un ne vien Vidzemē, bet arī Kurzemē un Latgalē, tāpat arī Pierīgā. Otrdien akcija “Spoku tīkli” sākas Dagdas novada ezeros.
Limbažu pusē fonda cilvēki kopā ar brīvprātīgajiem un ezeru apsaimniekotājiem vētīja trīs ezerus – Limbažu un Augstrozes Lielezeru, tāpat Lādes ezeru, pārbaudot, vai ūdenī nav dažādu iemeslu dēļ pamesti tīkli.
Tīklu pamešana galvenokārt saistīta ar malu zvejniecību – vai nu makšķernieks tīklu ir tā noslēpis, ka vairs pēc tam pats nevar atrast, vai sapratis, ka labāk to zaudēt (visbiežāk tie ir lēti ķīniešu ražojuma, ko nav arī īpaši žēl), nekā doties rokās zivju resursu sargātājiem.
Akcijas noslēgumā Lielezera pludmalē tika organizēta saruna ar interesentiem par reidu rezultātiem. Elīna Kolāte no PDF pastāstīja, kāds ļaunums ceļas no šiem šķietami nevainīgajiem ūdeņos pamestajiem tīkliem. Viens ir tas, ka tie turpina darboties un nodara zaudējumus zivju resursiem. Tie turpina ķert zivis, tīklos var sapīties putni, arī cilvēki. Tie ir arī atkritumi, jo visbiežāk ir no sintētiska materiāla, kas dabā sadalās ļoti lēni. Tos apēd zivis, putni, ūdens zīdītāji, un beigās barības ķēdē tas nonāk arī līdz cilvēkam. Tādēļ nav ko brīnīties, ja, tīrot zivi, tās vēderā konstatē gabaliņu no tīkla. Tādējādi cilvēks beigās nodara kaitējumu pats sev.
Akcijas laikā Limbažu novada ezeros ''spoku tīkli'' netika atrasti. Tā ir kā laba atzīme šo ezeru apsaimniekotājiem. Abus Lielezerus – Limbažos un Augstrozē - apsaimnieko pašvaldības organizēta aģentūra ALDA, bet Lādes ezeru - biedrība “Lāde”.
Visos trijos apsekotajos ezeros atrastas gan daudz makšķerauklu, no tām daļa ar visiem āķiem. Gadās, ka auklas sapinas, kaut kur ieķeras un makšķernieks tās vienkārši nogriež, pamet turpat ūdenī. Arī auklas nodara ļaunumu. Piemēram, šogad makšķernieki Limbažu Lielezerā bija ievērojuši dīvainu kaijas uzvedību, tā bija uzķērusies uz āķa un vīri to atbrīvoja. Ezeru apsaimniekotājs aicina makšķerniekus būt pacietīgākiem un mēģināt tomēr atķimerēt sapinušos auklu un nepamest to ūdenī.
ALDA direktors uzskata - tas, ka ''spoku tīkli'' apsekotajos ezeros netika konstatēti, ir ne vien to apsaimniekotāju, bet arī legālo makšķernieku un vērīgu iedzīvotāju nopelns. Cilvēki arvien aktīvāk informē par, viņuprāt, nelikumīgām darbībām. ALDA direktors pastāstīja, ka zivju resursu sargāšanai ezeros iegādātas medību kameras, tāpat termokamera un eholote.
Vasaras cope un darbs ievieš savas korekcijas tāpēc pieķerties pie rakstīšanas sanāk aizvien mazāk, lai neteiktu, ka neatliek laika vispār.
Par visu pēc kārtas.
Jūnija mēneša laikā esmu izrāvies no darbiem uz četrām copes reizēm. Vispirms jau līņi ( Vecumnieku, Lādzēnu purvos divās copes reizēs izdevās tikt pie 16 līņiem), Daugavā, virs Ķeguma spēkstacijas iesēdos ar fīderi brekšos un pa pievakari savilku 14 kilogramus, sabiju Ineša ezerā, kur mani ar laivu jau ap pulksten 10 rītā, pār ezeru skrienošais brāzmu vējš, vienkārši izmeta krastā un atstāja uz nulles.
Vecumnieku purvi. Nu jā, ir jāsaka, ka tagad pēc Lobes ezera, kas vienkārši ir jau morāli apnicis, pilnīgi loģiski gribās kaut kādas svaigākas un mazāk iepazītas vietas. Lādzēnu purvos vēl ir tā īpatnība, ka līnis pa dienu ņem tik pat labi kā naktī un citreiz pat labāk. Var mēģināt noķert resnuli arī nebraucot ezerā ar laivu, bet paliekot turpat kanālos.
Burtiski pāris dienas atpakaļ aizbraucu pārbaudīt brekšu vietu Daugavā. It kā jau ''ko tur baudīt'', bet, salīdzinoši ar citām baltajām zivīm, breksis šogad upēs ir mazāk aktīvs. Tas saistīts ar auksto ūdeni, kas praktiski vēl tagad neļauj, vismaz Daugavas upē, itin priecīgi izmantot peldes iespējas. Ūdens virspusē ir pietiekoši silts, bet jau divu metru dziļumā kļūst manāmi vēss. Taču tik un tā, ja pareizi sagatavo barību, breksis ķeras un ķeras pavisam ne slikti. Copes ir retākas, bet ne jau vienmēr ir jākļūst par automātu. Palīgos no pulksten 16 pievakarē ņēmu divus fīderus un iebarojamo barību, kas sastāvēja no viena Traper 2,5 brekša iepakojuma, 0,5 kilogramiem saulespuķu spraukuma, ko izmantoju, lai barība ātrāk uz gultnes izirtu un uzklātu smuku galdu. Kopējā masā vēl ietilpst Traper karpa viens kilograms, viens kilograms zemes, 0,3 l medus melase, N-G mix aminoskābe breksim un motiļa aromatizētais atraktors.
Tā kā biju sagatavojies uz visu pēcpusdienu, vakaru, nakti un rīta copi, tad pēc starta iebarošanas klāt iebarojamai barībai vēl pieliku Tukuma Straumes zivju kombikormu. Sākumā zivs bija ļoti neatsaucīga. Kūtrums pagāja pēc aptuveni trim stundām, kad pirmais brekšuks (ap 900 gramiem smags) ļoti sparīgi izteica vēlmi iepazīties ar piekrasti sausumā. Neiedziļinoties visā procesā, līdz tumsas iestāšanās brīdim, nosverot lomu, izrādījās, ka esmu pievilcis jau 14 kilogramus. Sagatavojos uz nakti un, protams, cerēju uz kaut ko nopietnāku, kas, kā vēlāk izrādījās, bija veltas cerības. Kas brekšu copē notiek naktīs ezeros, tas nenotiek upēs, ja vien ūdens temperatūra nav sasniegusi ierasto vasaras siltumu.
Ineša ezers.
Nebiju šeit bijis vismaz 40 gadus. Atceros, kad kā puiku atveda vecāki un tad copējām. Krasti bija spēcīgi aizauguši, pats ezers ne mazāk, bet man no krasta veicās itin labi, jo laivā mani neņēma tāpēc, ka tā bija domāta večiem tīklu likšanai...
Kā atceros, tad biju savilcis kaut ko itin labu, jo mans tēvs vēl lielījās ar savu dēlu, ka nav nemaz jāizmet rūtainais, lai tiktu pie laba loma. Atkal redzēšanās ar Ineša ezeru gan tā īsti nesanāca, jo anormālais vēja pūtiens ezera ūdeni bija sakūlis pavasara ūdeņu kafijas krāsā un pēc piecu stundu copes mēs ar kolēģi Gunti Veitu ( no grupas Credo) tikām izmesti krastā.
Ko darīt? Varianti nāca zibenīgi. Zvanām uz Lobes ezeru, jo cik tad tur braukt?! Pēteris saka, ka ezers kustās ar baltām viļņu galotnēm. Ko tālāk? Zvanām Zigim uz Babītes ezera bāzi un saņemam mazliet izbrīnītu atbildi, ka te viss ir itin normāli. Tāda brīzīte ir, bet tā viss kārtībā. Kas tad mums no Ineša uz Babīti? Viens pūtiens un ap vieniem esam jau ezerā. Taču laime ilga vien labi ja pusotru stundu, jo Vidzemes augstienes pūtiens sasniedza arī Babītes ūdenskrātuvi, taču šeit pusotrā stundā mēs iespējām ļoti daudz, bet tas jau, lai paliek citam rakstam.
Daugā, Copes lietu veikalā pie Eiņa, tagad var nopirkt arī šo to no medību lietām un veikt pasūtījumus. Tāpat pārdošanā ir arī skrotis ''gaisenēm'', eļļošanas aerosoli un pašaizsardzības piparu gāzes baloniņi. Ja ir vēlme pēc citām ar medībām saistītām lietām, tad laipni lūgti un darbojamies pēc preču pasūtījuma iespējām. Tās gan neskar ieročus un patronas.
Makšķernieka stāsts: Cerībā noķert savu lielo samu
Foto: LETA, Evija Trifanova
Šobrīd Latvijā lielākais oficiāli noķertais sams ir 84 kilogramus smags un 2,42 metrus garš, kas tika izvilkts 2010. gadā. Bet pavisam nesen kāds zvejnieks netīšām noķēra 2,20 metru garu samu murdā jeb cauruļveida tīklā, no kura zivs prom nevar tikt.
Noķert samu ar makšķeri nav tik viegli, nemaz nerunājot par lielajiem samiem, par kuriem dzird tikai leģendas. Makšķernieks Aivars savu mūža lomu vēl gaida, bet ir noķēris mazākus samus un zina stāstīt daudzus stāstus un leģendas par samiem.
“Ūdenslīdēji zem Pļaviņu Hidroelektrostacijas pēc paliem tīrīja no slūžām ārā kokus, baļķus, drazu, ko upe sanesusi ar paliem. Pēkšņi viens milzīgs baļķis sakustējās,” leģendu stāsta Aivars Mikožāns. Viņš dzīvo Lielvārdē pie Daugavas. Makšķerēt sāka bērnībā. Ķer visu, bet nesen ir pievērsies zandartiem un samiem. Bet tas viss brīvajā laikā. Ikdienā viņš strādā par vecāko muitas uzraugu — bet arī tuvu pie zivīm, proti, ostā. “...un visi saprata, ka tas bija apmēram trīs līdz trīsarpus metru garš sams. Nu, tik milzīgs sams varētu svērt apmēram 150 kilogramus. Lielākais Latvijas rekords arī noķerts mūsu Ķeguma baseinā, bet ļoti tuvu pie Pļaviņu HES, praktiski zem HES,” savu stāstu turpina Aivars.
Viņam ir 42 gadi. Pirms dažām dienām viņš ir nogriezis savus garos cirtainos matus. Viņš savu lielo samu joprojām nav noķēris, bet stāsta, ka to Daugavā ir daudz. Lielākais, ko kāds izvilcis, svēra 60 kilogramus. Pats gan regulāri dabū daudz mazākus samus — ap 10 kilogramiem. Lai tos noķertu, viņš ir sācis izmantot kvoku. “Tātad kvoks ir tāds kā mūzikas instruments, ko jau ļoti sen, ja nemaldos, ir izdomājuši Krievijā,” saka Aivars. „Pārsvarā tiek gatavots no koka, no dažādiem metāliem, ar dažādu liekumu, dažādu pēdiņu lielumu. Viņš izdod tādas skaņas kā varde. Sitot to pa ūdeni, sams saprot, ka ir jāiet ēst un sāk meklēt pārtiku, tādējādi paliekot aktīvāks,” norāda makšķernieks.
Ar kvoku uzsit 3 - 4 reizes ar lielāku pauzi pa ūdeni un tad izmantojot eholotu, kurā var redzēt zivs kustību skatās, kad sams paliek aktīvāks un ceļas uz ēsmu, kura ir ielaista apmēram pus ūdenī. Cilvēks kvoka skaņas var dzirdēt 3 kilometru rādiusā. Un tā arī tas sams tiek ķerts, skaidro Aivars.
"Bija tāds interesants gadījums. Rīgas centrā, daudzstāvu mājā, dzīvoja viens pazīstams copes kolēģis un arī bija pats uztaisījis kvoku,” norāda Aivars. „Tajā naktī bija izdomājis vannā pamēģināt pakvokot. Nu, ar tādu lielu baudu viņš sita pa vannu, ka skanēja pa visu rajonu, un beigās viņam pašvaldības policija aizliedza nodarboties naktī ar tādām lietām,” viņš norāda.
Pats viņš personīgi nepazīstot nevienu, kas būtu noķēris lielo samu, bet ir dzirdējis dažādus nostāstus no citiem par to, kā ievelkot dzīvniekus ūdenī.
“Divus gadus atpakaļ Ikšķilē, peldinot suni - arī suns peldot, ar ķepām plikšķinot pa ūdeni, izdod līdzīgas skaņas, kā to dara ar kvoku - tas tika ievilkts zem ūdens un tā arī ar galiem. Vairāk viņu neatrada.” stāsta Aivars, kurš paturpinot atceras vēl vienu gadījumu savā ģimenē. “Mēs visi esam no tādas kā makšķernieku dinastijas varētu teikt. Mans brālis zvejo un tēvs arī ļoti aktīvi zvejo,” pauž Aivars. „Tēvam jau ir pāri par 70 gadiem un viņš arī, kā jau pensijā būdams, ikdienā ļoti bieži atrodas uz ūdens, un arī pēdējā laikā pievērsies samu zvejai. Vienu reizi ķerot samus, pieķērās viņam varbūt mūža sams. Stundu cīnījās viņš ar viņu un beigās, pievelkot pie laivas samu, kas bija puslaivas garumā, sams pārrāva viņam auklu un pasveicināja ar asti, projām,” stāsta makšķernieks.
„Laiva bija apmēram piecus metrus gara. Sams varēja būt divi līdz 2,5 m garš. Atbraucot mājās, no nerviem, no uztraukuma, apsēžoties gultā, māte saprata, ka tēvam slikti palicis, un tajā paša dienā viņu ar ātro palīdzību ar infarktu aizveda uz slimnīcu (..) Sams nebeidz mūs visus pārsteigt. Visi lielākie mūža sapņu sami vēl joprojām dzīvo upē un vēl joprojām gaida katrs savu veiksmes stāstu.” ar mums dalījās pieredzē Aivars.
Samu Daugavā esot pietiekami, bet tikai izveicīgākajam izdosies noķert lielo samu. Tas kuram katram neatdosies, saka Aivars Mikožāns. Ja vēlies noķert savu lielo mūža samu, tad nekavējies, jo sezona ir sākusies.
Sabiedriskie vides inspektori jūnija sākumā rīkoja pastiprināta režīma reidu Mūsā, no Lietuvas robežas līdz Bauskai. Tā laikā no upes izcelti 24 tīkli un 11 murdu.
Par nelikumīgi izliktiem tīkliem un murdiem laikrakstu informē Bauskas mednieku un makšķernieku biedrības vadītājs Pēteris Seleckis. Sabiedriskais vides inspektors Tālis Dreijers, kurš operāciju vadīja kopā ar vēl diviem Bauskas novada inspektoriem, stāsta: «Ik pēc posma ūdenstilpē bija kāds tīkls. Vietām tie atradās pavisam netālu cits no cita. Šajos ūdeņos lielus tīklus neliek – to garums parasti ir 10 – 20 metru, augstums – ap metru. Lielupē un Daugavā tīklu garums sasniedz vairākus simtus metru, augstums – sešus metrus.»
Lomi bijuši pieticīgi – raudas, kāds līnis un līdaka. «Labi, ka tīklos nebija daudz lielu zivju. Zvejnieki tīklus liek savām vajadzībām, zivis netiek tālāk realizētas. Pārdošanai vairumā ķer līņus un vimbas. Šajā gadījumā tīklus izlikuši amatieri. Upes ir seklas un aizaugušas, zivju maz. Ar līdakām mūspusē švaki, arī vimbas nārsto vāji,» secina T. Dreijers.
Inspektori bieži apseko ūdenstilpju krastus, regulāri tiek kontrolēti arī ūdeņi. Izbraucieni pa upi ir aptuveni reizi mēnesī. «Neatļautu zvejniecību efektīvāk var ierobežot, izceļot tīklus, braucieni pa upi izmaksā krietni dārgāk. Finansējums ir niecīgs, bet izmaksas diezgan augstas. Tāpat upē viens neiebrauksi – jāmeklē palīgi. Lieguma laikā finansiālu atbalstu sniedz Bauskas mednieku un makšķernieku biedrība,» stāsta inspektors.
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Ogres pašvaldība saņem gandrīz 10 000 eiro zivju resursu aizsardzībai
Pašvaldība Zemkopības ministrijas rīkotajā projektu konkursā iegūst 9 300,51 eiro lielu finansiālu atbalstu Ogres novada publisko ūdeņu zivju resursu aizsardzības pilnveidei. Tiek iegādāts bezceļu kvadricikls ar ziemas kāpurķēžu komplektu un piekabe tā pārvadāšanai nelikumīgu darbību novēršanai, informē Ogres pašvaldība.
Gādājot par Ogres novada vides aizsardzību un dabas resursu saglabāšanu, Ogres novada pašvaldība piedalās Zemkopības ministrijas izsludinātajā projektu iesniegumu iesniegšanas pirmajā kārtā Zivju fonda pasākumā ''Zivju resursu aizsardzības pasākumi, ko veic valsts iestādes vai pašvaldības, kuru kompetencē ir zivju resursu aizsardzība'' ar projekta pieteikumu ''Ogres novada publisko ūdeņu zivju resursu aizsardzības pilnveide''.
Ar Zivju fonda padomes 22. aprīļa lēmumu tika saņemts Zivju fonda atbalsts 9 300,51 eiro apmērā projekta mērķa īstenošanai un materiāltehniskā aprīkojuma pilnveidei.
Lai nodrošinātu efektīvākas Ogres novada publiskos ūdeņu zivju resursu aizsardzības iespējas no malu zvejniecības un citām nelikumīgām darbībām, projekta ietvaros ir iegādāts bezceļu kvadricikls ar ziemas kāpurķēžu komplektu un piekabe tā pārvadāšanai. Materiāltehniskais nodrošinājums ir nodots Ogres novada pašvaldības policijas valdījumā.
Vakardien, 29. jūnijā Valkas novada četros ezeros kopumā tika ielaisti ap 7000 līdaku mazuļu, no tiem Kārķu pagasta Cepšu ezerā 2500, Ērgemes pagasta Valžezerā 2500 un Bērzezerā 1000, Valkā Zāģezerā 1000 līdaku mazuļi.
Zivju mazuļu ielaišana notiek Zivju fonda atbalstītā Valkas novada domes projekta "Zivju resursu pavairošana un atražošana Cepšu ezerā, ezerā Valdis, Bērzezerā, Zāģezerā un ezerā Salainis" ietvaros.
Lielvārdes novada svētkos notiks makšķerēšanas sacensības "Lielvārdes Zive 2016"
Lielvārdes novada svētku laikā, agrā 30. jūlija rītā no pulksten 6 līdz 10 Lielvārdes parkā pie Andreja Pumpura muzeja - Daugavā un Rumbiņas upē notiks makšķerēšanas sacensības "Lielvārdes Zive 2016".
Kā informē pasākuma rīkotāji, noķertais loms tiks vērtēts trīs kategorijās - Lielvārdes Zive 2016 (vissmagākā pēc svara), Lāčplēša Zivis (visu viena dalībnieka zivju lielākais kopsvars) un Staburadzes Zive (smagākā zivs, ko noķērusi sieviete).
Sacensību dalībniekiem nepieciešamas makšķerēšanas kartes. Savukārt dalībniekiem vecumā līdz 16 gadiem un dalībniekiem vecākiem par 65 gadiem, kā arī invalīdiem makšķerēšanas karte nav nepieciešama.
Sīkāka informācija pieejama Lielvārdes novada pašvaldības mājas lapā.
Daugavas baseina ūdenstilpēs ielaiž sīgu un zandartu mazuļus
AS „Latvenergo” jūlija pirmajā nedēļā turpina zivju resursu atjaunošanas pasākumus.
4. jūlijā Ķeguma HES ūdenskrātuvē ielaisti 20 000 sīgu mazuļu, kas izaudzēti zinātniskā institūta (z/i) „BIOR” Tomes zivjaudzētavā. Savukārt 7. jūlijā Daugavas HES trīs ūdenskrātuvēs un Ķīšezerā ielaidīs līdz 250 tūkstošiem zandartu mazuļu.
Šogad Daugavas baseina ūdenstilpēs kopumā būs ielaisti vairāk nekā 6 300 000 dažādu sugu zivju mazuļu un kāpuru. Akcija sākās aprīļa beigās un maija sākumā, kad Daugavā pie Mangaļsalas notika lašu un taimiņu mazuļu ielaišana. Aprīlī un maijā izlaida līdaku kāpurus, maijā un jūnijā – nēģu kāpurus, savukārt tagad ir pienākusi kārta sīgu un zandartu mazuļu izlaišanai.
AS „Latvenergo” ir svarīga gan videi draudzīga elektroenerģijas ražošana hidroelektrostacijās, gan vienlaikus arī apkārtējās vides un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana. Latvenergo koncerna zivju resursu aizsardzības un pavairošanas pasākumos ikviens solis ir vērsts uz videi draudzīgām rīcībām ciešā sadarbībā ar zinātnisko institūtu „BIOR”, veicot gan zivju mazuļu izaudzēšanu un izlaišanu Daugavas baseina ūdenstilpēs, gan realizējot citas aktivitātes.
Katru gadu zinātniski pamatotā sugu sastāvā un skaitliskā apjomā Daugavā un tās baseina ūdenstilpēs notiek zivju mazuļu un kāpuru izlaišana. Zivju resursu pavairošanu Daugavā un tās baseina ūdenstilpēs atbilstoši normatīvajiem aktiem veic z/i „BIOR”, pamatojoties uz AS „Latvenergo” saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarīto zaudējumu ekspertīzi un sniedzot slēdzienu par to, kādi kompensācijas pasākumi ir veicami, lai nodrošinātu zivju resursu daudzveidību. Savukārt Valsts vides dienests, pamatojoties uz minēto ekspertīzi, pieņem lēmumu par kompensācijas apmēru un veidu.
AS „Latvenergo” ikgadējā kompensācijas summa zivju resursu atjaunošanas programmā ir vairāk nekā viens miljons eiro (1 035 000).
Jau ziņots, ka 2016. gada pavasarī AS „Latvenergo” sadarbībā ar biedrību „Mēs zivīm” piekto gadu izvietoja 400 mākslīgo zivju nārsta ligzdu Daugavā pie Kaibalas un Ikšķiles, kas ir papildus atbalstīta iniciatīva zivju resursu atjaunošanas programmas ietvaros. Šajā pavasarī mākslīgajās zivju nārsta ligzdās Daugavā bija ļoti veiksmīgs nārsts, tādējādi apstiprinot, ka vides pasākums bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai ir bijis veiksmīgs.
Ezera sīga ir lašu dzimtas saldūdens zivs, kas dzīvo lielākajā daļā Latvijas ūdenstilpju. Ezera sīga pieskaitāma pie makšķernieku mērķa zivīm. Zivs populācija Latvijas ūdenstilpēs ir maza, un tāpēc tiek veikta tās mākslīga pavairošana. Ielaisto sīgas mazuļu vidējais svars ir aptuveni 3 grami.
Zandarts ir asaru dzimtas saldūdens zivs ar slaidu, no sāniem nedaudz saplacinātu ķermeni. Sastopams Baltijas jūras piekrastē un līčos, kā arī upēs un ezeros, kuri savienojas ar jūru. Zandartam patīk dziļi ūdeņi. Zandarta mazuļa svars ir vidēji 1 grams.
Skaistule no Engures ezera jeb kā tikt pie 7,4 kg smagas līdakas
Foto no A. Sāviča personīgā arhīva
Katru gadu jūnija trešajā sestdienā notiek līdaku makšķerēšanas sezonas atklāšana šajā arī man tik ļoti tuvu dvēselei esošajā ezerā. Bet, ak vai! Vēja un lietus māte ezerā bija sacēlusi pamatīgas bangas un it kā ar to vien vēl būtu par maz, laiku pa laikam pavēra debesu slūžas pamatīgiem lietus gāzieniem.
Sapratām, ka cope šajā dienā izpaliks un ar nepacietību gaidījām nākamo dienu. Svētdienas rīts atnāca mākoņains un ar palielu, bet spiningošanai ļoti piemērotu vēju. Abi ar znotu pārkuģojām ezera dziļumu, nostājāmies pretējās malas seklumā un, izpletņa bremzēti, virzījāmies uz kranti, kur mēdza tusēt zaļsvārces. Aprīkoju spiningu ar gumijzivtiņu un sāku mētāt. Jau piektajā metienā māneklis ietriecās tādā kā siekstā. Paspēju tikai nodomāt:
– Kur tāda te gadījusies? Agrāk te ķērāji nebija.
Tūlīt sajutu, ka sieksta purina galvu un man uzreiz kļuva skaidrs, ka ēsmu pakampusi pamatīga zaļsvārce. Līdaka lēnām tuvojās laivai, bet, kad to pamanīja, uzreiz iztina pārdesmit metrus auklas. Tikai trešo reizi pievilkta pie laivas, tā uzcēlās ūdens virspusē visā savā krāšņumā. Jāpiezīmē, ka dziļums šajā vietā bija ļoti neliels un es visu laiku baidījos, ka līdaka noraksies biezajos ūdens augos, kas klāja grunti. Vēl pēc dažiem izmisīgiem mēģinājumiem atbrīvoties no āķa līdaka pagura, un znots Jānis to veiksmīgi iesmēla uztveramajā tīklā.
Priecājos, ka Engure man atkal dāvājusi skaistus, neaizmirstamām emocijām bagātus brīžus. Skaistuli nosverot, secināju, ka savu Engures ezera līdaku rekordu esmu labojis gandrīz par kilogramu, svari rādīja 7,480 kg. Kā vēlāk pastāstīja Engures ezera dabas parka direktors un man labs draugs Roberts Šiliņš, lielu līdaku ezerā esot gana, tām augot daudz ņipru pēcnācēju, un, ja nebūs bargu ziemu, tās priecēs makšķerniekus arvien biežāk un biežāk. Ezerā no jūras esot sanākuši daudz un prāvi asari, kas lieliski ķeroties niedru malu dziļumos un pie ezera reljefa krantīm. Un kas gan var būt gardāks par Abas kūpinātavā pašrocīgi kūpinātu asarpuiku!
Aizkrauklē, lejpus HES, drīzumā atkal drīkstēs makšķerēt; makšķernieki veido neatļautas ieplakas
Makšķernieku veidotās ieplakas, kuras norobežo akmens krāvumi. Foto: Kaspars Znotiņš
Aizkraukles novada dome apstiprināja saistošos noteikumus par licencēto makšķerēšanu Daugavā, Pļaviņu HES lejasbjefa 1000 metru zonā. Saskaņā ar tiem turpmākos trīs gadus licencēto makšķerēšanu tur organizēs Ķegumā reģistrētā biedrība “Vides Aizsardzības Asociācija”.
Saistošie noteikumi stāsies spēkā tikai pēc tam, kad tos būs akceptējusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Valsts vides dienests, BIOR, Zemkopības ministrija un tie būs publicēti pašvaldības izdevumā “Domes Vēstis”. Tie būs spēkā trīs gadus. Citviet Daugavā drīkst makšķerēt, nopērkot makšķernieka karti, taču kilometra posmā lejpus HES tā atļauta tikai saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem — tur paredzēta licencētā makšķerēšana. Visa kilometra garumā makšķerēt gan nedrīkst — tas aizliegts Daugavā lejup pa straumi no spēkstacijas aizsprosta 200 metru garumā upes labajā pusē, bet upes kreisajā pusē — 410 metru lejup pa straumi no aizsprosta. Makšķerēšanas licence nedod tiesības tās īpašniekam atrasties šajā teritorijā.
Licencētā makšķerēšana lejpus Pļaviņu HES netika organizēta divus pēdējos gadus. Dome nolēma atjaunot sadarbību ar Ķegumā reģistrēto biedrību “Vides Aizsardzības Asociācija”, kura iepriekš organizēja licencēto makšķerēšanu lejpus HES bjefa 1000 metru lieguma zonā.
Domes sēdē bija ieradies biedrības “Vides Aizsardzības Asociācija” pārstāvis Kaspars Znotiņš. Viņš informēja, ka lejpus HES cilvēki makšķerē bez licencēm, turklāt naktīs, kad tas aizliegts. Noteikumi paredz, ka lejasbjefa posmā makšķerēt atļauts tikai tad, ja iegādāta licence, un gaišajā diennakts laikā, ne agrāk kā vienu stundu pirms saullēkta un ne vēlāk kā vienu stundu pēc saulrieta. Naktīs, kad pazeminās ūdens līmenis, redzamas pašu makšķernieku mākslīgi radītas ieplakas, lai zivis tajās paliktu. To izmanto dažāda vecuma makšķernieki, ieskaitot bērnus un pensionārus, viņi no ieplakām velk lomus ar zivju izcelšanas rīkiem un uztveramajiem tīkliem, kas ir aizliegts. Biedrība kontrolē šo posmu arī pašlaik. “Esam ieplakas izlīdzinājuši, taču makšķernieki tās atjauno. Ja cilvēku pieķeram pārkāpuma brīdī, noformējam administratīvā pārkāpuma protokolu. Bet, ja makšķerniekam līdzi nav personu apliecinoša dokumenta, palīgā saucam Valsts policijas darbiniekus. Sodu nosaka Valsts vides dienesta pārstāvji,” stāsta biedrības pārstāvis. “Citreiz par nelegālo makšķerēšanu mums ziņo HES apsardzes dienesta darbinieki.”
Vairāki Jēkabpils apkārtnes zvejnieki šovasar var lepoties ar patiešām cienījamiem lomiem. Normunds Bukšs Daugavā Jēkabpils rajonā noķēris 35 kilogramus smagu samu, savukārt Jānis Vārna var lepoties ar 60 kilogramīgu monstru. Zvejnieki "ražīgās" vietas, protams, neatklāj, vien piebilst, ka tā ir Daugava Jēkabpils rajona teritorijā.
Savukārt, Salas novada Sēlpils pagastā, netālu no Aiviekstes ietekas Daugavā, ar spiningu velcējot, tika noķerts varens sams. Cīņa ilgusi vairāk nekā stundu. Sama garums- 1.88 cm, svars- 43 kg. Lielā loma ieguvēji ir Vladimirs Sirčenko (Rīga), Mareks Ruzaiķis (Sēlpils) un Ainārs Urga (Rīga).
Pēc tik vērienīgas copes Jēkabpils rajonā, iespējams, arī Ogrē Daugavā šogad var noķert kādu brangu lomu. Ja Tev pēc copes ir stāsta cienījams loms, sūti uz redakcija@daugavasbalss.lv , mēs pastāstīsim par tavu lepnumu arī citiem.
Meņģelē notiks ģimeņu makšķerēšanas sacensības ''Mazā ezera lielā zivs''
13.augustā pulksten 6 Meņģeles pagastā norisināsies makšķerēšanas sacensības ''Mazā ezera lielā zivs 2016'', informē Ogres pašvaldība.
Sacensību mērķi ir popularizēt makšķerēšanas sportu kā aktīvu un veselīgu sporta veidu Meņģeles pagastā, kā arī noteikt labāko makšķernieku komandu un individuālo makšķernieku 2016. gada Meņģeles sporta svētku makšķerēšanas sacensībās ''Mazā ezera lielā zivs 2016''.
Dalībnieku reģistrācija un sektoru izloze sāksies 13. augustā pulksten 5.00 pie Meņģeles Tautas nama, savukārt sacensības sāksies pulksten 6, bet beigsies pulksten 10.
Sacensības norisināsies Meņģeles pagasta sporta svētku ietvaros. Galvenās sacensības norisināsies no krasta izlozētos sektoros Zvanu ezerā. Nepieciešamības gadījumā atsevišķi sektori var tikt noteikti arī Lejas ezerā.
Sacensības notiek ģimeņu komandu un individuālā konkurencē. Ģimeņu komandā ir trīs dalībnieki (vīrietis, sieviete, bērns līdz 14 gadiem; vīrietis un divi bērni līdz 14 gadiem; sieviete un divi bērni līdz 14 gadiem). Individuālajās sacensībās dalībnieki vecuma grupās netiek dalīti.
Dalības maksa: 5 eiro (komandām 2 eiro katram dalībniekam). Pirmo triju vietu ieguvēji komandu un individuālajā vērtējumā tiek apbalvoti ar diplomiem un piemiņas medaļām, kā arī MMB speciālbalvām. Atsevišķi tiek apbalvots arī lielākās zivs noķērējs. Būs arī pārsteiguma balvas.
Sacensības organizē Meņģeles makšķernieku biedrība (MMB).
Igora Dzilnas rokās – katra copmaņa sapnis. Foto no Igora Dzilnas arhīva
Igoru Dzilnu daudzi Latvijas spiningotāji pazīst kā zvērinātu foreļu makšķernieku. Igors skaistās, sportiskās zivis ķer un atlaiž, lomā paturot kādu savainotu vai kroplīgu radījumu.
– Kas tevi piesaista foreļu copei un kāds ir tavs makšķernieka stāžs?
– Foreļu copei esmu nodevies jau vairāk nekā 30 gadus. Šīs zivis man vienmēr ir bijušas īpašas. Daudzu gadu laikā ir radušās vairākas atziņas, un tās nav iepriecinošas. Latvijā man zudis ir “pirmatklājēja” prieks. Tāpat vairs neloloju cerības uz lielu trofejzivi. Īstenībā foreļu maksķerēšanā pie mums mani vairs ne ar ko nevar izbrīnīt. Vēl kaut cik adrenalīna devu gūstu sporta makšķerēšanā. Latvijā noķert foreli trīs, četrus un vairāk kilogramus smagu jau ir neiespējami. Tāpēc nācās meklēt tālākas “medību takas”, un tādas ir Skandināvijā. Tā ir sanācis, ka mans draugs un foreļu makšķernieks Lauris Fridrihsons jau vairākus gadus dzīvo un strādā Zviedrijas Lapzemē. Arī šogad devos pie viņa ciemos lielās foreles meklējumos.
– Kā šogad veicās copes braucienā?
– Mēs bijām četru cilvēku kompānija: es, Māris Rublāns un mūsu otrās pusītes – Iveta un Anete. Varbūt viss neizdevās, kā bijām cerējuši, tomēr piedzīvojumi bija. Par tiem pastāstīšu. Vispirms jau par ekipējumu un kā sagatavoties lielo foreļu ķeršanai. Tajā laikā, kamēr mēs makšķerējām, ieradās arī otra makšķernieku kompānija no Latvijas: Ervīns, Ivo, Kaspars un Jānis. Ar Ervīnu un Ivo es jau biju pazīstams – viņi startē Latvijas čempionātā spiningošanā no krasta. Jau pirmajā dienā Ervīnam paņēma liela forele – starp trīs un četri kilo. Diemžēl zivs paspruka. Neizturēja fluorkarbona pavadas mezgls. Kā atzina pats makšķernieks, tik lielai zivij nebija gatavs. Visi sapratām, ka zaudēta brauciena lielākā zivs.
– Kas jādara, lai trofejnieci nezaudētu?
– Šeit sīkumu nav. Arī labi rīki negarantē visu zivju izvilkšanu, bet procentuāli samazina sāpīgu vilšanos skaitu. Spiningam jābūt gana jaudīgam, bet nevajag pārspīlēt. Viegla – vidēja, vidēja testa robežās 4–18 g, 7–24 g. Šis ir mānekļu svara diapazons. Kātam jābūt ātram (fast) vai ļoti ātram (extra fast). Garums – no 2,05 līdz 2,50 m. Es brauciena laikā izmantoju “Major Craft Restive” spiningus – viens 6 – 21 g, 2,06 m lielajām zivīm, otrs 5 – 15 g, 2,44 m copei pāliju mežezeros, džigošanas tehnikā. Spolēm jābūt gana uzticamām. Es makšķerēju tikai ar “Daiwa” ražojumiem. Viena “Certate” spēka spole – 2500 izmērs ar 3000 spoles mehāniku. Tas lielai zivij. Otra GS-8 2500 ar mazāku jaudu. Auklas izmantoju 1 – 1,2 pēc japāņu klasifikācijas (pītās) un fluorkarbona pavadas ar diametru 0,3 – 0,32 mm. Sakabītes “Owner”. Visiem mānekļiem nomainīti āķi uz “Owner” 10. numura, no biezās tērauda stieples. Visi mezgli jāsien ar lielu rūpību, jābūt pārliecinātam, ka spiningošanas rīkam nav vājo posmu un cīņā ar Lielo viss būs atkarīgs tikai no paša iemaņām. Zviedrijas upes ir kā nosētas ar šķeltiem akmeņiem, klinšu radzēm. Liela zivs bieži mēdz aizmesties aiz tiem. Ja nav fluorkarbona pavadas, tad izvilkt ir nereāli. Pītene pret asajām malām plīst kā sapuvis diegs. Zivis var trāpīties lielas, jo vasaras otrajā pusē sākas migrācija – no lielajiem ezeriem zivis dodas iekšā upēs meklēt nārsta vietas. Tad arī ir iespēja tikt pie savas rekordforeles.
– Vai bez copes gadījās arī kādi citi piedzīvojumi?
– Mūsu pirmā ceļojuma diena sākās ar to, ka nejauši palīdzēju Mārim noslīcināt telefonu. Viņš filmēja, kā es cīnos ar foreli. Es, to neredzot, ar kātu uzsitu pa roku, un telefons iekrita upē. Pēc neilgām pārdomām Māris nolēma nirt tam pakaļ. Viegli pateikt, kā izdarīt? Ledus aukstās kalnu upes straujais plūdums viņu neatturēja. Telefonu izzvejojām, un šķita, ka šis būs vienīgais piedzīvojums. Te nu bija! Trešajā dienā, braucot pa kalnu ceļu, uzsitām mašīnas karteri. Tagad sākās īstie piedzīvojumi! Cik tas prasīja nervu, laika un naudas, grūti izstāstīt. Mašīnas remonts sanāca ļoti dārgi. Minēšu tikai vienu skaitli. Viena darba stunda servisā maksā 100 eiro! Kur nu vēl evakuators, detaļas utt. Tā ka, ja braucat ar saviem spēkratiem, lūdzu, tos apdrošiniet! Sakarā ar kavēšanos remonta dēļ dabūjām pārcelt prāmja biļetes. Arī pēdējā diena atnesa pārsteigumu. Laura mājās palika maks. Labi, ka pases neaizmirsām. Tomēr visas šīs ķibeles nespēja izjaukt mūsu kompānijas labo gaisotni. Mēs makšķerējām, meitenes lasīja ogas, sēnes. Baudījām skaisto ziemeļu dabu! Es vienā dienā tiku laipni uzaicināts līdzi otrai kompānijai uz copi kalnos. Fantastisks skaistums! Tīrs, dzidrs kalnu upītes tecējums, pasakainas krāsas foreles. Kalnos sniegs, ziemeļbrieži, ļepato zaķi, gar ceļmalām izcirtumos uz mums rāmi noraugās neiztrūkstošie Zviedrijas aļņi. Sajūtas neaprakstāmas! Tikmēr Māris, gaidot, kad saremontēs mašīnu, izcopējās piemājas upē. Daudz skaistu alatu, divu lielo foreļu ņēmieni. Diemžēl paspruka. Vēl bija maksķerēšana mežezeros. Tajos arī ir tīrs, caurspīdīgs ūdens. Iemet mānekli un, kamēr gaidi, kad tas nogrims, ar otru sauju met mutē mellenes un brūklenes. Kur vēl tā var!?
Liels paldies Laurim un viņa sieviņai Ilzei par mūsu uzņemšanu. Ceru, ka nākamgad noteikti atgriezīsimies pēc jaunas adrenalīna devas, kura lieliski palīdz izturēt garos un tumšos ziemas mēnešus.
