Kā latvietis Raivo norvēģu briesmoni noķēra. Neticami – paltuss svēra 156 kg!
Foto no R. Saknīša personiskā arhīva
Raivo Saknītis Norvēģijā noķēris 156 kg smagu paltusu, un milzu zivi viņam palīdzēja svērt “Animal Planet” raidījuma “River Monsters” veidotājs.
Raivo Saknītis savos trīsdesmit divos gados pieredzējis daudzus neaizmirstamus brīžus gan pie, gan arī zem ūdeņiem. Jaunais vīrietis ir ļoti azartisks copmanis un arī zemūdens mednieks. Savas makšķernieka gaitas sācis jau agrā jaunībā, kad Pierīgas grāveļos ar vieglu kātiņu vilinājis sīkzivtiņas kazragus un grunduļus. Pēc neilga laika sācis spiningotāja gaitas.
Pirmā prāvākā līdaka, kura bijusi ap diviem kilogramiem svarā, pamukusi, bet Raivo vēl tagad atceras, cik garda bijusi nākamā pieveiktā ap pusotru kilogramu vērtē. Raivo radu un draugu pulkā daudzi nodarbojušies ar zemūdens medībām, un jau no piecpadsmit gadu vecuma arī viņš sācis nodarboties ar šo aizraujošo sporta veidu. Latvijas ūdeņos izdevies nomedīt 12,6 kilogramus smagu līdaku un 9,5 kilogramus smagu sazānu. Nesen Raivo piedzīvojis ļoti interesantas lietas, bet par to lūdzu pastāstīt viņu pašu.
– Saki, lūdzu, kuru vaļasprieku tu piekop vairāk – makšķerēšanu vai zemūdens medības?
– Varu teikt, ka ar abiem nodarbojos vienlīdz vienādi. Putru ar kāpostiem cenšos nejaukt, ja braucu makšķerēt, tad makšķerēt, ja uz zemūdens medībām, tad arī ar tām nodarbojos. Protams, ja gadās garāki makšķerēšanas izbraucieni, tad līdzi ņemu ekipējumu abiem veidiem. Bieži vien ir gadījies tā, ka mētāju spiningu, bet zivis neķeras neparko, tad uzvelku hidrotērpu un dodos apskatīties, kas notiek zem ūdens. Man zivis ļoti garšo, bet medīju tikai vienu divas līdz diviem kilogramiem smagas līdaciņas, lai būtu ko uzlikt uz kārā zoba.
– Vai Latvijā ir daudz vietu, kur var nodarboties ar zemūdens medībām?
– Jauno makšķerēšanas noteikumu pielikumā minētas piecdesmit piecas upes un ezeri, kuros drīkst nodarboties ar zemūdens medībām. No savas pieredzes varu pateikt, ka puse no minētajām vietām ir ar duļķainu, necaurredzamu ūdeni un tur nodarboties ar zemūdens medībām nav iespējams.
Svētdien Lejasciema pagasta Sudalezerā gulbenietis Dairis Strazdiņš kopā ar draugu Edgaru Salmani tika pie iespaidīga un šim ezeram netipiska loma. Puiši var lepoties ar 17,8 kilogramus smagu un 137 centimetrus garu samu.
Savukārt Alūksnes ezerā alūksnietis Andris Jerums tika pie 12 kilogramus smagas un 120 centimetrus garas līdakas.
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Ja loms ir Sirmā raidītā šķēpa attālumā, jāņem gruntene
Foto - Aldis Sāvičs
Imants Krūmiņš un Lielupes divnieks.
Ko dara vecis, ja viņam sagribas zivi? Iet uz veikalu? Nē, kārtīgs vecis ņem pīcku un dodas uz upi. Bet ko darīt, ja zivs no krasta atrodas Sirmā raidītā šķēpa attālumā? Tad talkā nāk gruntsmakšķere, tautā saukta par grunteni vai fīderi.
Imants Krūmiņš sevi pieskaita pie grunteniekiem. Viņš stāsta:
– Ar gruntsmakšķeri darboties sāku laikā, kad aizejošā padomju armija noņēma dzelzs priekškaru Baltijas jūrai un visi latvju bāleliņi ar skubu metās uz jūru, lai rudens pusē no Nidas līdz Kolkai medītu treknās un ļoti gardās butes. Man patiesu baudījumu sagādā jau pati atrašanās pie jūras, tās majestātiskums un šalkšana, bet, kad tumšā laikā sāk raustīties pie makšķeru spicēm piestiprinātie spīgulīši, signalizējot par copi, tieku arī pie adrenalīna devas. Vēl gruntenes izmantoju brekšu makšķerēšanai Lielupē pie Varkaļu kanāla, te nepieciešami tāli metieni, var izmantot jūrai paredzētos garos kātus, tikai jūras svinu nomainu pret barotavu, galā vienu fluorkarbona pavadu, bet pie auklas, makšķeres galā, stiprinu vieglu zvaniņu – copes signalizatoru, naktī tam ar elastīgu veloriepas gumijas strēmelīti piestiprinu spīgulīti.
– Ar ko piebaro un kas breksim garšo?
– Barotavā pildu “NG Mix” ražoto brekšu barību, kurai pievienoju zemi 1:1, nedaudz saulespuķu spraukumus un grauzdētas kaņepes. Dienā, kad aktīvi ir sīkie asarīši, raudiņas, plicīši un citi uzmācīgie ēdēji, uz āķa lieku mušu kāpurus un makaronus vai griķus, bet naktī vislabāk strādā mušu kāpuri kombinācijā ar mēslu slieciņām. Tās, žirgtas un spraunas salasītas piemājas komposta kaudzē, nevar aizstāt neviena veikalā pirkta tāda paša paskata barība.
– Vai zemi liec tikai kā balastu?
– Nē, ar sijātās zemes daļiņām aplipuši spraukumi un kaņepes ceļas uz augšu, veidojot duļķu un smaržas mākonīti, kurā tik ļoti patīk rušināties breksim. Lielā cope Lielupē parasti sākas jūlijā vidū, kad upē ienāk jūras brekši, šogad nezināmu iemeslu dēļ tie neparādījās, bet pietika arī ar vietējiem skaistuļiem. Dzirdēju, ka lielākais noķertais esot bijis virs trīs kilogramiem, pats tiku pie vairākiem divus kilogramus smagiem brekšiem. Mazāki par 800 gramiem ķeras reti, tos laižu atpakaļ, bet prāvie, izgājuši caur Abas kūpinātavu, kļūst par gardu paēdiņu ģimenei.
Trīskārtējie čempioni (no kreisās) Romalds Ribuzuls un Mārtiņš Reks.
Pagājušās nedēļas sākumā uznākušais ziemeļaustrumu vējš, kas ap nedēļas vidu arvien pieņēmās spēkā un krietni vien plosījās Rīgas līcī, viesa pamatotas bažas par “Mammadaba” spiningošanas sacensību beigu posma iespējamību. Laika prognozēs solītais lietus uzlika punktu uz “i”, bet saziņa ar dalībniekiem pierādīja, ka vīri ir cīņas un azarta pilni un, ja vien vēja pūtieni nav bīstami cilvēku drošībai, gatavi iziet uz starta.
Lai gan atklāšanas līnija bija paredzēta pulksten septiņos no rīta, jau krietnu stundu pirms došanās ezerā copmaņi, bruņojušies ar pieres lukturīšiem, stiepa uz laivām elektromotorus, akumulatorus, smagas kastes ar mānekļiem un inventāru un gatavojās šogad pēdējai, izšķirošajai kaujai. Priecēja fakts, ka pamatsastāva trīspadsmit komandām, kuras cīnījās par lielajām balvām kopvērtējumā, piepulcējās vēl sešas komandas, lai noskaidrotu uzvarētāju beidzamajā. Optimismu viesa Kaņiera laivu bāzes uzrauga, visu par copi zinošā Anatolija Jakuņina teiktais, ka jau no ceturtdienas, kad bija iespējams noturēt laivu nedaudz pierimušajos viļņos, vīri vilkuši brangus lomus.
Noklausījušies nelielu instruktāžu un saņēmuši lomu lapas, sacensties kārie spiningotāji ar skubu traucās ezera plašumos, izbiedēdami no niedrēm, netālu no laivu bāzes, pīļu saimi, kura, neapmierināti pēkšķēdama, pārlaidās uz mierīgāku vietu. Sacensībām atvēlētās sešas stundas aiztraucās vēja spārniem, daba apžēlojās par censoņiem un lietus slūžas pavēra tikai tad, kad laivas jau atgriezās krastā.
Sākās asaru svēršana, lomu lapā ierakstīto līdaku fotoattēlu pārbaude un, protams, makšķerstāsti. Komanda ar nosaukumu “LB kam ķeras” nevarēja atgriezties krastā bez loma. Šoreiz loms gan tāds īpašs, kurš diemžēl ieskaites punktus nenesa, rotiņu bija pakampis drukns līņu papus četrdesmit septiņu centimetru garumā, teju vai divu kilogramu vērtē.
Trešo vietu Kaņiera posmā komandai “2 vīri laivā”, kurā startēja Haralds Siliņš un Roberts Abrams, nodrošināja divas skaistas līdakas, no kurām viena deviņdesmit centimetru garumā. Tā arī kļuva par šā gada sacensību lielāko zivi, par ko godam nopelnīta balva no AS “Latvijas valsts meži” un veicināšanas balva no veikala “Copes lietas pie Uģa”.
Četras laivā iemānītās līdakas otrajā vietā Kaņiera posmā ierindoja Māri un Aivaru Smilgas no “Čuš”, bet par posma uzvarētājiem, kā jau tas pienākas par skaitliski divreiz lielāku lomu, kļuva kopvērtējuma līderi Romalds Ribuzuls un Mārtiņš Reks no “Emīlija–Talsi”.
Par pirmo vietu kopvērtējumā viss bija skaidrs jau brīdī, kad vīri nodeva lomu lapu, bet par pārējo dalībnieku kopvērtējumā izcīnītajām vietām sākās lielā rēķināšana. Lai noteiktu ceturto, piekto un sesto vietu, nācās skaitīt punktu summu, jo iegūtās vietas pēc vietu saskaitīšanas trīs komandām bija pilnīgi vienādas. Augstākā punktu summa sešu posmu kopvērtējumā ceturtajā vietā ierindoja Māri un Aivaru Smilgas no “Čuš”, piektie Aivars Līdumnieks un Kaspars Grablovskis no “Komandas”, bet olimpisko sešnieku noslēdza Ivars Lasmanis un Haralds Viškers no “Āķis lūpā”, šo komandu dalībniekiem balvā žurnāla “Copes lietas” gada abonements.
Neskatoties uz neveiksmi iepriekšējā posmā, trešo vietu kopvērtējumā prata nosargāt Rinalds un Zigmārs Bērziņi no “Bērziem”, kuri savā īpašumā ieguva SIA “Dole Marine” sarūpēto akumulatoru, bet pie otrās vietas un SIA “Salmo” dāvātajiem spiningiem tika Māris Kārkliņš un Kristīne Āboltiņa no “Vizulīšiem”.
Kā jau esat nopratuši, par trīskārtējiem “Mammadaba” spiningošanas sacensību uzvarētājiem kļuva Romalds Ribuzuls un Mārtiņš Reks no “Emīlija–Talsi”, kuri par savu profesionalitāti un neatlaidību ieguva sacensību galvenā sponsora “Eholotes.lv” dāvāto veiksmīga makšķernieka komplektu, kurā ir “Lowrance HOOK–4MED/HIGH/DownSkan” eholote, “Yasa” akumulators, devēja kronšteins un Latvijas karte.
Brāzmainais vējš beidzis pluinīt “Mammadaba” karogu mastā pie Kaņiera laivu bāzes, pīļu saime atgriezusies tīkamajā meldru cerā, viļņi un kaislības ap un par čempionātu rimušas, cerams, ka tās uzjundīs no jauna vēl pozitīvākā noskaņā un kvalitātē nākamgad. To, ka šīm sacensībām ir jāturpinās, apliecina arvien pieaugošā copmaņu interese par tām, to sacensību izskaņā, mielojoties ar gardām uzkodām un kafiju, apliecināja arī šā gada sacensību dalībnieki. Nav viegli izturēt, kā saka paši sacensību dalībnieki, šo sešus posmus garo maratonu, bet domāju, ka tā ir visiem pieņemama formula – nepaveicās šodien, paveiksies rīt! Tikai dažādos apstākļos un dažādās copes vietās makšķernieks var savu meistarību nodemonstrēt visā krāšņumā, protams, ne bez veiksmes un ūdeņu mātes līdzdalības.
Pirms lašu lieguma atklāj vairākus nelikumīgus tīklus
Valsts vides dienesta (VVD) inspektori sadarbībā ar sabiedriskajiem vides inspektoriem no Latvijas Makšķernieku asociācijas aizvadītajā naktī netālu no Gaujas un Pēterupes grīvām izņēma nelikumīgus zivju tīklus 200 un 30 metru garumā.
Kā aģentūru LETA informēja asociācijas pārstāvis Alvis Birkovs, laši un taimiņi, rudenī dodoties uz nārstu upēs, galvenokārt pārvietojas tuvu jūras krastam, tāpēc inspektori par savu galveno uzdevumu uzskatīja tīklu izņemšanu, lai novērstu zivju bojāeju.
No garākā tīkla, kas ūdenī bija ievietots gandrīz perpendikulāri krastam, tika atbrīvotas vairākas butes un jūras bullīši. Savukārt īsākais tīkls nepārprotami bijis paredzēts lašu un taimiņu ieguvei, tomēr tas bija tukšs, kas liecinājis par tā neseno ievietošanu ūdenī.
Inspektori atgādina, ka no 1.oktobra sākas lašveidīgo zivju (lašu, taimiņu un strauta foreļu) ieguves aizlieguma jeb saudzēšanas laiks, izņemot Rīgas jūras līča ūdeņu teritorijā no Vecāķiem līdz Vaivariem, kā arī Daugavā un Buļļupē. Par vienu nelikumīgi iegūtu lasi lieguma laikā paredzēta zaudējuma atlīdzība līdz 715 eiro, bet administratīvais sods ir no 280 eiro.
Valsts un sabiedriskie inspektori aicina sabiedrību būt vērīgai un atsaucīgai un par katru novēroto iespējamo pārkāpumu ziņot viņiem vai uz VVD mobilo lietotni “Vides SOS”.
Sinoptiķi sola, ka jau ar novembra sākumu Latvijā būs auksts un pilnībā iespējams arī, ka uz ūdenskrātuvēm uzsals pirmais ledus.
Cik daudz tam visam var ticēt, atliek vien gaidīt, bet, ja paskatās uz zivju pusi, tad to aktivitāte pieaug ar katru dienu. Bez plēsīgajām zivīm, kas, kā parsti, rudeņos uzkrāj tauku kārtu ziemai un līdz ar to ķer visu, kas ūdenī kustās, arī karpas un brekši ir ķērušies pie rudens ēsmu galda un aizvien biežāk uz āķiem uzsēžas jau krietni pieklājīgāki eksemplāri. Ir Daugavā parādījies lielais, skaistais, dzeltenais breksis, kas svarā nu jau velk pāri diviem kilogramiem.
Ņem ēsmu gan viņš ļoti uzmanīgi un varbūt tieši tāpēc arī ir sasniedzis šādu lielumu, jo bijis savā dzīvē gudrāks par daudziem citiem sugas brāļiem un māsām. Pēc saviem novērojumiem varu pateikt, ka brekši un karpas uz strīpas būs vēl visu oktobri. Pa naktīm gan šīs zivis, salīdzinoši ar vasaras laiku, nav ko meklēt. Protams, var gadīties, kā jau vienmēr, kāds izņēmums, bet patiesībā tagad tas labākais laiks ir tieši dienas vidū. Respektīvi, pilnīgi pietiek pie ūdenskrātuves būt ap pulksten 7 no rīta, iebarot, sagatavot makšķeres un tad jau ap plksten 11 – 12 cope arī sākas.
Kā jau rakstīju, tad lielais breksis Daugavā ir pārgājis uz ļoti uzmanīgu ņemšanu. Brīžiem, sēžot un vērojot fīdera spicīti, šķiet, ka acis no uzmanības iztecēs, bet jāskatās ir. Bieži vien cope divniekam ir tāda, ka fīdera spicīte tikai nedaudz paliecas uz priekšu. Ja to neievērosi, tad var sanākt tā, ka izvelkot makšķeri un domājot, kāpēc šodien nav copes, nāksies atklāt, ka baltie tārpiņi ir smuki izsūkti un uz āķa karājas vien ādiņas. Jābūt uzmanīgiem.
Savukārt karpas, kā jau vienmēr, kā iet, tā aiziet un tad tikai jātur. Nu jau diezgan regulāri braucu uz diviem Zemgales ezeriņiem, kur karpas ņemu ļoti aktīvi. Protams, bez iebarošanas gan nekas nesanāks. Tad ir jātrāpa ar ēsmu tieši vietā, kur zivs atrodas. Savukārt, iebarojot karpas, tās atsaucas diezgan ātri.
Pirms pāris gadiem pabiju Lietuvā, kur Lietuvas TV piedalījos ar vēl vienu lietuviešu kolēģi copes raidījumā par brekšu makšķerēšanu laikā, kad naktī jau bija mīnusi, bet dienā gaiss iesila tikai līdz 10 grādiem. Brekši ķērās vienkārši fantastiski un sanāca iespaidīgs raidījums. Savukārt pie mums, tiklīdz paliek aukstāks, tā rodas iespaids, ka nu tagad vairs tikai plēsoņas, butes un vēdzeles. Starp citu, par pēdējām runājot, vai kāds jau ir bijis? Es biju un savu šā gada kontu jau atklāju.
Ja jāsaka, ko vēl tagad darām, tad, protams, ir runa par butēm, bet atkal tie apnicīgi nepareizie laika apstākļi. Jāgaida un jāķer mirklis, jo ar plekstēm ir pilna jūras piekraste.
Vecumnieku novada rudens kausa izcīņā spiningošanā tautas klasē piedalās 43 makšķernieki
Sacensību atklāšana. Foto: Agris Rāgs.
Vecumnieku novada Valles pagastā sestdien, 29. oktobrī, noritēja „Vecumnieku novada rudens kauss spiningošanā tautas klasē – 2016”. Neskatoties uz piektdienas slikto laiku, kad visas dienas garumā lija lietus un bija ļoti stiprs vējš, uz sacensībām ieradās 43 makšķernieki no Vecumnieku, Bauskas un Iecavas novadiem, kā arī no Rīgas, Ropažiem, Baldones, Jēkabpils Valmieras un Ozolniekiem. Vecumnieku novads bija pārstāvēts ar viskuplāko dalībnieku skaitu – 21 dalībnieks no Vecumniekiem, Skaistkalnes, Valles, Piebalgām, Misas un Bārbeles pagasta Gaismas.
Pieteikties dalībai sacensībās varēja, aizpildot dalībnieka reģistrācijas anketu www.vecumnieki.lv un www.makskerniekuparadize.lv mājaslapās, sūtot e-pastu organizatoriem vai arī piesakoties pie “Makšķernieku paradīzes” pārstāvjiem. Dalībniekiem ierodoties uz sacensībām, tika dota iespēja izlozēt sākuma spiningošanas zonas un sektora numuru.
Pasākumu atklāja un dalībniekus sveica sacensību organizatoru vārdā biedrību “Carp Team Latvia” un „MB Carp Collection Latvia” valdes loceklis, SIA „MBM” valdes loceklis, lauku tūrisma un atpūtas parka „Makšķernieku paradīze” pārstāvis un īpašnieks Miervaldis Bērziņš, kurš uzsvēra šī pasākuma nozīmi kā makšķernieku pieredzes apmaiņas un veselīga dzīvesveida popularizēšanu. Vecumnieku novada domes priekšsēdētāja Aiga Saldābola ieradās apsveikt sacensību dalībniekus un dāvāja dalībniekiem gardu kliņģeri, novēlēja veiksmi, kā arī labu un jauku laiku, kas arī pamazām piepildījās. Lietus nelija, pēc kāda brīža parādījās saulīte, laiks kļuva ļoti pateicīgs sacensību norisei, jo arī makšķernieku kalendārā šī diena bija apzīmēta kā diena bagāta ar lomiem.
Organizatoru pārstāvis Agris Rāgs izskaidroja dalībniekiem sacensību noteikumus un precizēja informāciju par spiningošanas zonu maiņu, iepazīstināja ar sacensību tiesnešiem un novēlēja visiem „Ne asakas”! Spiningošanai bija jānotiek no krasta četru stundu garumā ar zonu nomaiņu un pārtraukumiem. Šajās sacensībās tiek uzskaitīts noķerto zivju garums, un uzvarētājs tiek noteikts pēc kopējā noķerto zivju garuma.
Plkst 8:15 tika dots signāls sacensību sākumam. Jau ar pirmajiem vizuļu un gumijas zivtiņu nokļūšanu ūdenskrātuvē tika noķertas pirmās līdakas un zandarti. Pēc stundas dalībnieki nomainīja makšķerēšanas zonas un vēl vienu stundu spiningoja un centās tikt pie kārotās trofejas... Sāka stipri spīdēt saule, un palielinājās vēja brāzmas, kas ļoti traucēja mānekļus nogādāt precīzāk spinigotāja izvēlētajā virzienā. Pēc otrās sacensību zonu nomaiņas sekoja tējas pauze, kad dalībnieki ar gardu muti notiesāja Vecumnieku novada domes dāvāto kliņģeri. Vairāki dalībnieki apsprieda savas veiksmes un arī neveiksmes, pamainīja savu spiningu un mānekļu veidu. Trešā un ceturtā sacensību stundas neatnesa nekādus pārsteigumus. Zivju bija maz... Šī gada pavasara sacensībās - pēdējās minūtēs tika izvilkta rekordzivs – līdaka, kas pārsniedza viena metra garumu, bet šoreiz šādu brīnumu nebija... Ūdens kļuva dzidrs, vējš vairākkārt mainīja virzienu, saule spīdēja ļoti spoži... Šo apstākļu un lielā presinga dēļ zivis atkāpās no krastiem un kļuva ļoti izvēlīgas un uzmanīgas. Vairāku dalībnieku mānekļu krājumi samazinājās un palika Valles ūdenskrātuvē, gumijas zivtiņas tika nokostas, vizuļi aizķerti aiz ūdenī esošajiem šķēršļiem un augiem...
Noskanot sacensību beigu signālam, dalībnieki steidza sasildīties un baudīt „Paradīzes” zupu, kas tapa uz dabīga uguns čuguna katlā gandrīz trīsarpus stundu garumā. Arī tiesneši un preses pārstāvji tika cienāti ar šo zupu. Visi slavēja zupu un ņēma vēl papildu porcijas... Pēc iestiprināšanas tiesneši devās apkopot sacensību rezultātus.
Apbalvošanas laikā Miervaldis Bērziņš norādīja - interesants izrādījās fakts, ka pirmo trīs vietu ieguvēju vārdi sākās ar burtu „K” – Kaspars, Kristaps, Kārlis... Vecumnieku novada veiksmīgākie makšķernieki, kas tika pie loma, bija Jānis Gipters no Piebalgām, kurš noķēra 48 cm garu zandartu, un Kristaps Arājs, kurš tika pie 53 cm garas līdakas, atpaliekot 2 cm no trešās vietas ieguvēja un 5 cm no garākās zivs, par kuru arī bija paredzēta organizatoru un pasākumu atbalstītāju speciālbalva. Jāatzīmē arī tas, ka Jānim pavasara sacensībās līdz trešajai vietai pietrūka tikai viens centimetrs!
Pie balvas par garāko zivi, kas izrādījās 58 cm gara līdaka, tika valmierietis Kārlis Balodis. Trešo vietu ieguva Kristaps Vanags no Rīgas ar 55 cm garu noķertu līdaku. Kristaps nevarēja apslēpt iegūtās emocijas un prieku, jo viņš pirmo reizi spiningoja un pirmo reizi piedalījās makšķerēšanas sacensībās. Kā saka – nu Kristapam ir „āķis lūpā”! Otrās vietas ieguvējs un vairāku Vecumnieku novada kausu sacensību dalībnieks Kaspars Litavnieks no Rīgas ar noķertām divām zivīm ( zandarts – 50 cm un asaris – 23 cm garš, kopsumma – 73 cm ) ierindojās otrajā vietā un neslēpa savas emocijas, jo viņa sapnis beidzot ir piepildījies – iegūt savā īpašumā Vecumnieku novada kausu! Bet pirmo vietu ar trim zivīm (divas līdakas - 53 un 58 cm, kā arī 20 cm garu asarīti, kopsummā 131 cm ) ieguva no Valmieras atbraukušais Kārlis Balodis, kas aktīvi makšķerē tikai pirmo gadu! Kā Kārlis stāstīja mediju pārstāvjiem – „... ieraudzīju copeslietas.lv par to, ka tiek rīkotas sacensības tautas klasē Vallē, apskatījos mājaslapu, ieraudzīju video, kas filmēts no drona, un nolēmu – jābrauc! Atbraucu ar ģimeni, jauka vieta, laiks un pasākums! Nākamgad braukšu šurp ar ģimeni atpūsties un makšķerēt!...”.
Sacensībās piedalījās arī divas makšķernieces – Dace Petrāne ( Rīga ) un Elīna Niedra no Vecumnieku novada Bārbeles pagasta Gaismas. Viņām tika organizatoru pārsteiguma balvas.
Pēc apbalvošanas Miervaldis Bērziņš pateicās tiesnešiem par viņu darbu un precizitāti.
Sacensību dalībnieki izteica vēlmi arī nākamgad piedalīties šādās sacensībās. Kā apsolīja Vecumnieku novada domes priekšsēdētāja Aiga Saldābolas kundze – „Būs! Vecumnieku novada kauss spiningošanā notiks arī nākamgad!”
Uzziņai: lauku tūrisma un atpūtas parka „Makšķernieku paradīze” sadarbībā ar Vecumnieku novada domi dažāda veida makšķerēšanas sacensības rīko jau ceturto gadu, bet spiningošanas sacensības notiek jau trīs gadus – pavasarī un rudenī. Ūdenskrātuve atrodas Vecumnieku novada Valles pagastā, ūdenskrātuves spoguļlauks ir gandrīz 11 ha. Ūdenskrātuvē mīt: līdakas, zandarti, sami, asari, karpas, baltie amūri, stores un citas sīko sugu zivis. Eksperimenta kārtā šogad ielaists nedaudz foreļu. Šā gada rudens sacensības atbalstīja un palīdzēja organizēt SIA „Kasadaka”, makšķerlietu veikals „Milo”, biedrības “Carp Team Latvia” un „MB Carp Collection Latvia”, SIA „MBM” un Vecumnieku novada dome. Vecumnieku novada teritorijā ir vairākas ūdenskrātuves, kuras ir gan publiskas, gan privātas, kurās ir iespējams ne tikai pamakšķerēt, bet arī atpūsties ar ģimeni un draugiem. Informācija pieejama mājas lapā www.vecumnieki.lv.
Noslēdzas divi Smiltenes novada pašvaldības Zivju fonda projekti
Šogad Smiltenes novada pašvaldība turpināja zivju resursu papildināšanu. Īstenojot projektu “Zivju resursu pavairošana Smiltenes novada Bilskas un Blomes ezerā”, kura ietvaros 7.jūlijā Blomes ezerā tika ielaisti 400 vienvasaras līdaku mazuļi, savukārt 21.oktobrī Bilskas ezerā tika ielaisti 800 vienvasaras zandartu mazuļi. Zivju mazuļus piegādāja SIA „Rūjas zivju audzētava” no Rūjienas novada.
Projekta mērķis ir palielināt un atjaunot zivju resursus Smiltenes novada Bilskas un Blomes ezerā, un radīt pamatu licencētas makšķerēšanas ieviešanai un pilnveidot aktīvā tūrisma attīstību. Projekts tika īstenots, piesaistot Zivju fonda līdzekļus. Projekta kopējās izmaksas bija 421,77 EUR, kur Zivju fonda līdzfinansējums ir 322,21 un pašvaldības līdzfinansējums ir 99,56 EUR.
Ar Zivju fonda atbalstu tika īstenots projekts “Zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumu izstrāde Smiltenes novada Lizdoles ezeram”. 21. oktobrī tika apstiprināti Lizdoles ezera zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi, kurus sagatavoja Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”.
Projekta mērķis ir veicināt zivsaimniecības attīstību Smiltenes novadā, izstrādājot zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus Lizdoles ezeram. Projekta realizācija arī kļuva iespējama, piesaistot Zivju fonda līdzekļus. Projekta kopējās izmaksas bija 672,29 EUR, kur Zivju fonda finansējums ir 602,59 EUR, un pašvaldības līdzfinansējums ir 69,70 EUR.
LVM Tērvetes ūdenskrātuvē ielaisti 1300 kg karpu, kas nākotnē turpinās priecēt makšķerniekus ar lieliem lomiem. Savukārt dabas cienītāji novērtēs arī skaisto un sakopto ūdenskrātuves apkārtni, laivas un atpūtas mājiņas.
Lai papildinātu ezera zivju krājumus, AS “Latvijas valsts meži” jau trešo gadu sadarbojas ar zivju audzētavu “Zive”. “Šādā ūdenstilpē karpa nevairojas dabīgi, tai nepieciešami mākslīgi, noteikti apstākļi – seklāks dīķis, augstāka ūdens temperatūra. Šodien ūdenstilpnē ielaidām trīsgadīgas karpas, ar vidējo svaru – viens kilograms,” skaidro Tukuma pusē esošās zivsaimniecības pārvaldnieks Anatolijs.
LVM Tērvetes ūdenskrātuve lepojas ar dižiem karpu lomiem, piemēram, šovasar tika noķerta un saudzīgi atlaista 98 cm gara un 12,3 kg smaga karpa, bet kādam citam makšķerniekam pat izdevās pārsniegt savu personīgo rekordu zivs lomam – 12,8 kg. LVM ezera uzraudze zina teikt, ka ūdenskrātuves rekordkarpa sasniegusi pat 17,7 kg.
“Šīs sugas zivīm Tērvetes ūdenskrātuve ir ļoti piemērota mājvieta, galvenokārt, pateicoties labajai barības bāzei un piemērotajiem dzīves apstākļiem. Zivis te jūtas labi, ir plašums un barības vielas, kas tām ļauj augt lielām un priecēt makšķerniekus, kuri novērtē ne tikai loma apmērus, bet arī priecājas par ezera un dabas skaistumu,” teic “LVM Rekreācija un medības” Parku iecirkņa vadītājs Kristaps Didže.
Zivju krājumu papildināšana norit saskaņā ar ezeru apsaimniekošanas plānu. Šoruden LVM Lielauces ezerā tika ielaistas 1000 līdakas. “Rudenī ūdenstilpes tiek papildinātas ar jauniem zivju krājumiem, lai tās pagūtu iedzīvoties un aprast ar jaunajiem dzīves apstākļiem. Kad ūdens temperatūra pazemināsies, arī zivis nopeldēs zemāk un mierīgi pārziemos,” skaidro Kristaps Didže. LVM Tērvetes ūdenskrātuvē ir noķerti arī 1,5 kg smagi asari un līdz pat 10 kg smagas līdakas, tomēr par ūdenskrātuves bagātību uzskatāmas karpas, kuru krājumi tiek regulāri papildināti. Makšķerniekiem tiek piedāvātas vienpadsmit laivas, ir izbūvētas vairāk nekā divdesmit laipas, kuras ir izvietotas vienmērīgi gar vienu ūdenskrātuves krastu. Ir pieejamas 5 divvietīgas, četrvietīgas un 2 trīsvietīgas kempinga mājiņas ar elektrību, bet tiem, kas novērtē vēlu vasaras vakaru krēslas romantiku, pieejama mājiņa uz ūdens un bez elektrības.
“Atlaid mammu!” dalībnieks Zigmārs iesniedzis pieteikumus no četriem ezeriem
Zigmārs Bērziņš ir kļuvis par konkursa “atlaid mammu!” pirmo dalībnieku, kurš pieteikumus konkursam iesniedzis no visiem LVM apsaimniekotajiem ezeriem – Kaņiera (62 cm), Lielauces ezera (63 cm), Gulbju (54 cm) un Tērvetes ūdenskrātuves (52 cm), bet atlaisto līdaku kopgarums jau sasniedzis vairākus metrus. Tiesa lielā “mamma” aktīvajam copmanim vēl nav trāpījusies, viss vēl priekšā!
Konkursa dalībnieks stāsta, ka tikt pie zivīm, kas atbilst konkursa noteikumiem, nav bijis sarežģīti. Vienīgi LVM Kaņiera ezers izrādījies “cietākais rieksts” – pie mēra zivs Zigmārs ticis vien ar ceturto copes reizi, bet līdz tam – tikai daži zemmēri un pirkstā ierauts āķis. Tomēr, atbraucot uz Kaņiera ezeru, kad “debesis ar zemi kopā griežas” un “saimnieks savu suni ārā nedzen” – rezultātus, kā atzīst Zigmārs, neesot bijis ilgi jāgaida. Veiksmīgajā dienā Zigmārs noķēris un atlaidis vienpadsmit zaļsvārces, bet divpadsmitā, silē mērīta, uzrādījusi 62 cm.
LVM Tērvetes ūdenskrātuvi Zigmārs, būdams zemgalietis, dēvē par saviem “mājas ūdeņiem”, tāpēc konkursam derīgu zivi mērsilē lūkojis jau pirmajā copes braucienā, nomērot 52 cm garu līdaku. Arī copmaņa lielākā līdaka Latvijas ūdeņos – nepilni trīs kilogrami – nāk no Tērvetes.
LVM Gulbju ezerā cienījams līdakas mērs – 54 cm – pieteicies ar otro mēģinājumu. Ezers, kaut arī neliels, iespējams, sevī slēpj dubulto dibenu, tāpēc tur Zigmārs izmanto voblerīšus, kas iet pa ūdens vidus slāni.
Savukārt LVM Lielauces ezers labi iepazīts mammadaba spiningošanas maču ietvaros, kuros Zigmārs kopā ar brāli Rinaldu startē jau vairākus gadus, pārstāvot komandu “Bērzi”. Tieši brālis arī mudinājis Zigmāru piedalīties atbildīgajā AS “Latvijas valsts meži” akcijā “atlaid mammu!”, kad jūnijā tika pie Goda makšķernieka (GM) sudraba nozīmes par 81 cm līdaku.
Zigmārs sevi uzskata par copmani “no bērna kājas”, kaut gan dažreiz devis priekšroku gruntsmakšķerei upmalā. Nu jau vairākus gadus spiningošana ņem virsroku pār pasīvo copi ar dabīgo ēsmu. Spiningojot, Zigmārs ņem līdzi Favorit Bluebird spiningu ar Daiwa spoli, iecienītākais māneklis – rotējošais vizulis.
Zigmāra Bērziņa neatlaidība un atbildīgā makšķerēšana LVM apsaimniekotajos ezeros nav palikusi nepamanīta. Pateicībā par aktivitāti un vēlot nākotnē “zelta mammu!”, Zigmārs tiek pie sadarbības partneru sarūpētās balvas no eboat.lv – vobleri, saistoša copes literatūra un cepure.
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Bezpriģels! Zvejniekiem laba aizmugure. Ķīšezerā tak arī cik reizes šis jautājums pacelts par "zušu murdiem" un tikpat ātri pieklust. Kāds augstu stāvošs(a) ir tajā "biznesā"
Tava kultūra ir tas, ko tu dari, kad Tevi neviens neredz ...
A.God. Gerharda kungs! Saistībā ar 06.12.2016 raidījuma “Bez Tabu” sižetu par maluzvejniecību Daugavā, kurā VVD darbinieki ir konstatējuši, ka Zvejnieku kooperatīvs „Vecdaugava” ir izvietojis 1766 nēģu murdus atļauto 126 vietā. Vēlos vērst Jūsu uzmanību uz sekojošo: atļauto zvejas rīku skaits ir pārsniegts 14 reizes, kas neliecina par neapzinātu kļūdu vai nejaušu pārkāpumu; ar ierīcēm, kuras ļauj konstatēt zvejas rīkus zem ūdens, VVD darbiniekus apgādāja 2016.gadā, attiecīgi pastāv iespēja, ka šāda rīcība ir atkārtota, nevis izņēmums; svarīgākais, maluzvejniecībā šādos apmēros iepriekš Latvijā nav bijusi konstatēta. Saistībā ar šo pārkāpumu mani pārsteidz augstākās VVD amatpersonas attieksme, citēju: ”nēģi, kurus mēs neizzvejosim un neapēdīsim, nomirs dabiskā nāvē, līdz nākošā gada Jūnijam.”, kas nozīmē šobrīd nozvejotiem nēģiem tiek liegta iespēja iznārstot un radīt pēcnācējus. Lūdzu izskaidrot arī VVD rīcību, nelikumīgi zvejas rīki tiek atgriezti likumpārkāpējiem, nevis iznīcināti, kā arī izņemot nelikumīgos zvejas rīkus netika uzskaitīts nēģu un citu zivju daudzums, kā rezultātā netika aprēķināts dabai nodarītais kaitējums. Bez šī, iepriekš tika pausts viedoklis, ka VVD savas kontroles funkcijas nodošot pašvaldībām, kas, pēc mana ieskata, liecina par nevēlēšanos uzņemties pienācīgi organizēt lai pakļautās struktūras veiktu šos pienākumus augstā līmenī. Kā arī cik esmu informēts, vēl aizvien nav izstrādāta kontroles stratēģija. Diemžēl Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektores Ingas Koļegovas, intervijā paustais un augstāk pieminētais neliecina par personas izpratni par pārkāpuma nopietnību, kontroles būtību, pamata zināšanām ihtioloģijā un liecina par nespēju pienācīgi organizēt dienesta darbu, tāpēc lūdzu izskatīt iespēju izvērtēt I.Koļegovas atbilstību ieņemamajam amatam. Kā arī lūdzu rast iespēju personīgi izsekot tam, kas notiks ar šo pārkāpumu un vai vainīgās personas saņems pienācīgu sodu. Jo, ja dotajā brīdī sabiedrības acīs VVD, pēc tās vadītājas izteicieniem TV, ir zaudējis prestižu, tad, ja vainīgais paliks nesodīts vai tiks sodīts neatbilstoši pārkāpumam un turpinās zvejot, tad VVD zaudēs jebkādu autoritāti sabiedrības acīs. Ar cieņu, Arvis Ančevskis
Ritens gar zem', pats gar zem', pill mut a zem' - viss zob a pa zem'..!!!
