Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Kāpj vimbas! Makšķerēšanas knifiņi un garda kūpinātas zivs recepte
Foto - Aldis Sāvičs
Katru pavasari Latvijas lielākajās upēs savā kāzu ceļojumā no jūras uz nārsta vietām dodas vimbas. Un, lai gan vimbu nārsts Latvijā sākas maijā, jūnijā, kad ūdens temperatūra pacēlusies krietni virs desmit grādiem, daļa vimbu upju lejtecēs ierodas jau rudenī, kur pārziemo un pavasarī dodas pa upi uz augšu.
Šī makšķernieku tik ļoti iecienītā zivs līdz nārsta vietai, pārvietojoties ar ātruma divdesmit pieci kilometri diennaktī, var veikt teju vai deviņsimt kilometru garu ceļu. Pavasaros vimbu nārsta jeb, kā saka vecie copmaņi, vimbu kāpšanas laikā šī sportiskā zivs, kas Latvijas apstākļos var sasniegt pusotru kilogramu svara, kļūst par daudzu makšķernieku iekāres objektu.
Copmaņi runā, ka tās vimbas, kas uz nārstu dodas Ventā, esot lielākas nekā citās Latvijas upēs sastopamās, varbūt tāpēc, ka ienāk upē no atklātas jūras. Laikā, kad vimbas kļuvušas aktīvas un ar akrobātiskām piruetēm cenšas pārvarēt Ventas rumbu, Kuldīgā notiek nu jau par tradīciju kļuvušie vimbu ķeršanas svētki. Rumba ir kā šķērslis vimbu migrācijai, un tās pirms ūdenskrituma pulcējas lielā koncentrācijā. Ne velti šeit, neraugoties uz licencēto makšķerēšanu, var sastapt sevišķi daudz vimbgribīšu. Šeit notiek bieži Valsts vides dienesta inspektoru reidi. Ventas posms zem Abavas ietekas gan esot inspektoru aizmirsts, un tur notiekot ne pārāk labas lietas.
Ar gruntsmakšķeri
Kūtrākie copmaņi, kuri vēlas laiski zvilnēt pavasara saulītē un klausīties makšķeru zvaniņu skaņās, izvēlas vimbas ķert ar gruntsmakšķerēm. Šim makšķerēšanas veidam nepieciešama makšķere ar testu vismaz līdz 150 gramiem, jo pastāvot augstam ūdens līmenim un stiprai straumei upē, būs jādarbojas ar smagiem sviniem. Copes rīku aprīko ar prāvu bezinerces spoli, uz kuras uztīta 0,30 – 0,40 mm pamataukla, lai būtu iespējams sekmīgi cīnīties ar zemūdens ķērājiem. Gruntsmakšķeru pamatauklai un pavadiņām parasti izmanto monofilās auklas. Pamatauklas galā stiprina vimbu sistēmu, kas parasti sastāv no trīs pavadiņām. Lai novērstu pavadu sapiņķerēšanos, ieteicams izmantot distancerus. Pavadiņu resnums – 0,18 – 0,24 mm.
Vimba esot ziņkārīga zivs, tāpēc uz pavadiņas uzvērta pērlīte vai fosforizējoša bumbiņa pastiprināti pievērsīs zivs uzmanību. Pie pavadiņām sien ziemas mormiškas ar 8. – 12. numura āķiem. Jāeksperimentē ar mormišķu krāsām, aukstākam ūdenim der sarkanās, siltākam – zaļās un dzeltenās. Ūdenim kļūstot siltākam, makšķerēšanas rezultātus uzlabos copes vietas iebarošana vai svina nomaiņa ar barotavu. Par ēsmu izmanto garneles, naktstārpus, slieciņas, mizgraužus, mušu un rožvaboļu kāpurus. Jāatceras, ka vimbas barojas no grunts, tādēļ pavadu garumi jāizvēlas ar tādu aprēķinu, lai zivīm piedāvātā ēsma pieskartos gruntij.
Makšķerēšana ar fīderi
Sportiska un azartiska ir vimbu ķeršana ar fīderi. Stiprajā straumē nāksies darboties ar smagām barotavām, tāpēc fīdera spicīte jāizvēlas ar 90 – 100 vai pat 140 – 150 gramu testu. Par pamatauklu fīderim var izmantot gan monofilo, gan pīto auklu, pavadiņai, kuru stiprina pie fīdera sistēmas, gan jālieto 0,16 – 0,18 mm monofilā aukla. Kā vienu no jutīgākajām un vienkāršākajām fīdera sistēmām varu minēt Gārdnera cilpu (ar šo un citām fīderu sistēmām iespējams iepazīties internetā). Pavadiņas garums 60 – 80 centimetri, galā sien ziemas mormišku vai āķīti. Par ēsmu kalpo viss jau pieminētais attiecībā uz gruntsmakšķeri plus odu kāpuri, maijā par lielisku ēsmu derēs no ūdens ārā lienošie, vēl nenožuvušie spāru kāpuri. Tas gan notiek tikai kādu nedēļu, bet vimbu kāre uz tiem ir neaprakstāma. Par iebarojamo ēsmu vislabāk izmantot speciālo NG MIX vimbām paredzēto barību, kurai pievieno mušu kāpurus, sakapātas sliekas un garneles.
Pludiņmakšķere
Par vimbu ķeršanas augstāko pilotāžu var uzskatīt pludiņmakšķerēšanu. Nepieciešams 6 – 7 metrus garš, viegls ātrās akcijas kāts ar testu no 8 līdz 25 gramiem. Lai veiksmīgi nopludinātu vimbai paredzēto ēsmu, derēs inerces vai vislabākajā gadījumā multiplikatorspole, uz kuras uztīta 0,18 – 0,22 mm monofilā aukla. Auklas galā sien griezulīti, virs tā uz auklas nostiprina pludiņu, starp pludu un griezulīti uzmauc slīdošo svinu, kura sitienus pret griezulīti amortizē ar nelielu kembriku. Pie griezulīša sien pavadiņu, kuras garums aukstam ūdenim 30 – 60, siltam 50 – 100 centimetri. Vēsā ūdenī lieto smagāku mormišku, siltā – vieglāku. Pludu ieregulē tā, lai sviniņš slīdētu tikai dažus centimetrus virs upes gultnes. Vājā straumē lieto vieglāku, stiprā – smagāku svinu.
Pludināšanas ātrumu piebremzē ar pirkstu, lai aukla atrastos ieslīpi pret ūdens virsmu. Pareizā regulējumā pludiņa sarkanajai antenai jābūt ārā no ūdens ne vairāk kā 20 mm, ja manāmas kaut niecīgākās copes pazīmes, zibenīgi jāpiecērt. Šogad Ventā atstraumē stāvošās vimbas par copi signalizēja, iegremdējot pludiņu par nieka pāris milimetriem. Par ēsmu izmanto mušu kāpurus ar odu kāpuriem vai sīkas mēslu slieciņas. Makšķerēšanas vieta, ūdenim kļūstot siltākam, obligāti jāiebaro, lieto to pašu barību, ko makšķerējot ar fīderi, bet barībai pievieno zemi attiecībā 1:3 un veido straumē lēni irstošas konsistences bumbas. Iebarošanu sāk ar 4 – 6 apelsīnu lieluma bumbām, laiku pa laikam iebarojamo galdu papildina.
Klejojot šogad gar Ventu, netālu no Lapsu pļavām ieraudzīju dīvainu veidojumu – uz paugura, netālu no upes, nolikti divi dēļi, virzienā uz upi izveidots koridors no zemē stingri iedzītiem mizotiem mietiem. Nevarēdams izprast šīs konstrukcijas būtību, vaicāju par to netālu sēdošajam vietējam copes vilkam, kurš paskaidroja, ka tur sēžot gados vecs makšķernieks, kuram esot problēmas ar kājām un kurš, dzirdot gruntenes zvaniņa skaņas, ķeroties pie mietiem un startējot pie makšķerēm.
Kas makšķernieks piedzimis, tas makšķernieks nomirs.
Kā pagatavot
Vimba ir asakaina zivs, un daudzi makšķernieki, īsti nezinot, ko darīt ar lomu, to bieži vien iznieko kotletēs. Varu ieteikt vimbas fileju lietot mazsālītu, līdzīgi kā lasi, vispirms gan fileja būs jāattīra no asakām.
Bet ja negribas ķēpāties ar sīkajām asakām, svaigu vimbas fileju var iemarinēt klasiskajā zivju marinādē, pēc četrām dienām sīkās asakas būs pazudušas. Izcili garšīga ir žāvēta vimba. To pārgrieztu pa muguru atver, iztīra un izslauka ar papīra salveti, pārkaisa ar sasmalcinātu ķiploku un diļļu maisījumu un kūpinātavā 60 – 80 grādu temperatūrā ar alkšņa malciņu žāvē, līdz zivis kļūst zeltaini brūnas ( 70 – 80 min). Pēc žāvēšanas vēl karstās zivis apkaisa ar sāli pēc garšas un uz 30 minūtēm ietin folijā. Ieteicams pasniegt ar šķidrumu, kuru latvieši patērē varen lielā daudzumā.
Policija no Daugavas izceļ 75 metrus garu nelegālu zvejas tīklu
Foto: LETA
Rīgas Pašvaldības policijas (RPP) no Daugavas izcēlusi nelegālu 75 metrus garu un 1,5 metrus platu zvejas tīklu, informēja RPP.
RPP Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbinieki, veicot zvejniecības noteikumu ievērošanas kontroli, vakar apsekoja Daugavas krastus Rumbulā un ūdenī pamanīja iegremdētu nelegālu 75 metrus garu un 1,5 metrus platu zvejas tīklu.
Nemarķētais zvejas rīks izņemts, tīklā iepinusies zivs atlaista atpakaļ ūdenī. Policija noformējusi apskates un mantu izņemšanas protokolu.
Martā Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbinieki, veicot apsekojumus, no Rīgas ūdenstilpēm izcēluši deviņus nelikumīgus zvejas rīkus - tīklus, kuru kopējais garums ir vairāk kā 628 metri.
Policija atgādina, ka par zveju iekšējos ūdeņos bez attiecīgas atļaujas, aizliegtā vietā, aizliegtā laikā vai ar aizliegtiem rīkiem vai paņēmieniem uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt eiro, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, tostarp peldošos līdzekļus ar aprīkojumu, vai bez konfiskācijas, un atņem zvejas tiesības uz laiku līdz trim gadiem vai bez tiesību atņemšanas.
Policija joprojām aicina arī iedzīvotājus par pamanītām aizdomīgām darbībām ar zvejas rīkiem ūdens tuvumā ziņot RPP pa tālruņiem 67026868, 67026899 vai rakstot uz e-pasta adresi "rpp.ugcan@riga.lv".
Ciemos pie upes dvēselītes. Zvērinātais forelists Igors Dzilna patur tikai pāris zivis gadā
Pēc fotosesijas uz mājām. Foto no I. Dzilnas personiskā arhīva
Igors Dzilna patur tikai divas trīs foreles. Tas ir viens procents no visām sezonā noķertajām.
Zeme nometusi sasaluma bruņas, kliedz ķīvītes, vītero cīruļi, un gaisā laiku pa laikam gluži kā Parīzes ekspreši aiztrauc zosu bari. Nu, nevar taču mājās nosēdēt. Lūk, ko par savu pirmo izgājienu pie dabas ar spiningu rokās pastāstīja zvērināts forelists un dabas mīļotājs Igors Dzilna: “Vēl šobrīd vīri sēž uz ledus Alūksnes ezerā un velk skaistus lomus! Man gan prāts nesas uz citu pusi! Gribu atkal redzēt straujteci un satikt punktoto draudzenīti foreli! Tas, ka pirmais izbrauciens ir par agru, zinu no pieredzes. Tomēr tas nav svarīgi! Man gribas būt pie upes un darboties ar spiningu. Nezinu, kā citiem, bet es gūstu baudu jau no paša procesa. Redzu, kā mostas daba. Pirmā tauriņu deja piekalnītē. Putnu dziesmas un tā neatkārtojamā pavasara smarža!
Šoreiz ar kompanjonu nesteidzamies. Nav lielas jēgas skriet rīta agrumā! Naktī termometra stabiņš bija nokritis līdz mīnus sešu grādu atzīmei, tātad ūdens būs auksts. Auksts ūdens nozīmē, ka forele būs kūtra. Tomēr ūdens dzidruma un līmeņa kombinācija priecē. Pārsteidzoši dzidrs un nav nokrities līdz vasaras līmenim. Cerīgo vietu ir gana daudz. Sākam copi. Pirmā stunda paiet nemanāmi un bez rezultāta. Klusas pat tās pavasara vietas, kur foreles iznāciens garantēts. Pēcpusdienā tomēr upe atveras. Šīs sezonas pirmā forele paņēma, izskrienot no aizvēja. Upē iekritušais baltalksnis bija izveidojis gružu un sprunguļu aizkaru, kas bremzēja straumi. Pirmais tvēriens nesekmīgs. Arī otrais un trešais tāpat! Tātad voblerītis jāiepauzē vēl ilgāk. Redzu, kā zivs izskrien ceturto reizi. Bezkaunīgi ilgi mānekli turu uz vietas. Slinki paveras baltā mute un ir! Izmisīga, bet neilga cīņa un ātrs foto piemiņai. Zivs aizskrien zem glābjošā baltalkšņa pavēņa. Viss! Varu arī nemakšķerēt šodien un mājās ievilkt ķeksīti, ka foreļu sezona ir atklāta 28. martā!
Forele nebija liela, ap 35 centimetriem. Pēc vecajiem noteikumiem, vidēja izmēra zivs. Tagad skaitās knapmēriņš! Ar šo gadu noteikumi atļauj paturēt tikai vienu strauta foreli izmērā no 35 cm. Atcerēsimies to! Tomēr nevajadzētu katru reizi censties aizvest mājās pat vienu atļauto zivi! Pēdējos gados strauji izzūd šo skaisto zivju dzīvotnes. Bezsniega ziemas un karstās vasaras dara savu. Upītes aizsērē. Nav palu, kas izmestu smiltis krastos. Ūdeles un ūdri vairojas ģeometriskā progresijā. Posts, ko nodara bebri, ir neaprakstāms. Baltalkšņu audzes gar upes krastiem nomāc zemsedzi. Nav zāles, kas veidotu velēnu un saturētu krastus. Kailcirtes izgaismo upītes, un tāpēc upes aizaug ar ūdenszālēm. Par antropogēno (cilvēku radīto) faktoru varētu rakstīt un rakstīt! Atcerieties, straujupīte bez forelēm ir mirusi upe!
Ja tomēr gribas sevi palutināt ar foreļmaizītēm, man ir savi kritēriji. Es neņemu pavasara novārdzinātas zivis, kā arī vasaras otrajā pusē. Tad zivīm sak briest ikri. Visas mammītes atlaižu. Izņēmums – savainota zivs vai tai ir kāda novirze. Teiksim, traumēta zivs vai nepareizi augusi. Skaistu zivi, kas sparīgi cīnījusies, vienmēr atlaižu! Arī zivi, kas ķerta grūtā vietā, atlaižu, jo tur tā ir nosacītā drošībā. Principā sezonā sanāk paturēt divas trīs foreles. Tas ir viens procents no visām sezonā noķertajām. Dažas zivis sanāk noķert pat divas trīs reizes gada laikā!”
Uzvarētāji Romalds Ribuzuls (no labās) un Mārtiņš Reks (komanda "Emīlija–Talsi") pozē kamerai. 2014. gads.
Šogad jau sesto reizi visus aktīvā sporta – makšķerēšanas – draugus uz sacensībām atkal aicina “Mammadaba”. Sacensības piecu gadu laikā ieguvušas popularitāti, uzaudzējušas muskuļus un radušas daudzus atbalstītājus. Bet, kā atzina paši makšķernieki, galvenais jau nav balvas, bet mūžam dzīvā devīze “Uzvar viens, iegūst visi”. Un ieguvēji tiešām ir visi, sacensību rīkotājai AS “Latvijas valsts meži” tā ir lieliska iespēja iepazīstināt arvien jaunus copes mīlētājus ar savā aprūpē esošajiem ezeriem, dalībnieki savukārt var gūt jaunu, nebūt ne mazsvarīgu pieredzi un domubiedrus.
Šogad sacensībās dominēs jaunas vēsmas, par pamatu tam rūpes par ilgtermiņa ezeru apsaimniekošanas principu ar lozungu: “Atlaid mammu!” Tas nozīmē, ka visas noķertās līdakas tiks atlaistas atpakaļ dzimtajā stihijā. Makšķerēšanas noteikumiem atbilstošās līdakas tiks mērītas, fotografētas un reģistrētas, nesot sacensību dalībniekiem tik ļoti nepieciešamos punktus. Lai ieviestu šo jauno līdaku vērtēšanas principu, sacensību organizatori cer uz sacensību dalībnieku sapratni un godaprātu, lai viss process noritētu korekti un balvas tiktu iegūtas bez mānīšanās.
Galveno rūpi par sacensību dalībnieku apbalvošanu šogad uzņēmies ehološu būves pionieris firma “Lowrance” un “Eholotes.lv”, sacensību uzvarētājiem dāvājot “Lowrance HOOK-4 MED/HIGH/DownScan” eholoti, “Yasa” akumulatoru, devēja kronšteinu un Latvijas karti, kas kopumā nodēvēts par veiksmīga makšķernieka komplektu.
Pieteikšanās sacensībām sāksies 18. aprīlī pulksten 10. Ņemot vērā to, ka sacensību dalībnieku skaits ir ierobežots, organizatori lūdz potenciālos dalībniekus pirms dalības maksas veikšanas sazināties ar sacensību rīkotājiem, lai pārliecinātos par iespējām piedalīties sacensībās. Sīkāka informācija, sacensību nolikums un kalendārs būs pieejams 6. aprīlī mājas lapā mammadaba.lv.
Tā pie mums ir ierasta lieta, ka pavasarī kaut kur jau vismaz pāris mēnešus vicina gruntsmakšķeres un pludiņmakšķeres, bet kādā citā Latvijas nostūrī joprojām pacietīgi sēž copmaņi uz ledus. Šajā ziņā tie platuma grādi, kādos dzīvojam, mums tiešām ir ļoti pateicīgi. Ja nav vēlmes pēc ziemas jožam uz Kurzemi, bet ja ir vēlme pēc ledus, tad nav jābrauc pat tālāk par Ķeipeni, jo vēl pāris dienu atpakaļ vīri sēdēja uz Plaužu ezera ka prieks un ledus arī vēl pietiekami izturīgs. Es te nemaz nerunāšu par mazajiem ezeriņiem tur pat blakus, kas daudziem makšķerniekiem nemaz nav apzināti un kur nu vēl Alūksnes puse. Taču ir laiks, kad sākusies pavasara cope uz vimbām, un tas ir kaut kas līdzīgs spiningošanas sezonas atklāšanai, kad pie ūdeņiem ir sastopami visi makšķernieki.
Vimbas šur un vimbas tur
Būtībā tas labākais vimbu copes laiks vienmēr saistījies ar ievu ziedēšanas brīdi. Tas tāpēc, ka tajā brīdī daba ir sasildījusi ne tikai gaisu, bet arī ūdeni un no jūras uz nārstu nāk upēs iekšā jūras vimbas. Šis gads, protams, nebūs izņēmums, tikai atšķirībā no ierastajiem laika apstākļiem, šogad jūrnieces ir jau sākušas ienākt upēs, bet dara to ļoti nelieliem bariņiem. Tās vimbas, kas patreizējā brīdī ir aktīvas Ventā, Gaujā, Lielupē, Mūsā, Mēmelē….ir pārsvarā vietējā zivs, kas šeit upēs mājo patstāvīgi. Tieši tāpēc tā cope uz vimbām nav tik intensīva un rezultatīva, kā tas ir vairāk uz to brīdi, kad ūdens un gaisa temperatūra būs sasilusi līdz tādai pakāpei, kad jau uz nārstu dodas arī zandarti.
Pats, kā jau ierasti, nedzīvojos pa makšķernieku kolhoziem pie Bauskas vai Ventas rumbas, bet gan braucu uz Ventu, kur savā vietiņā savelku normu bez īpašas problēmas. Ar pludiņmakšķeri, kas ir neapšaubāmi daudz interesantāks makšķerēšanas veids, te nevar, jo ir taisns posms ar diezgan lielu straumi. Tā ir patreizējā brīdī. Vēlāk, kaut kur aprīļa beigās un maija sākumā straume te kritīsies, tad jau varēs copēt ar pludiem. Pirms nārsta vimbas pārsvarā uzturas vidējā straumē. Brīžiem liekas, un uzdodas jautājums, ko viņas te dara, bet laikam jau ir savs funktieris, jo pēc nārsta vimbas ir meklējamas atstraumēs un līčos, kur ūdens praktiski ir stāvošs.
Vimbas ar barošanu vai bez?
Ir tā, ka, cik esmu novērojis, brīdī, kad vimbas dodas uz nārstu, tās neapstājas iebarotās vietās, bet gan barojas gaitā uz priekšu. Līdz ar to straumē iztērētajai barībai nav nekādas nozīmes. Veltīgi naudas tēriņi. Tā tas ir bijis citus gadus, ko mēs, makšķernieki, saucam par pareiziem gadiem. Šis gads ir izņēmums. Vietējās vimbas ir jau pilnas ar piebriedušiem ikriem un daļa no tām ir nogurušas no uzturēšanās un migrēšanas pa straumi uz nārsta vietu, jo bioloģiskais pulkstenis saka, ka vēl līdz nārstam būs jāpagaida. Tas pierādījās arī dažas dienas atpakaļ Ventā, kur vimbas lasījām kā straumē, tā arī ļoti tuvu krastam, kur straumes praktiski nav. Līdz ar to ir skaidrs, ka iebarojamā barība šogad, pirms nārsta, ir jāņem līdzi. Zivs šo barību neaiztiks. Kādam droši, ka radīsies jautājums ''tad kāpēc gan jāņem līdzi barība, ja zivs to neaiztiks?''
Tas galvenais moments slēpjas apstāklī, ka vimba, sajūtot patīkamas smaržas, nostāsies virs jūsu iebarotā barības galda un stāvēs, taču tajā pašā laikā gaļas produktu, kas būs uzsprausts uz āķa, nesmādēs. Tāda ir tā zivs loģika un ne jau tikai vimbām vien. Agrā pavasarī ēsma Nr.1 ir naktstārpi. Vismaz manā praksē tas ir bijis neaizstājams, kustošs kārdinājums. Turklāt ļoti ieteicams būtu iebarojamai barībai pievienot kapātas sliekas vai speciālos slieku aromatizatorus. Kad ūdens paliks siltāks, tad jau pārejam uz baltajiem mušu kāpuriem, mizgraužiem, motili, ūdenstārpiem, kapariņiem un garnelēm. Vismaz tā daru es pats, bet vai tā jādara tev, makšķerniek, es nezinu.
Uz kā sēdināt tārpiņu?
Kamēr ūdens ir mazāk vai vairāk duļķains, tikmēr es pats izmantoju plastmasas mormiškas un tā par tām esmu nemitīgi rakstījis gan žurnālam ''Copes Lietas'', gan stāstījis Māra Oltes TV raidījumos ''Ar makšķeri'' vai ''Copē kopā ar Māri Olti''. Nu ir starpība vai tev pavadiņas galā ir plastmasas mormiška, spoguļāķis vai parasts āķītis. Duļķainā ūdenī, kas mums pašreiz ik pa brīdim parādās upēs no uzsnigušajiem sniegiem vai lietiem, noteikti būs nepieciešama pat fluoriscējoša mormiška. Par šo momentu var viegli pārliecināties katrs pats. Gruntsmakšķerei, uzsienot divas vai trīs pavadiņas, pamainiet āķus. Tajā pat laikā, tiklīdz ūdens paliek dzidrs, pāreju tikai uz parastajiem āķiem. Liela nozīme, vismaz manā skatījumā, ir āķa izliekumam, kur es gan arī nevaru atrast izskaidrojumu, jo vimba daudz labāk uzsēžas uz āķa ar slīpo līkumu, nevis klasisko taisno. Vēl nevajadzētu aizmirst faktu, ka vimbas bieži vien daudz labāk ķeras pa nakti, nekā pa dienu.
Heisaa! Uz vienu dienu luugums nelietot sho lapu, iesuutiits virus un pat tehniskas problemas aizvert saitu uz laiku.Velams izdzest no gramatzimem un nomainit paroli.
LABĀKĀS COPES VIETAS. Mūsas un Mēmeles satekā, kur pulcējas vimbas uz nārstu, tagad varēs makšķerēt tikai izredzētie / F64
Šā gada februārī Bauskas novada domē apstiprinātie Bauskas mednieku un makšķernieku biedrības noteikumi iedzinuši ķīli Rīgas un Bauskas makšķernieku attiecībās. Rīdzinieki sūrojas, ka baušķenieki viņus diskriminē, liedzot vimbu sezonā piekļuvi copes vietām pie Mēmeles un Mūsas upēm.
Savukārt baušķenieki žēlojas, ka pēdējo gadu laikā rīdzinieki apsēduši Bauskas upju krastus, bloķējot pieeju makšķerēšanas vietām un piegružojot krastus, kuri pēc tam jātīra vietējiem. Pats galvenais: baušķeniekiem no viesmakšķerniekiem neesot nekāda labuma – viņi pat dienišķo šņabi pērkot nevis vietējos veikalos, bet vedot sev līdzi no Rīgas.
Diskriminējošie noteikumi
Neapmierinātību Bauskas makšķerēšanas nolikumā izraisījis maksas pieaugums par makšķerēšanas licenci (tā pieaugusi par aptuveni 47%) un makšķerēšanas vietu sadale «A» un «B» zonās. Licence sezonai «A» zonā tagad maksā 75 eiro, bet «B» zonā – 50 eiro. Vienreizējā dienas licence «A» zonā – 9 eiro, «B» zonā – 8 eiro. Makšķernieki sašutuši arī par niecīgo licenču skaitu: sezonas licences «A» zonā ir tikai 25 un ar atlaidēm (biedrības biedriem, upei piegulošo krastu zemju īpašniekiem, invalīdiem un politiski represētām personām, kā arī personām līdz 16 gadu vecumam un no 65 gadu vecuma) – 50, «B» zonā – 200, ar atlaidēm – 100, savukārt dienas licences «A» zonā ir 50, ar atlaidēm – 50, bet «B» zonā – 700, ar atlaidēm – 200. Kā Neatkarīgajai sūrojās vairāki makšķernieki, «A» zonas licences esot pieejamas tikai Bauskas iedzīvotājiem.
Bauskas mednieku un makšķernieku biedrības domes priekšsēdētājs, strīdīgā nolikuma parakstītājs Jānis Barans, vaicāts, kā tapa priekšlikums dubultot licenču cenu un sadalīt zonās makšķerēšanas teritoriju, skaidroja, ka priekšlikums nācis «no valdes, no kura konkrēti, nevaru atminēties, jo tas notika pirms pusgada». Aprēķinu, kādēļ cena jāceļ tieši par 47%, neesot bijis, līdzīgi kā priekšlikumam sadalīt zonās upju krastus. «Pieaug maluzvejniecība. Mums ir savi uzraugi. Viņiem jāmaksā alga un jāpērk degviela. No licencēm visu naudu nesaņemam. Mēs maksājam arī zivju fondā. Katru gadu pērkam un laižam upēs zivju mazuļus. Praktiski esam bezpeļņas uzņēmums. Es kā biedrības domes priekšsēdētājs esmu goda priekšnieks. Algā nesaņemu ne kapeikas. Minimālā alga tagad pirmo mēnesi būs domes izpildirektoram,» skaidroja J. Barans.
Vaicāts, kādēļ licences «A» zonai tiek pārdotas tikai baušķeniekiem, J. Barans atbildēja: «Nē, tā nav taisnība. Visiem licences tika vienādi tirgotas, nevienam nebija jārāda, kurā vietā esi deklarēts.» Viņš apgalvoja, ka jaunie noteikumi neesot radīti, lai no Bauskas upju krastiem aizbaidītu rīdziniekus. «Mūsu makšķernieku biedrībai tādas domas nemaz nebija. Dienā, kad sāka pārdot licences, visi rindā stāvēja. Tieši otrādi – mēs gribam piesaistīt vēl vairāk makšķernieku. Pirmajā licenču pārdošanas dienā piecos no rīta sāka pārdot biļetes. Izveidojās aptuveni 30 cilvēku gara rinda. Tā gāja ātri: izrakstīt to licenci – minūte, pusotras,» stāstīja J. Barans.
Salti meli
Makšķernieks no Rīgas Ilmārs Susējs Neatkarīgajai apgalvoja, ka Bauskas mednieku un makšķernieku biedrības amatpersonu stāsti par rūpēm par dabu esot pilnīgi meli. «Kāda zivju mazuļu pirkšana? Pirms 17 gadiem vietā, kur satek Mūsa ar Mēmeli, tika ielaisti lašu mazuļi. Tur ar ekskavatoru izraka speciālu vietu. Nekas nelīdzēja. Laši tāpat neparādījās. Vienā dienā kaijas ielaistos lašu mazuļus apēda. Zivju mazuļus taču nevar pirkt uz vimbu makšķernieku rēķina. Arī stāsti, ka licences tirgotas pilnīgi visiem, ir pilnīgas muļķības. To pateiks jebkurš Rīgas makšķernieks. «A» zonai bija sastādīts speciāls saraksts, kurā ierindoti tikai baušķenieki. Parasti zivis vairāk ķērās vietās, kuras ar nolikumu iedalītās kā «A» zona. Makšķernieki parasti draudzīgi sazvanījās un pastāstīja, kurās vietās ķeras. Tagad tam vairs nebūs jēgas, jo «A» zona ir tikai Bauskas iedzīvotājiem. Lai arī noteikumos nav rakstīts, ka «A» zonas licences izsniedzamas tikai Bauskas iedzīvotājiem, licences izsniedzēji dara visu, lai svešie pie tām netiek. Ar Bauskas mednieku un makšķernieku biedrības izdarībām ļoti daudzi ir neapmierināti.»
Makšķernieks Pēteris Mikuļskis no Kauguriem teica: «Kāds Bauskā uz makšķernieku rēķina vēlas nopelnīt naudu. Tas licenču skaits jau nav kontrolējams. Kurš tad to zina, cik licenču tipogrāfijā pasūtītas? Tās var drukāt, cik vajag, un neviens gailis tam pakaļ nedziedās. Igaunijā licences var nopirkt internetā. Kādēļ šeit nevar pārdot internetā? Tādēļ, ka šeit par tām jāmaksā ķešā. Marta vidū cilvēki brauca speciāli uz Bausku un stāvēja milzīgā rindā no pieciem rītā. Agrāk varēja, braucot cauri Bauskai, licences nopirkt laikus. Vimbas katru gadu nāk nārstot, un tas tā dabā notiek. Tagad Bauskas mednieku un makšķernieku biedrība to uztaisījusi par privātu kantori. Mistika, kādēļ parādījusies «A» un «B» zona. Arī skaidrojums, ka inspektoriem jāmaksā algas un benzīns jāpērk, neiztur kritiku. Inspektoriem taču algu maksā valsts.»
Makšķernieks no Rīgas Valentīns, kurš savu uzvārdu atturējās minēt, teica: «Notiekošais ir pilnīgi murgi. Latvijā ir aptuveni 200 000 makšķernieku, uz kuriem «A» zonā tiek 25 plus 50 licences ar atlaidēm. Vimba taču nav lasis. Vimba ir parasta zivs, tāda pati kā rauda. Nav saprotams, kādēļ rīdzinieki un citi, izņemot Bauskas makšķerniekus, nevar dabūt šīs licences. Tas ir konstitucionālo tiesību pārkāpums. Tajā pašā laikā neviens neskaita, cik zivju tiek izķertas tīklos un cik daudz licenču izsniegtas tīkliem. Nevienam nav zināms, cik tīklu atrodas upēs. Tagad tie, kuri agrāk makšķerēja «A» zonā, ies uz «B» zonu. Bet tur vietas nav tik daudz. Nezinu, kas tur notiks.»
Baušķenieki sevi sargā
Makšķernieks no Bauskas, Bauskas mednieku un makšķernieku biedrības biedrs, kurš sarunai ar Neatkarīgo piekrita ar nosacījumu, ja avīzē netiks minēts viņa vārds un uzvārds, nemaz neslēpa, ka ierobežojošās nolikuma normas adresētas tieši vimbu tīkotājiem no Rīgas. «Rīgas makšķernieku jau ir tik daudz, ka baušķeniekiem brīvdienās nav kur makšķerēt. Zivis pirms nārsta parasti sapulcējas Bauskā, Bauskas pilsētas teritorijā. Vietu, kurās var kaut ko jēdzīgu noķert, jau nav daudz. Makšķernieki cits citam kāpj uz galvas. Rīdzinieki parasti atbrauc jau naktī un cits citam aizņem makšķerēšanas vietas. Es maksāju biedra naudu Bauskas makšķernieku biedrībai. Bauska šo makšķerēšanu uzrauga, tādēļ uzskatu, ka baušķeniekiem pienākas privilēģijas. Bauskas makšķernieku biedrībā ar makšķerēšanu nodarbojas tikai aptuveni 70 cilvēku. Arī viņiem visiem sezonas licences netika. Šogad ūdens līmenis upē ir zems. Mūsā saglabājies praktiski vasaras līmenis. No makšķerēšanas vietām paliek tikai Mēmele – copes vietas pie televīzijas torņa. Nezinu, kas tagad darīsies. Kad upēs ir daudz ūdeņu, nav problēmu, – makšķernieki izklīst. Kad upēs maz ūdeņu, makšķerniekiem nav kur dēties. Baušķenieki sāk iebilst, un rodas problēmas. Pēc makšķerēšanas upju krastos paliek atkritumi, kuri kādam jāvāc. Piekrītu, ka tos aiz sevis atstāj ne jau tikai rīdzinieki, taču biedrībai pārmest makšķernieku skaita ierobežošanu tomēr nevajadzētu. Vienreizējās licences jau ikviens var nopirkt. Bez tam tikai vimbu sezonā baušķeniekiem ir īpašās tiesības. Pārējā laikā nav problēmu. Vajag saprast arī mūs – baušķeniekus. Sabraukušo makšķernieku skaits ir neadekvāts. No tā, ka rīdzinieki brauc makšķerēt, Bauska neko neiegūst. Vienīgais, ko viņi nopērk, ir licence, – šņabi viņi ņem paši savu līdzi, bet nekārtība aiz viņiem jāsavāc mums.».
Bauska šo makšķerēšanu uzrauga, tādēļ uzskatu, ka baušķeniekiem pienākas privilēģijas.
Nu tik nedo kungs Voleros parādīties. Es pērku makšķerēšanas karti gadam. Tā attiecas uz visu Latviju. Un ja nu paši izdomājuši, ka Bauskā jānoķer lielais piķis, tad paši vainīgi. Visi jautājumi licencētās makšķerēšanas ieviesējiem. :) "šņabi viņi ņem paši savu līdzi, bet nekārtība aiz viņiem jāsavāc mums.'" Ar ko atšķiras Bauskas šņabis un pļēguri no citām Latvijas vietām??
Lielākais nelegālās zvejas mēģinājums: atbrīvo 100 kg nēģu
Foto-LETA
Aizvadītajā naktī Valsts vides dienesta (VVD) Valmieras reģionālās vides pārvaldes inspektori, sadarbībā ar sabiedriskajiem vides inspektoriem no Vidzemes zvejnieku biedrības, veicot reidu Aģē, Ķīšupē un Mazupītē uzgāja 18 nelikumīgi ievietotus nēģu murdus. Atbrīvoti aptuveni 100 kilogrami nēģu, informēja dienests.
Upju apsekošana notika Limbažu novada Skultē un Saulkrastos. Lielākā daļa murdu (13) uzieti Skultē, savukārt Saulkrastos izņemti pieci.
Nēģu glābšanas darbi ilguši vairākas stundas – teju 100 kilogramus smago apaļmutnieku kopumu inspektoriem nācies izgriezt un atbrīvot no murdiem ar roku palīdzību, atrodoties aukstā ūdenī.
Nelegāla nēģu ieguve tik lielā apjomā Vidzemē konstatēta pirmo reizi un uzskatāma par īpaši smagu vides noziegumu.
Diemžēl vainīgās personas netika noskaidrotas, taču veikti vērienīgi nēģu glābšanas darbi un nelegālo zvejas rīku izņemšana.
Nēģu rūpnieciskā zveja Aģē, Ķīšupē un Mazupītē aizliegta no 1. februāra līdz 31.oktobrim.
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Aizturētā Gaujienas pagasta iedzīvotāja mugursoma un 10 metrus garais zvejas tīkls, ar kuru vīrietis veica nelikumīgu zveju Zvārtavas upītē. Smiltenes novada pašvaldības policija aicina makšķerniekus un arī iedzīvotājus piedalīties kopīgā zivju resursu un citu dabas vērtību aizsardzībā, kā arī nebūt vienaldzīgiem un ziņot par iespējamām nelikumībām Smiltenes novada pašvaldības policijai pa tālruni 28659933 vai 110.
Smiltenes novada pašvaldības policijas un Dabas aizsardzības pārvaldes amatpersonas 6.aprīlī veiksmīgi aizturējušas maluzvejnieku Apes novada Gaujienas pagastā.
Smiltenes novada pašvaldības policijas priekšnieks Normunds Liepa informē, ka 5.aprīlī saņēma informāciju: Gaujienas pagastā Zvārtavas upītē, kas savieno Zvārtavas ezeru un Gauju, iespējams, notiek nelikumīga zveja ar tīklu. Smiltenes policijas darbinieki kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldes amatpersonām izplānoja un veiksmīgi veica operatīvos pasākumus, lai vainīgā persona tiktu aizturēta. 6.aprīlī pulksten 8.10 pārkāpuma vietā – netālu no Zvārtavas upītes ietekas Gaujā - aizdomās par nelikumīgu zveju pašvaldības policijas darbinieki aizturēja 1950.gadā dzimušu gaujienieti.
“Aizturētais vīrietis uz nelikumīgo zveju bija ieradies, atbraucot ar mopēdu un līdzi paņemot suni. Pārkāpējs tika aizturēts uzreiz pēc tīkla izņemšanas no upes un tā ievietošanas līdzi paņemtajā mugursomā. Nelikumīgo zvejas tīklu 10 metru garumā vīrietis bija ievietojis visā Zvārtavas upes iztekas platumā, tādējādi faktiski liedzot zivīm nokļūt līdz Zvārtavas ezera ūdeņiem,” skaidro N.Liepa.
Pārkāpējam sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols. Par šādu pārkāpumu fiziskām personām paredzēta administratīvā atbildība - naudas sods no 280 līdz 700 eiro. Tiek konfiscēti arī pārkāpuma izdarīšanas rīki, tajā skaitā pārkāpuma rezultātā iegūtās zivis, kā arī peldošie līdzekļi ar aprīkojumu. Pašvaldības policija pateicas personai, kura nebija vienaldzīga un sniedza ziņas par nelikumīgās zvejas faktu. Pašvaldības policija arī turpmāk pārbaudīs Apes novada ūdenstilpes, rīkojot reidus un organizējot pārbaudes zivju resursu aizsardzības jomā.
Alūksnes, Sudala un Indzera ezeros ielaidīs zandarta mazuļus
Foto: aluksniesiem.lv
Alūksnes novada pašvaldības aģentūrai “ALJA” atbalstīti trīs projekti zivju resursu papildināšanai no Valsts atbalsta Zivju fonda līdzekļiem. Zivju krājumi ar zandartu mazuļiem tiks papildināti Alūksnes, Sudala un Indzera ezeros.
Alūksnes ezerā zandartu mazuļi jau vairākkārt ielaisti, bet Sudala un Indzera ezerā aģentūra to darīs pirmo reizi. Zivju mazuļus ezeros laidīs rudens pusē – septembrī. Alūksnes ezerā tie būs 39 669 mazuļi, Sudala ezerā – 14 000, bet Indzera ezerā – 13 000.“Sākotnēji mūsu prioritāte bija Alūksnes ezera sakārtošana. To esam veiksmīgi izdarījuši un viss ir nostabilizējies, tāpēc nu ir laiks ķerties pie citiem ezeriem, kas ir mūsu apsaimniekošanā. Nākamie lielākie ir Sudala un Indzera ezeri, tāpēc darbu turpinām ar viņiem,” stāsta aģentūras direktors Māris Lietuvietis.
Aģentūra valsts atbalsta saņemšanai iesniegusi arī citus projektus, bet vai tie tiks atbalstīti būs zināms mēneša laikā. M.Lietuvietis vien atklāj, ka iesniegti projekti pētniecībai, resursu aizsardzībai, kopā ar biedrību “C.Albula” - jauniešu izglītošanai.
Buļļupē paredzēts ielaist 28 tūkstošus zandartu mazuļu svarā no 1,1 līdz četriem gramiem, lai nodrošinātu šīs sugas atražošanu un saglabātu ūdens bioloģisko resursu daudzveidība, kā arī nodrošinātu šo resursu ilgtspējīgu izmantošanu, informēja Rīgas domē (RD).
RD Pilsētas attīstības komiteja trešdien atbalstījusi finansējuma piešķiršanu 28 000 zandartu mazuļu ielaišanai Buļļupē.
Zivju ielaišana ūdenstilpnē plānota līdz 31. oktobrim.
Projekta kopējais budžets ir 4743 eiro, no kuriem 75% jeb 3557 eiro nodrošinās Zemkopības ministrijas Zivju fonds. Plānots, ka šī summa tiks atgūta pēc projekta īstenošanas. Līdz ar to nepieciešamais Rīgas domes līdzfinansējums ir 1186 eiro un priekšfinansējums – 3557 eiro. "Zandartu pavairošana piesaistīs arī makšķerniekus – amatierus un atpūtniekus, radot papildus brīvā laika pavadīšanas iespējas rīdziniekiem, it īpaši Bolderājas un Daugavgrīvas rajona iedzīvotājiem," paudis Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Maksims Tolstojs.
"Projekta nauda tiek ņemta no izsniegtajām zvejniecības licencēm, tādējādi tas, ko zvejnieki samaksājuši, atgriežas atpakaļ dabā," skaidrojis Tolstojs.
Līdzīgi projekti īstenoti arī iepriekš – 2014. gada maijā Daugavā tika ielaisti 3999 lašu smoltu, septembrī Buļļupē tika ielaisti aptuveni 38 000 vimbu mazuļu, savukārt oktobrī Jumpravmuižas dīķī – 2300 karpu. Pērnā gada septembrī ar Zivju fonda atbalstu Buļļupē ielaida ap 40 000 vimbu mazuļu un septembrī Daugavā pie Salu tilta tika ielaisti aptuveni 39 000 vimbu mazuļu.
Pilsētas attīstības komiteja arī atbalstīja gandrīz 5000 eiro līdzfinansējuma piešķiršanu Rīgas pašvaldības policijai (RPP) jaunas motorlaivas iegādei, kas tiks izmantota maluzvejniecības apkarošanai.
RPP Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldei zvejas un makšķerēšanas noteikumu kontrolei nepieciešams iegādāties vienu aprīkotu kombinēto (plastikāta ar piepūšamajiem baloniem) laivu un piekaramo laivu dzinēju par kopējo aptuveno summu 20 000 eiro, ierēķinot pievienotās vērtības nodokli.
Aprīkojuma iegādei RPP plāno pieteikties Zivju fonda finanšu atbalstam līdz 15 000 eiro apmērā. No pašvaldības būtu nepieciešams līdzfinansējums 4964 eiro apmērā.
Par līdzekļu piešķiršanu zivju mazuļu un motorlaivas iegādei vēl lems Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja.
Es pērku makšķerēšanas karti gadam. Tā attiecas uz visu Latviju. Un ja nu paši izdomājuši, ka Bauskā jānoķer lielais piķis, tad paši vainīgi. Visi jautājumi licencētās makšķerēšanas ieviesējiem. :)
