Tie vairākie paraskti palielam neko nedod. Atbilde tāpat būtu viena, bet jāatbild viņiem ir obligāti 30 dienu laikā. Sagaidīs atbildi tad domās tālāk, vai nu pikets, vai brīvprātīga zvejnieku vaktēšana, bet kaut kādai rīcībai būs jāseko.
Ritens gar zem', pats gar zem', pill mut a zem' - viss zob a pa zem'..!!!
Šogad ir pirmā reize, kad akcijas “atlaid mammu!” ietvaros spiningotāji tika aicināti AS “Latvijas valsts meži” apsaimniekotajās ūdenstilpēs atlaist lielās zivis atpakaļ ūdenī, lai tās augtu un turpmāk bagātinātu zivju resursus. Ir pāragri spriest par šī jauninājuma rezultātiem, bet atbildīgu makšķernieku vidū interese ir; nākamgad konkursu plānots turpināt.
“atlaid mammu!” pirmajā sezonā saņemti 29 derīgi pietiekumi. Vidējais noķertās un atlaistās zivs garums – 62,9cm, bet kopgarums ap 20 metriem. Mazliet vairāk nekā puse visu konkursa pieteikumu saņemti no Kaņiera ezera, pa piecām līdakām no Lielauces ezera un Tērvetes ūdenskrātuves.
“Kopā esam veiksmīgi aizvadījuši pasākumu viena gada garumā – “atlaid mammu!” Latvijas valsts mežu apsaimniekotajos ezeros. Mērķis viens – aicināt domāt savādāk! Ne tikai ķert, bet arī laist vaļā noķertos lomus. Tad akcijas rezultāts pārvēršas goda nozīmītēs, iegūstot arī titulu – Goda makšķernieks,” tiec Māris Olte, kurš visas sezonas laikā makšķerniekus aicināja doties uz AS “Latvijas valsts meži” apsaimniekotajiem ezeriem, lai baudītu makšķerēšanas prieku un piedalītos konkursā “atlaid mammu!”.
Trīs lielākās noķertās – atlaistās zivis Konkursa dalībnieks, kurš novembrī noķēris un atlaidis lielāko zivi – Juris Bārtulis, min, ka lielās zivis atlaiž, lai tās aug vēl lielākas un sagādā vēl lielāku prieku kādam citam makšķerniekam. “Gulbju ezeru uzskatu par “savējo”, makšķerēju te jau vismaz 10 gadus. Šajā laikā bijuši daudz un dažāda lieluma lomi,” stāsta Juris, kurš LVM Gulbju ezerā noķēris un atlaidis 69 centimetrus garu līdaku.
“atlaid mammu!” pirmās sezonas galveno balvu izcīnīja Raimons Mārtiņš, kuram izdevās iemūžināt filmas cienīgu zivs atlaišanas video Septembrī Raimons noķēra un atlaida 102 centimetrus garu līdaku LVM Tērvetes ūdenskrātuvē. ““Ķer un atlaid” ir mana iekšējā pārliecība. Piedalīties šajā konkursā ir īsta bauda, paldies,” teic Raimons.
Šobrīd ir izstrādāti jauni noteikumi par licencēto makšķerēšanu Alūksnes ezerā, kurus paredzēts apstiprināt šonedēļ Alūksnes novada domes sēdē. Pēc tam noteikumi vēl jāsūta saskaņošanai uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, lai ar nākamo gadu tie varētu stāties spēkā.
Noteikumu nolikumu izstrādāja Alūksnes ezera apsaimniekotājs – Alūksnes novada pašvaldības aģentūra “Alja”.
“Nolikuma termiņš ir pieci gadi, kas beidzas nākamgad, tāpēc laikus bija jāapstiprina jauns nolikums. Pirms tam aicinājām makšķerniekus izteikt domas, vai viņi grib kaut mainīt licencētās makšķerēšanas kārtībā Alūksnes ezerā. Pamatojoties uz iesūtītajiem priekšlikumiem, mēs izstrādājām jauno nolikumu,” saka “Aljas” direktors Māris Lietuvietis.
Jaunie noteikumi jau ir saskaņoti ar valsts institūtu “Bior”, Valsts vides dienestu un Zemkopības ministriju. Noteikumi ir pilnībā pārstrādāti.
“Tagad maijā būs nedēļas licence, kas maksās 25 eiro. Ja neķers līdakas, maijā varēs makšķerēt ar jebkuru licenci. Jūnijā būs aizliegts makšķerēt ar dzīvo ēsmu, lai saudzētu zandartus. Nebūs vairs gada licences, bet būs licences pa sezonām (četri mēneši): vasaras, ziemas un rudens. Sezonas licences cena būs 20 eiro, ziemas sezonā – 15 eiro,” stāsta M.Lietuvietis.
Makšķerniekiem būs jāpierod pie tā, ka tagad Alūksnes ezerā naktī laivai jābūt obligāti aprīkotai ar gabarītlukturiem. Iepriekš bijušas domstarpības, ka viens otram naktī gandrīz vai brauc virsū. Vēl nopietnāk būs jāievēro prasība nodot licenci ar uzrādītajiem lomiem.
“Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka nolikumā jābūt iestrādātai prasībai: ja nenodod licenci norādītajos termiņos, tad divus gadus tiek liegta iespēja vispār saņemt licences. Mums ir reģistrs, kurā mēs ierakstām, kam licences pārdotas. Ja licenci termiņā neatgriezīs, tad divus gadus licences nevarēs iegādāties. Tas makšķerniekiem ir jāievēro. Šobrīd pie mums tā situācija gan ir labāka, jo mēs jau laikus sākām ar to strādāt un makšķerniekus audzinājām, ka licences ir jāatgriež. Dati mums jānodod institūtam “Bior”,” uzsver M.Lietuvietis.
No 1.novembra līdz 30.aprīlim ezerā nedrīkstēt atrasties ar ūdens transportlīdzekļiem.
“Rudenī lašveidīgajām zivīm ir liegums. Alūksnes ezerā ir repsis. Aizsargājam. Tas ir vairāk tādēļ, lai izslēgtu maluzveju. Kad rudenī jau ir garie vakari, naktis, ir skaidrs, ka pirms ūdens aizsalšanas uz baltajām zivīm, kas ķeras naktī, neviens cilvēks nebrauks. Lai mums kontrole ir vieglāka, tad naktī vispār aizliedzām laivu kustību,” skaidro M.Lietuvietis. Viņš uzsver, ka tie ir tikai būtiskākie jaunumi un nolikumā ir arī daudz citu izmaiņu.
Nākamgad Alūksnes ezerā paredzēts ielaist varavīksnes foreles.
“Ir saņemta atļauja no institūta “Bior”, ka mēs drīkstam to darīt. Rudenī iespējams, ka ielaidīsim jau pieaugušas foreles - no puskilograma, kas jau būs kā mērķa zivis makšķerniekiem. Konkrētā datumā ar foreļu licenci, kas maksās 5 eiro, drīkstēs noķert divas foreles,” piebilst M.Lietuvietis.
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Rīgā pašvaldības policisti pārkāpuma vietā pieķer divus maluzvejniekus
Foto: Rīgas Pašvaldības policija
Policisti, apsekojot Vecdaugavu un tās apkārtni, pamanīja divas personas, kuras, iespējams, tumsas aizsegā āliņģos vēlas ievietot nelegālus zvejas tīklus.
Abas personas bija ģērbušās baltās drebēs, lai uz ledus būtu grūti pamanāmas. Policisti uzvilka glābšanas vestes un lēnām gar krastu sekoja sniegā atstātajām pēdām. Drīz vien likumsargi nonāca pie abām personām. Blakus vīriešiem atradās urbis un divi maisi, kuros bija divi nelegāli zvejas tīkli. Sarunas laika vīrieši atzinās, ka vēlējušies āliņģī ielikt nelegālos zvejas rīkus.
Apsekojot tuvāko teritoriju, viens no likumsargiem atrada vēl vienu āliņģi, kurā jau bija ievietots zvejas tīkls. Jautājot, kuram no viņiem pieder jau ievietotais zvejas tīkls, vecākais no vīriešiem atzinās, ka tas piederot viņam. Tīkls no āliņģa izcelts, bet zivis tajā netika konstatētas.
Nelegālie zvejas rīki konfiscēti un sākta administratīvā lietvedība.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz, ka par zveju iekšējos ūdeņos bez attiecīgās atļaujas, aizliegtā vietā, aizliegtā laikā vai ar aizliegtiem zvejas rīkiem piemēro naudas sodu fiziskajām personām no 280 līdz 700 eiro, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus.
Einārs Siliņš - tiešs, sarkastisks, zinošs copmanis, stāstnieks, vienmēr gatavs palīdzēt ar padomu - un bonusā - vienkārši foršs cilvēks. Žurnālam CopesLietas raksta jau kopš 2010. gada aprīļa – kad ar materiālu «Daugavas pēdējā ledus brekši» pirmo reizi atrādījās žurnāla lasītājiem un raksta līdz pat šim laikam.
Suminam mūsu autoru un ekspertu ar jau otrās grāmatas iznākšanu! Grāmatas prezentācija Ķīpsalas Grāmatu Izstādes ietvaros - 24. februārī plkst. 16:00.
Māra Oltes priekšvārds: Dzīves nodzīvošanai receptes nav. Katrs kuļas, kā māk. Un tās kulšanās kā mācēšanas rezultātā nonāk pie secinājumiem. Eināra secinājums — pastāstīt, kā tās lietas jādara. Ir patiesi svarīgi tie soļi, kurus sperot mūsdienu cilvēks var nonākt “tiešsaistē” ar dabu.
Nonākt loģiski, negāžot podus un neizmīcot “druvu”. Cilvēks bez vaļasprieka riskē palikt par kropli, — tā es mēdzu baidīt tos, kas gatavi uzklausīt. Katru dienu dzird neskaitāmu pārdevēju receptes Laimīgai dzīvei. Tad tas apriebjas, un mēs ar Eināru aizejam makšķerēt.Satiekamies ezermalā.
Tur vienkāršās lietas iegūst brīnumainas nokrāsas. Viss notiekošais ļauj aizmirst ikdienu, un ieslēdzas pavisam cita realitāte. Jumts nobrauc vārda labākajā nozīmē. Uz zivtiņām!
Pēc būtības jau visu laiku viens un tas pats, teiktu kašķīga sieva: aizbraucu, iemetu, paņēma, piecirtu, notrūka... Bet, ragana tāda, pamēģini pati... Un kādā dienā top par vienu makšķernieku vairāk. Šī grāmata domāta arī tam!
Makšķernieks nav nedz diagnoze, nedz politiskā partija, nedz pārliecība. Tas ir vienīgais veids, kā dabūt, lai brīnumi notiek ar Tevi Te un Tagad.
Pagājušo sestdien, 18.februārī, no Babītes ezera tika izcelti septiņi nelegāli tīkli, kopumā apmēram 700 metru garumā, pastāstīja Valsts vides dienesta (VVD) Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes vecākais inspektors Gints Zemitāns.
Viņš norādīja, ka informāciju par iespējamām nelikumīgām darbībām Babītes ezerā VVD inspektori saņēma jau 16.februārī, tāpēc attiecīgā vieta tika novērota gan naktī, gan pa dienu, tomēr tīklu īpašnieki vietā neparādījās.
Zemitāns pavēstīja, ka 18.februārī VVD inspektori saņēma ziņu no makšķerniekiem, ka novērotajā vietā aizķerts tīkls. VVD makšķerniekiem norādīja, ka tīklus jāatstāj neskartus, lai inspektori varētu turpināt novērošanas darbus.
Vēlāk tika saņemta informācija, ka kāds cits makšķernieks, kurš arī bija aizķēris tīklu, sācis to patvaļīgi celt ārā. VVD inspektori saprata, ka vairs nav iespējams veidot slēpņus un gaidīt tīklu īpašnieku - tika pieņemts lēmums doties uz tīklu atrašanās vietu un tos izcelt, teica Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes vecākais inspektors.
Pēc viņa paustā, apsekojot vietu, tika izņemtas septiņas rindas ar tīkliem - katra rinda bija apmēram 100 metrus gara.
Tāpat Zemitāns informēja, ka zivju tīklos nebija daudz - apmēram 25 līņi, četras līdakas, septiņi asari, seši ruduļi un viena karūsa. Zivis bija dzīvas un tika atlaistas atpakaļ ezerā.
VVD inspektori atgādina, ka tīklu izņemšana pašrocīgi nav likumīga un par to var tikt piemērots sods. Par atrastiem tīkliem obligāti jāziņo inspektoriem, taču tos aizliegts patvaļīgi izcelt.
Zemitāns pieļauj iespēju, ka, ja šajā gadījumā makšķernieki nebūtu sākuši patvaļīgi ņemt ārā tīklus, VVD inspektoriem būtu izdevies aizturēt nelikumīgo tīklu īpašniekus.
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Noteikumu projekts licencētai makšķerēšanai Gaujā un Braslā
1. martā notika GIAB valdes sēde. Sēdē viens no būtiskajiem jautājumiem bija "Noteikumi par licencēto makšķerēšanu Gaujā un Braslā". Pēc plašām diskusijām valdes locekļi vienojās par noteikumu versiju, ko sniegt saskaņošanai. Iepazīstinām ar, mūsuprāt, svarīgāko no šiem noteikumiem. 1. Licencētās makšķerēšanas posms Gaujas un Braslas upē atrodas Ādažu, Inčukalna, Sējas, Krimuldas, Siguldas, Līgatnes, Pārgaujas, Amatas, Cēsu, Priekuļu, Kocēnu, Beverīnas novadu un Valmieras pilsētas teritorijās un saskaņā ar Civillikuma 1102. pantu un 1.pielikumu ir publiska ūdenstilpne, kurā zvejas tiesības pieder valstij. 4. Licencētā makšķerēšana šo noteikumu izpratnē attiecināma uz sekojošu sugu zivīm – lasis (Salmo salar), taimiņš (Salmo trutta), alata (Thymallus thymallus), strauta forele (Salmo trutta fario) un licencētajā periodā izmantojamajiem makšķerēšanas rīkiem. Citu zivju makšķerēšanu licencētajos posmos drīkst veikt saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 22.decembra noteikumiem Nr.800 “Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi” un šiem noteikumiem. 6.3. Licencētās makšķerēšanas periods visās zonās ir no 15. septembra līdz 15. oktobrim un no 15.decembra līdz 31. martam. 6.4. Periodā no 15. septembra līdz 15. oktobrim: 6.4.1. Iegādājoties speciālās licences lomā atļauts paturēt vienu mākslīgi ataudzētu taimiņu (Salmo trutta) vai lasi (Salmo salar), kas iezīmēts ar nogrieztu taukspuru un kura izmērs ir sākot no 60 cm. Speciālās licences ir derīgas tikai kopā ar dienas licenci; 6.4.2. visās zonās iegūtās zivis - laši (Salmo salar), strauta foreles (Salmo trutta fario), taimiņi (Salmo trutta) uzmanīgi atbrīvojamas no āķa un atlaižamas pēc principa “Ķer un atlaid”; 6.4.3. Visos licencētas makšķerēšanas upes posmos aizliegts makšķerēšanai izmantot dzīvu vai beigtu ēsmas zivi vai zivs gabalus. 6.4.4. Piektās zonas posmā no Vildogas ietekas līdz Lielgaujmaļu pārejai un no Paslavām līdz Jumpravas iezim, atļauta maķšķerēšana tikai ar mušiņmakšķeri. Šais posmos izmantot cita veida makšķerēšanas rīkus ir aizliegts. 6.4.5. Punktā 6.4.4. minēto posmu sākumā un beigās izvietotas informācijas zīmes abos upes krastos. 6.5. Periodā no 15. decembra līdz 31. martam: 6.5.1. Lomā vienam makšķerniekam uz vienu licenci atļauts iegūt un paturēt vienu no tālākminētajām zivīm: 6.5.1.1. Lasi (Salmo salar), kura pieļaujamais minimālais garums ir 60 cm; 6.5.1.2. Taimiņu (Salmo trutta), kura pieļaujamais minimālais garums ir 50 cm; 6.5.1.3. Strauta foreli (Salmo trutta fario), kuras pieļaujamais minimālais garums ir 35 cm; 6.5.2. Periodā no 1. janvāra līdz 31. martam aizliegts paturēt alatas (Thymallus thymallus). 6.6. Licencētās makšķerēšanas periodos no 15. septembra līdz 15 oktobrim un no 15. decembra līdz 31. martam visos licencētās makšķerēšanas posmos: 6.6.1. Izņemot šī nolikuma 6.4.4. punktā minētajā zonā, bez licences atļauta makšķerēšana ar pludiņmakšķeri vai gruntsmakšķeri ar dabisko ēsmu (izņemot ēsmas zivi un zivs gabalu), ja makšķerēšanas rīka pamatauklas tests nepārsniedz 3kg; 6.6.2. Ēsmai aizliegts izmantot ēsmas zivi vai gabalu. 6.7. Lomā paturamās zivis līdz to makšķerēšanas beigām aizliegts sadalīt vai citādā veidā mainīt to veselumu, izņemot to ķidāšanu. 6.8. Makšķerēšanas licence piestiprināma pie ārējā apģērba, lai tā pamanāma no attāluma. 6.9. Licences darbības laiks ir viena stunda no astronomiskā saullēkta brīža licenzē norādītajā dienā līdz divām stundām pēc astronomiskā saulrieta licences darbības dienā. 12. Periodā no 15. septembra līdz 15. oktobrim papildus makšķerēšanas licencei iespējams iegādāties arī speciālo licenci, kas dod tiesības vienā makšķerēšanas dienā paturēt vienu mākslīgi ataudzētu taimiņu (Salmo trutta) vai lasi (Salmo salar), kas iezīmēts ar nogrieztu taukspuru un kura izmērs ir virs 60 cm. mērot attālumu no purna līdz astes spuras galam: 12.1. Speciālā licence izmantojama tikai tajā sezonā, kad tā iegādāta. Neizmantotās licences nav iespējams atgriezt un ar to iegādi saistītie izdevumi netiek kompensēti; 12.2. Speciālā licence ir marķēta savilce, kas izmantojama lomā paturamās zivs atzīmēšanai; 12.3. Gadījumos, kad makšķernieks nolēmis lomā paturēt zivi, tai piestiprināma speciālā licence savilci izvelkot caur žaunu vāku un muti, un to savelkot; 12.4. Sezonā pārdodamo speciālo licenču skaits ir ierobežots. Tas tiek noteikts pamatojoties uz sezonā pieejamo zivju resursu daudzumu; 12.5. Viens makšķernieks sezonā var iegādāties līdz 5 speciālajām licencēm. Tās iespējams izmantot visās licencētās makšķerēšanas zonās pēc makšķernieka ieskatiem. Speciālā licence ir izmantojama tikai kopā ar konkrētajā dienā iegādātu makšķerēšanas licenci; 12.6. Makšķerēšanas dienā, kad makšķernieks noķēris un nolēmis paturēt zivi, un izmantojis speciālo licenci, saskaņā ar šo noteikumu 12.3 punktu, makšķerēšanas licence zaudē spēku un makšķerēšana ir jāizbeidz. 14. Licenču veidi un to cena. 14.1. Makšķerēšanai iespējams iegādāties vienas dienas licenci. 14.2. Iegādes brīdī licencē jānorāda tās izmantošanas datums un licencētās makšķerēšanas posms, makšķernieka vārds, uzvārds. 14.3. Viens makšķernieks vienai makšķerēšanas dienai var iegādāties vienu licenci. 14.4. Periodā no 15. septembra līdz 15. oktobrim visos posmos ir noteikta mainīga vienas dienas licences cena: 14.4.1. no 15. septembra līdz 30. septembrim (ieskaitot) – 10 EUR (desmit eiro); 14.4.2. no 1.oktobra līdz 15.oktobrim (ieskaitot) – 25 EUR (divdesmit pieci eiro); 14.5. Pirmajā, otrajā un sestajā posmā katru dienu tiek pārdotas ne vairāk kā 30 licences. 14.6. Trešajā, ceturtajā un piektajā posmā katru dienu ne vairāk kā 20 licences. 14.7. Periodā no 15.decembra līdz 31. martam vienas dienas licences cena visos posmos ir 10 EUR (desmit eiro) un vienā posmā vienā dienā tiek pārdotas ne vairāk par 30 licencēm. 14.8. Vienas speciālās licences cena ir 20 EUR (divdesmit eiro). 15. Laika periodā 15. decembra līdz 31. martam 50% makšķerēšanas licences cenas atlaide paredzēta: 15.1. GIAB biedrības biedriem (fiziskām personām); 15.2. GIAB pārstāvošo pašvaldību deklarētajiem iedzīvotājiem; 15.3. Bērnien un jauniešiem līdz 16 gadu vecumam; 15.4. Personām, kas sasniegušas 65 gadu vecumu un vairāk.
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Varbūt parakstus vajadzēja savākt vairāk , šaubos vai sagaidīsi atbildi . 
bet kas zin.
