Rīgas reģiona pārvaldes policijas darbinieki pārmeklē Daugavas krastu pie Rīgas hidroelektrostacijas, kur paslēpti maluzvejnieku noķertie laši nārsta laikā.
No 1. oktobra sācies makšķerēšanas liegums upēs, kurās uz nārstu no jūras ierodas laši, ko pastiprināti uzrauga Valsts vides dienests (VVD). Lūk, informācija par pirmās darba nedēļas rezultātiem šajā jomā.
Īstenojot savvaļas lašu un taimiņu dabiskā nārsta aizsardzības pasākumus, VVD inspektori no 5. līdz 11. oktobrim no ūdenstilpēm izņēmuši 33 bezsaimnieka tīklus un vairāku simtu eiro apmērā sodījuši vīrieti, kurš Liepājas piekrastē aizlieguma laikā ievietojis tīklu.
Aizvadītajā nedēļā kopumā notikušas 62 pārbaudes lašupēs un Baltijas jūras piekrastē. Pastiprināti reidi notika Gaujā, Salacā, Ventā un to baseina upēs. No ūdenstilpēm izņemti 33 bezsaimnieka tīkli, no tiem 5 mazizmēra, kā arī 1 nēģu murds. Visvairāk nelikumīgi ievietoto zvejas rīku uziets Ventas upē – 7 zvejas rīki.
Liepājas piekrastē aizturēts vīrietis, kas lieguma laikā jūrā ievietojis tīklu, viņam piemērots administratīvais sods vairāku simtu eiro apmērā.
Tāpat makšķerēšanas un zvejas noteikumu pārbaužu laikā izrakstīti 8 administratīvā pārkāpuma protokoli par makšķerēšanas un zvejas noteikumu neievērošanu.
VVD atgādina, ka lašu un taimiņu ieguves lieguma laiks ir no 1. oktobra līdz 30. novembrim. Zivju resursiem nodarītā zaudējuma apmērs par vienu nelikumīgi noķertu lasi ir 715 eiro, kas tiek piemērots papildus sodam par makšķerēšanas un zvejas noteikumu pārkāpumiem.
Neskatoties uz bargajiem sodiem, joprojām atrodami viegla guvuma tīkotāji. Neraugoties uz pastiprināto VVD kontroli, visus maluzvejniekus noķert nav iespējams, tāpēc vēlreiz aicinu ikvienu dabas draugu – esiet modri, ja pie ūdeņiem pamanāt aizdomīgus ļaudis, ziņojiet VVD inspektoriem.
Alūksnes ezerā noķerts “krokodils” – 12 kg smaga un 1,22 m gara līdaka
Foto no Aivara Rikveiļa personiskā arhīva
Aszobis rudens ar sala naktīm apkodis puķes un nenovāktos ābolus, ar māksliniecisku gaumi iekrāsojis lapas un zāli un pavēris copmaņiem ceļus pie lielajām rudens līdakām. Kārtējais pieteikums “Lauku Avīzes” konkursam par gada lielāko zivi pienācis no Alūksnes puses no veiksmīgā makšķernieka Aivara Rikveiļa, kurš Alūksnes ezerā pavadījis ne vienu vien sava mūža stundu un ezeru pazīst ne sliktāk kā savu ķešu. Lūk, ko pastāstīja laimīgais makšķernieks:
“Bija 1. oktobris un iekšēji šķita – šodien jābūt Lielajai. Jau vairākas dienas Alūksnes ezerā ķērās lielas līdakas. Gandrīz katru dienu makšķerniekiem lomos bija trāpījušās 7 – 8 kg un smagākas līdakas. Laiks bija apmācies ar mērenu rietumu puses vēju. Iebraucu ezerā ap pusvienpadsmitiem, kādu stundu izbraucu savas “takas” uz velci, bet nekā – ne piesitiena. Tā kā laika copei šodien nebija daudz, pagriezu laivu uz māju pusi pa zināmu līdaku “taku”. Doma bija sapīpēt, bet tajā brīdī, kad kabatā sniedzos pēc šķiltavām, sekoja tāds sitiens pa kātu, ka pilnīgi sabijos. Kāts ripā, un otrā galā sajutu smagus “pumpējienus”. Pēc pieredzes sapratu, ka pieķērusies liela līdaka. Cik ilga bija cīņa, grūti spriest, bet minūtes 20 noteikti pagāja, kamēr izdevās līdaku nogurdināt un pievilkt pie laivas. Nesteidzos, jo zinu, ka ar lielajām vajag saglabāt vēsu prātu. Līdaku veiksmīgi izdevās iesmelt uztveramajā tīkliņā, kas man laivā nav no mazajiem. Tādu mirkļu dēļ ir vērts dzīvot! Līdaka svēra 12,165 kg un bija 1,22 metrus gara. Svērta, mērīta un bildēta līdaka tika pie Alūksnes novada pašvaldības aģentūras “Alja” ēkas kuplā skatītāju pulkā. Citiem novēlu ne asakas un kādreiz apmeklēt Alūksnes ezeru. Tur patiešām ir reāla iespēja tikt pie trofejas!”
Sestdien Daugavā notika pirmais Kokneses novada atklātais čempionāts spiningošanā. Lai gan laiks bija nemīlīgs, makšķernieki bija ieradušies teju no visas Latvijas: Rīgas, Ādažiem, Raunas, Līvāniem, Cēsīm, Skrīveriem un, protams, Kokneses. Par brangāko lomu sacentās 30 ekipāžu.
Vislabāk zivis pievilināt izdevās rīdzinieku ekipāžai Armandam Romanovam, kurš ir piedalījies pasaules čempionātā, un Jevgenijam Rodinam. Viņu loms svēra 8 kilogramus 240 gramu, un tajā galvenokārt bija līdakas. Arī otrajā vietā rīdzinieku ekipāža — Harijs Raciborskis un Andris Miezis. Viņiem vairāk bija ķērušies asari un arī zandarts. Viņu loms gandrīz puskilogramu vieglāks — 7 kilogrami 700 gramu. Uzvarētāju trijnieku noslēdza mājnieku ekipāža — Jānis Jaudzems un Ģirts Kupšāns ar 3,64 kilogramus smagu lomu.
Lūdzam informēt par Burtniekā atrastām vai noķertām zivīm ar iespējamām slimības pazīmēm
Raimonds Indrāns Burtnieku novada pašvaldības Domes priekšsēdētāja vietnieks
Līdakas ar ārēji redzamām potenciālām slimības pazīmēm, kas izpaužas kā bojājumu izraisīti plankumi uz to ādas, Latvijas ezeros novērotas jau vairākus gadus. Pēdējo mēnešu laikā ir saņemtas ziņas un fotogrāfijas par dažu šādu zivju atrašanu arī Burtniekā. Cilvēki raizējas, bet nezina, vai pamatoti, tāpēc situāciju skaidrot un ieteikumus, kā rīkoties, ja šādas zivis tiek atrastas vai noķertas, tika lūgts ihtiopatoloģijas pētnieks un veterinārārsts Mārcis Ziņģis.
M. Ziņģis skaidro: “Sākotnēji katrā konkrētā gadījumā ir jāsaprot, vai jāceļ panika, ja tā ir viena vai dažas zivis lielā ezerā (cilvēki nereti pārspīlē). Beigtas, uzpeldējušas zivis vējš var atpūst vienā vietā no ļoti liela apgabala un var likties, ka ir notikusi zivju masveida bojāeja. Šādu klīnisko ainu (slimības izpausme, vizuālās izmaiņas, apsārtumi, čūlas utt.) var radīt gan bīstamas infekcijas slimības, gan apkārt esošā nosacīti patogēnā mikroflora pie noteiktiem nelabvēlīgiem apstākļiem. Ļoti rūpīgi būtu jāapskata skartā vieta, vai tur nav bijusi rēta, jo tā visbiežāk kalpo kā infekcijas vārti. Ap galvu un mutes dobumā rētas var radīt āķi makšķerēšanas gadījumā, ja zivs noraujas vai tiek atlaista. Tās var radīt plēsīgie putni un dzīvnieki, kā arī vēl lielākas plēsīgās zivis. Noteikti jāņem vērā ūdens temperatūra. Vasarā, siltā laikā, infekcijas draudi ir daudz lielāki, baktēriju attīstībai labvēlīgu laika apstākļu dēl, tāpēc process notiek daudz straujāk. Turpretī zemas temperatūrā viss var ilgt un attīstīties hroniski ilgu laiku. Tas jāņem vērā, lai noteiktu primārās problēmas ietekmes laiku. Labāk šādu zivi ir apskatīt speciālistiem, vēlams svaigā veidā vai atdzesētā, vai, ja tā to nav iespējams saglabāt, tad sasaldētā. Lai noteiktu infekcijas ierosinātāju, būs nepieciešamas laboratoriskās analīzes, ko veic pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR laboratorijās (parazitoloģija, mikrobioloģija, virusoloģija, histoloģija). Lai palīdzētu saprast kopējo ainu, kā rīkoties, pirms vai pēc laboratorisko analīžu veikšanas, var vērsties institūta Zivju resursu pētniecības departamenta Akvakultūras un ihtiopatoloģijas nodaļā pēc padoma.”
Pagaidām Burtnieku novada pašvaldībā nav saņemtas oficiālas sūdzības par šādām zivīm, taču pašvaldība ir ieinteresēta risināt radušos situāciju un noskaidrot lietas apstākļus. Lūdzam visus, kuri noķer vai atrod zivis par kurām varētu rasties aizdomas, ka tās ir slimas, zvanīt Burtnieku novada pašvaldības policijas vecākajam inspektoram uz makšķerēšanas licencēs norādīto tālruņa numuru (22017227), ziņot Valsts vides dienesta Valmieras reģionālajai vides pārvaldei vai Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļvidzemes pārvaldē Valmierā.
Glaunās, žiglās jahtas izvilktas krastā un aiztransportētas uz ziemas guļu, airētāju treniņi beigušies, līdz ar siltajiem saules stariem projām devusies arī atpūtnieku sezona, bet Engures ostā rosība nerimst. Tagad šeit saimnieko makšķernieki, kuri gana brangās, no jūras ienākušās karūsas, brekšu papus un vienmēr žiglās un kustīgās rudens reņģes.
Kādā siltā rudens rītā ar cerībām tikt pie reņģēm uz ostu devos arī es. Nokļuvis Engures ostā, ātri saridāju fīderi, piesēju galā veikalā pirktu reņģu sistēmu ar sešiem āķiem, zem tās piekabināju desmit gramus smagu svina lāsīti un laidu šo parikti ūdenī. Te vietā būtu piebilst, ka tas viss notiek makšķerēšanas noteikumu ietvaros, jo jūras ūdeņos atļauts lietot trīs makšķerēšanas rīkus, ja visu rīku kopējais āķu skaits nepārsniedz astoņus āķus. Trīs četru metru attālumā no jahtu piestātnes betona sienas cilāju sistēmu augšup lejup, palaikam pavilkdams uz sāniem. Elastīgā fīdera spicīte signalizēja par sīkāko copi, bet apmēram pusi no copēm realizēt neizdevās, vai arī reņģes pusceļā uz krastu krita atpakaļ jūrā. Nedaudz uzlaboju sistēmu, apgriezdams garos, spīdīgos pavedienus pie āķiem līdz ar pašu āķa liekumu, un rezultāti kļuva krietni vien labāki.
Brīžos, kad pelēkā mākoņu sega pavērās un tajā savu maigo sejiņu iebāza saulīte, copes apsīka, bet, mākoņdeķītim piesedzot zinātkārā dienas spīdekļa vaigu, atsākās ar jaunu sparu. Ķēru spriganās jūras radības, laiku pa laikam pamezdams acis uz jahtu mājas pusi, kur aizvējā ar īskātiņa makšķerīti rokās, kas bija aprīkota ar paprāvu pludiņu, sēdēja ņiprs sievišķis, laiku pa laikam no jūras izceldams pa treknam grundulim. Ne jau bieži sastopama kombinācija “sieviete plus makšķere”, tāpēc nofiksēju sava fīdera kātu slīpā stāvoklī un devos parunāties ar makšķernieci.
Lūk, ko pastāstīja Engures pagasta iedzīvotāja Mārīte Temberga:
“Dzīvoju netālu no ostas un rudens pusē labprāt ar velosipēdu dodos uz jūru noķert kādu kārumu saviem diviem kaķiem, bet, ja gadās kaut kas brangāks, zivtiņas savāru un gardums tiek arī mūsu suņam. Esmu dzimusi un augusi netālu no Engures ezera, jaunībā bieži gāju kopā ar brāli laivā pa ezeru un makšķerēju. Spiningošanas piekritēja neesmu, patīk lūkoties pludiņa rotaļās ezera vai jūras viļņos, priecājos, ka spēju laicīgi noreaģēt uz zivs ņēmienu un veiksmīgi piecirst.”
Kā apliecinādama savu teikto, Mārīte braši piecērt, un uz āķa spārdās kārtējais treknais grundulis, bet Mārīte turpina savu stāstu:
“Šodien jau nekas prātīgs neķeras, tik vien būs, ka minkas laidīs mājās bez kašķa, vakar bija krietni labāk, ņēma prāvas karūsas. Es jau uz ostu rudeņos braucu bieži, lauku darbi apdarīti, ogas un sēnes Engures mežos salasītas un sagatavoti krājumi ziemai, bet veļu laika melnumu gaiņāju prom ar copes brīžiem. Man gan šķiet, ka agrāk zivju bija vairāk. Engures ezerā zvejnieki lika tīklus, noteikts daudzums zivju bija jānodod valstij, bet pietika arī visiem copēt gribētājiem. Tagad tīklu kļuvis krietni mazāk, bet zivis nav ne copmaņiem, ne zvejniekiem.
Kā es tiku pie savas lielākās zivs izvilkšanas, es atcerēšos visu mūžu. Tā nejauki bija sagadījies, ka pamanījos salauzt roku. Mājās sēdēt, protams, negribējās, un devos uz Vaskari pamakšķerēt. Pirksti kustējās, tārpu uz āķa uzdabūt varēju, bet makšķeri nācās valdīt ar vienu roku. Nebija ilgi jāgaida, kad pludiņš sakustējās, vairākas reizes noraustījās un sāka braši slīdēt prom. Piecirtu un sajutu pamatīgu pretestību, grūti gāja, bet pēc kāda laika izdevās uz dēļu platformiņas uzdabūt varen lielu līni. Man par nelaimi, bet sev par laimi, līnis atkabinājās no āķa un lēkāja pa dēļiem. Metos tam virsū ar visu augumu un centos sagrābt ar veselo roku, bet kur nu tādu glumekli noturēsi.”
Mārīte izvelk kārtējo grunduli, ieslidina spainītī un nobeidz savu stāstu:
“Neko darīt, sava laime makšķerniekam, sava zivij. Šodien jau laikam būs jābeidz, sīkaļas vien ķeras, pašiem un suņam nāksies gaidīt uz labāku lomu.”
Saku Mārītei paldies par sarunu un dodos atpakaļ pie savas makšķeres, fīdera spice līkumā, uz sistēmas trīs brangas reņģes, pievienoju tās spainītī pie pārējām un pošos uz mājām arī es.
Turpinās intensīva lašu nārsta aizsardzība un VVD inspektoru reidi. Aizvadītajā nedēļā kopumā notikušas 62 pārbaudes lašupēs un Baltijas jūras piekrastē. Pastiprināti reidi notika Gaujā, Salacā, Ventā un to baseina upēs. No ūdenstilpēm VVD inspektori izņēmuši 55 bezsaimnieka tīklus, kas ir par 22 tīkliem vairāk nekā aizvadītajā nedēļā. Aktīva maluzvejnieku darbība fiksēta Ventā un Salacas upes baseinā. Ventā izņemti 20 bezsaimnieka zvejas tīkli, savukārt Salacā 17 tīkli ar kopējo garumu viens kilometrs 75 metri.
Kopš 14. oktobra VVD sabiedrībai nodrošina iespēju par makšķerēšanas noteikumu pārkāpumiem ziņot ar jaunās mobilās lietotnes “Vides SOS” starpniecību. “Vides SOS” darbojas ar mobilo datu un GPS signāla palīdzību. Konstatējot iespējamo pārkāpumu, tas jānofotografē, jāapraksta un jānosūta VVD. Pēc ziņojuma apstrādes iespējamais pārkāpums nonāk tīmekļa vietnes www.videssos.lv interaktīvajā kartē, kur iespējams sekot tā statusa gaitai no informācijas iesūtīšanas brīža līdz pārkāpuma novēršanai. Tāpat par nelikumīgi ievietotiem zvejas un makšķerēšanas rīkiem iespējams ziņot VVD reģionālajām vides pārvaldēm telefoniski 24 stundas diennaktī.
Nekad un nekādā gadījumā paši neaiztieciet maluzvejnieku liktos rīkus, jo pieķertu maliķu pirmā atruna ir, ka tie nav viņu tīkli, viņi tikai gribējuši novērst kaitējumu dabai.
Lielupē izņemti 500 m nelegālu tīklu, viens pārstiepts pāri visai upei
Foto: PDF
Pagājušajā naktī Lielupē biedrība “Latvijas makšķernieku asociācija” (LMA) Lielupē izņēmusi 500 m tīklu, viens no tiem bija nostiepts visā upes platumā, portāls LA.lv uzzināja biedrībā.
LMA Mobilās grupas vadītājs Valērijs Morozs stāsta, ka divas laivu ekipāžas veikušas zivju resursu ieguves kontroles reidu Lielupē, pirms tam par to informējot Valsts vides dienesta (VVD) Zvejas kontroles departamentu, jo lašveidīgo zivju nārsta laikā notiek kontroles reidu kordinēšana, lai tos veiktu pēc iespējas plašāk.
“Saņemtā informācija apstiprinājās, un tika izņemti nelikumīgi zivju tīkli 500 m kopgarumā. Viens no tīkliem bija nostiepts no viena krasta līdz otram. No tīkliem atbrīvotas dažādu sugu zivis, galvenokārt brekši un vimbas,” pauda Morozs.
LMA Mobilā grupa arī turpmāk veiks ar VVD saskaņotus kontroles reidus, turklāt ne tikai lašvaidīgo zivju nārsta, bet arī citos ūdeņos.
Saukas ezerā pieaug ar numuriem apzīmēto līdaku skaits
Uzmanību! Ja noķerat Saukas ezerā ar Nr.apzīmētu līdaku ( augšējā spurā): NOMĒRIET! NOSVERIET! ZVANIET! T. 29427492 vai 29428226, šāds uzraksts jau otro gadu ir redzams uz katras Saukas ezera makšķerēšanas licences. Otro gadu pēc kārtas pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta ZRPD Akvakultūras nodaļas darbinieki Rutas Mednes vadībā sadarbībā ar Saukas dabas parka biedrību, kas ir Saukas ezera apsaimniekotāji, Saukas ezerā ielaida ar numuriem ( augšējā spurā) apzīmētus līdaku mazuļus. Tādējādi turpinot iekšējo ūdeņu resursu analīzi, lai varētu noteikt ielaisto līdaku izdzīvotību un veiktu augšanas pētījumus.
Ja izdodas noķert zivi Saukas ezerā ar ārēji redzamu zīmīti, tad neatkarīgi no tā vai Jūs zivi vēlaties paturēt vai atlaist, Valsts zinātniskajam institūtam BIOR, kas šo zivi ir apzīmējis un izlaidis dabā ir ļoti nepieciešama atgriezeniskā informācija par to, kas notiek ar izlaistām zivīm!
Tāpēc lūdzam makšķerniekus un zvejniekus, kas noķēruši iezīmētu zivi, noteikt tās sugu, norakstīt zīmītes numuru, noteikt aptuvenu (ja var tad precīzu) svaru un garumu (no deguna līdz astes spuras galam) un kopā ar informāciju par ūdenstilpi, kurā zivs noķerta, nosūtīt uz BIOR Zivju resursu pētniecības departamentu: telefoni: 29427491-Ruta Medne, e-pasts Ruta.Medne@bior.lv vai SDPB darbiniekiem: 29428226 – Gita Kļaviņa, e-pasts saukasdabasparks@inbox.lv
Ja zivi esat nolemts atlaist, lūdzu nosakiet zivs garumu un svaru, norakstiet vai nofotografējiet zīmītes numuru un ATSTĀJOT ZĪMĪTI PIE ZIVS ĶERMEŅA atlaidiet to, bet informāciju sūtiet uz BIOR vai Saukas dabas parka biedrībai!
Gita Kļaviņa – Saukas dabas parka biedrības valdes pr-ja.
Ciemupietis Andris Ansons aizbērtajā Līčpupē, Tomes pagastā, noķēris 9,7 kilogramus smagu un 95 centimetrus garu līdaku. Ar prāvo lomu viņš nolēmis piedalīties portāla www.daugavasbalss.lv rīkotajā konkursā par šīgada varenāko zivi.
— Līdaka tika izvilkta uz spininga no laivas, — tā savu vēstuli sāk Ansona kungs. — Jau vairākus gadus atpakaļ arī vēlā rudenī šai pašā uzpludinājumā noķēru sava mūža lielāko līdaku 13,2 kg. Izmantojot brīvdienu, nolēmu aizbraukt uz Līčupi pamēģināt kaut ko noķert. Laiks bija jauks, saulains un praktiski bez vēja. Iebraucot ūdenskrātuvē nolēmu izmēģināt tikko iegādātos voblerus. Pēc kārtējā metiena pagaidīju, lai vizulis nedaudz iegrimst, tad veicu straujāku kustību liekot tam veikt sānkustību, imitējot traumētu zivtiņu, tad pēkšņi sajutu stipru sitienu pa auklu, piecirtu un cīņa sākās. Jau no paša sākuma sapratu, ka pretinieks ir nopietns, tāpēc palaidu nedaudz vaļīgāk spoles bremzi un ļāvu zivij izskrieties. Pēc pāris minūtēm mana pretiniece jau pagurusi pacēlās ūdens virspusē, un es ieraudzīju lielu līdaku. Lēnām pievilku tuvāk un ar uztveramo tīkliņu iecēlu laivā. Laikam zemā ūdens temperatūra iedarbojās uz zivi, tāpēc izturējās izturējās samērā mierīgi. Pēc līdakas iecelšanas laivā sapratu, ka laiks mājup. Mājās zivs tika nosvērta un nomērīta. Nolēmu piedalīties www.daugavasbalss.lv konkursā. Nav jau nekāds rekordloms, bet galvenais jau ir piedalīties.
***
Ja arī jums izdevies noķert ievērības cienīgu zivi — rakstiet redakcijai un piedalieties konkursā.
Lai piedalītos konkursā, makšķerniekam jānofotografējas kopā ar zivi, kura šogad noķerta makšķerēšanas noteikumos paredzētajiem rīkiem un noteiktajos termiņos. Turklāt, zivij jābūt noķertai ūdenstilpēs Ogres, Lielvārdes, Ķeguma, Ikšķiles vai Salaspils novadā.
Lai noskaidrotu uzvarētāju, konkursam pieteikto zivju svaru salīdzināsim atbilstošās sugas Latvijas rekordzivs svaru. Tā loma izvilcējs, kura guvums rekordam būs vistuvāk vai to pārsniegs — uzvarēs. Varenāko zivju ieguvēji balvā saņems ar makšķerēšanu un tūrismu saistītas preces.
Ziņas par lomu un foto var iesūtīt pa e—pastu indulis.burka@daugavasbalss.lv . Vēstulē neaizmirsti norādīt savu vārdu, uzvārdu un tālruņa numuru. Ja rakstīšana un bilžu sūtīšana pašam nevedas, var zvanīt uz redakcijas tālruni 25655191 un vienoties par intervijas vietu un laiku.
Pārgājienā piedāvā vērot lašu nārstu un traucēt maluzvejniekiem
Foto: LR/I.Ozola
Sākoties aktīvākam lašveidīgo zivju nārstam Latvijas upēs, ceturtdien, 2015.gada 12.novembrī Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) aicina interesentus piedalīties organizētā lašu nārsta vērošanas pārgājienā Vidzemes pusē gar Strīķupi.
Pasākuma laikā būs iespēja uzzināt vairāk informācijas par lašveidīgajām zivīm, par apdraudējuma veidiem un cilvēka rīcības vai bezdarbības sekām zivju nārsta laikā. Būs iespēja vērot zivis nārsta vietās un citas parādības dabā šajā laikā. Pārgājiena dalībniekus ar izzinošiem stāstiem un uzskatāmiem materiāliem par maluzvejnieku ķeršanu pavadīs DAP inspektori, vēsta pārvaldes pārstāve Inese Pabērza.
Ģimenes, darba kolektīvi, skolēni un citi interesenti aicināti pulcēties plkst.10 apmetnē “Jāņrāmis” ceļa Cēsis–Rāmnieki–Valmiera malā.
Pārgājiena ilgums plānots apmēram vienu stundu gar Strīķupi. Noslēgumā tiks piedāvāta silta zupa un sarunas par dabu pie “Kalējalas”. Pēc pasākuma dalībnieki tiks nogādāti atpakaļ pārgājiena sākuma punktā.
Lai organizatoriem, būtu vieglāk plānot pārgājiena norisi, lūgums iepriekš pieteikties, zvanot 29433353 vai rakstot uz e-pastu.
Ikviens interesents, kam šajā dienā nav iespēja piedalīties pārgājienā, aicināts doties dabā un vērot lašu nārstu, kas ir samērā unikāla parādība. Tādējādi kopīgiem spēkiem var iztraucēt arī kādu maluzvejnieku.
VVD inspektori no Lielupes izceļ 9 nelikumīgus tīklus 680 metru garumā
Valsts vides dienesta (VVD) Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes (Lielrīgas RVP) inspektori, sadarbībā ar Valsts policijas Jūrmalas iecirkņa darbiniekiem otrdien, 10.novembra rītā, reaģējot uz saņemto informāciju par nelikumīgi ievietotiem zvejas tīkliem Varkaļu ostas rajonā, Lielupē uzgāja 9 zvejas tīklus ar kopējo garumu 680 metri. Kā pilsētas informācijas portālu Riga24.lv informēja Valsts vides dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Jūlija Ņikitina, tīkli Lielupes četrus kilometrus garā posmā atrasti divas reizes. Pirmās pārbaudes laikā konstatēti nelegāli ievietoti tīkli 6 tīkli ar kopējo garumu 500 metri. No tīkliem atbrīvotas 3 lašu mātītes (katra 8 – 10 kg) un 4 lašu tēviņi (2 – 4 kg katrs), kā arī neliels skaits brekšu. Zivis ielaistas Lielupē. Viens lasis bijis ar cauršautu brūci astē, kas pēc VVD inspektoru domām liecina par nelikumīgu zemūdens medību mēģinājumu.
Savukārt otrajā pārbaudē Lielrīgas RVP inspektori kopā ar Valsts policijas pārstāvjiem atrada trīs kopā sasietus tīklus – to garums 180 metri. No tīkliem atbrīvoti 12 brekši.
Aizvadītajā nedēļā, īstenojot pastiprinātu kontroli ūdenstilpēs lašu un taimiņu dabiskā nārsta laikā, VVD inspektori, sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldes, Valsts policijas darbiniekiem un brīvprātīgajiem palīgiem veikuši 64 makšķerēšanas un zvejas noteikumu pārbaudes. No ūdenstilpēm izņemts 31 tīkls, divi žebērkļi un viens spinings. Uzsākta viena administratīvā lietvedība par nelikumīgu lašu ieguvi Salacas upē. Aizvadītajā nedēļā kopējā sodu summa par makšķerēšanas un zvejas noteikumu pārkāpumiem sasniedz 402 eiro.
VVD vērš uzmanību, ka dabiski nārstojošo lašu un taimiņu nārsts notiks līdz novembra beigām un, iespējams, vietām var arī ieilgt. Šajā laikā aizliegta šo zivju ieguve. Zivju resursiem nodarītā zaudējuma apmērs par vienu nelikumīgi noķertu lasi ir 715 eiro, kas tiek piemērots papildus sodam par makšķerēšanas un zvejas noteikumu neievērošanu.
Oktobrī uzieti 173 maluzvejnieku tīkli lašu un taimiņu ieguvei
Vides inspektori oktobrī atraduši kopumā 173 maluzvejnieku ievietotus tīklus, kas bijuši domāti lašu un taimiņu ieguvei, aģentūru LETA informēja Valsts vides dienestā.
Oktobrī, kas bija pirmais lašu un taimiņu zvejas aizlieguma mēnesis, noformēti 29 administratīvā pārkāpuma protokoli, kā arī izrakstītas soda kvītis par makšķerēšanas un zvejas noteikumu neievērošanu.
Mēneša laikā soda naudas summa par lašu un taimiņu nelikumīgu ieguvi sasniegusi 1600 eiro, bet videi nodarītie zaudējumi par šo sugu zivju ieguvi bijuši 1430 eiro.
Vides inspektori novērojuši, ka visaktīvāk maluzvejnieki darbojas Kurzemē - Ventā mēneša laikā izņemti 63 bezsaimnieka zvejas tīkli, kas ir 36% no visiem oktobrī uzietajiem tīkliem. Pastiprināta maluzvejnieku aktivitāte fiksēta arī Vidzemē, Salas upes baseinā, kur 25.oktobra rītā aizturēti maluzvejnieki ar lašu lomu. Par notikušo noformēts administratīvā pārkāpuma protokols, bet videi nodarītais zaudējums bijis 1430 eiro apmērā.
Maluzvejnieki uzdarbojas arī Rīgas līča piekrastē - tur inspektori kopumā atraduši 25 nelikumīgi ievietotus tīklus.
"Alūksnes rudens plēsējs 2015": lielākais loms – 20,945 kilogrami
Foto: Diāna Lozko
Pagājušās nedēļas nogalē spiningošanas sacensībās “Alūksnes rudens Plēsējs 2015” uzvaru guva alūksniešu komanda, bet citu novadnieku interese par sacensībām bijusi vēl lielāka nekā iepriekšējos gados.
Šīgada sacensībās bija pieļaujama arī velcēšana, kas ļāvusi sasniegt labākus rezultātus. Sacensībās uzvarēja alūksniešu Ginta Miesnieka un Andreja Volberga komanda. Viņu loms bija piecas līdakas, kuru kopējais svars – 20,945 kilogrami. “Makšķerēju jau kopš bērnības. Uzvaru palīdz iegūt gan veiksme, gan zināšanas. Ir savi noslēpumi - gan vieta, gan māneklis, bet to gan citiem nestāstu,” saka G.Miesnieks. Viņš uzsver, ka katram makšķerniekam ir savi knifi, kā tikt pie labāka loma.
Kopumā sacensībās piedalījās 74 dalībnieki. “Šīs ir ikgadējas sacensības, un tās ar katru gadu pulcē aizvien vairāk cilvēku, bet šogad it īpaši bija daudz dalībnieku no citiem novadiem. Vietējie paliek kūtrāki, varbūt arī bailīgāki no konkurences. Pie mums ir zivis un tās ķeras, ar to varētu būt skaidrojama šī popularitāte,” pauž Alūksnes novada pašvaldības aģentūras “Alja” direktors Māris Lietuvietis.
Tika apbalvots arī lielākā asara guvējs Mārtiņš Balodis, kuram izdevās izvilkt 235 gramus lielu asari. Lielāko līdaku (7,5 kilogrami) izvilka rēzeknietis Mareks Laicāns. Savukārt Ilmārs Geidāns no Rīgas ar savu komandas biedru Ivo Kurmi no Salaspils sacensību laikā Alūksnes ezerā aizķēra vecu maluzvejnieku tīklu, kurš bija iegūlies gruntī vairākus gadus un kurā bija vairāki iespaidīgi līdaku žokļi. “Regulāri braucam uz Alūksni makšķerēt gan vasarā, gan ziemā. Man ļoti patīk Alūksne, jo šī ir ļoti skaista pilsēta, cilvēki ir “super!” un arī ezers ir foršs!” saka I.Geidāns.
Gaujā pašlaik īpaši labi redzama lašu un taimiņu nārstoša
Naktī uz 12. novembri sācies lašu un taimiņu nārsts. Dienas laikā no Gaujas tilta var redzēt vismaz četras berzes un 12 līdz 15 nārstojošās zivis - gan taimiņus, gan lašus. Šis ir unikāls gads, jo Gaujas ūdens līmenis ilgstoši ir bijis viszemākais kopš ūdens līmeņa novērošanas sākuma 1939.gadā. Iespējams, šis ir galvenais iemesls, kādēļ šogad nārsts sācies tik vēlu, ziņo Siguldas novada Dome.
Gaujā un tās pietekās nārstošana notiek ik rudeni, kad upes ūdens atdziest līdz sešiem grādiem un mazāk. Nārstošana turpinās līdz novembra beigām. Parasti lašveidīgo zivju nārsts Gaujā un tās pietekās sākas no 15. līdz 20.oktobrī. Visu rudeni un arī šobrīd Gaujas pietekās ūdens līmenis to ietekā Gaujā ir tikai nepilns centimetrs, līdz ar to lielās zivis tajās nevar iekļūt.
Izvēloties nārsta vietu, gan laši, gan taimiņi nārsto tikai upju straujteču posmos, kur ir oļaina grunts. Tajā ar asti un spurām izveido iedobi - tā rodas berze, ko var redzēt pa gabalu. Šajās iedobēs notiek lašu nārsts.
Izvēlētajā vietā laša mātīte ar asti izrok vairākas bedrītes jeb "ligzdiņas", kurās iznērš vidēji 10 tūkstošus ikru, kuru apaugļošanā piedalās vairāki tēviņi. Laši kopējiem spēkiem ikrus apber ar oļiem tā, ka gultnē rodas pauguriņš. Vidēji tikai katrā otrajā berzes vietā ir ikrus saturošas ''ligzdas''.
Vislabāk lašu nārstu var redzēt ar polarizētām saulesbrillēm, kas novērš ūdens radīto atspīdumu.
Lašveidīgo zivju nārsta upēs laika posmā no 1. oktobra līdz 31. decembrim aizliegts spiningot un mušiņmakšķerēt.
