Šodien biju Mazajā Juglā, atkal nevienas zivs, pat copes nebija! :D
Tad gatavojies savai lielajai! Tā gadās, te nav, nav...un tad pēkšņi IR! Es sen atpakaļ arī biju m.Juglā. It kā uz raudām, tas gan bija vēlu rudenī, bet dabūju pigu. :))) Bija jau, kas pa dažām izvilka, bet toreiz es vēl iebarošanu nepazinu...
Biju šorīt Lielupē, gandrīz pie pašas jūras. Es no rīta, kad atbraucu, tad viens tieši taisījās jau prom. Bija sēdējis visu nakti, bija ticis pie vimbām un pie vienas sīgas. Tas uz grunteni. Un teica, ka kā palika gaišs, tā cope pazuda. Es tomēr izlēmu darboties ar sev iemīļoto pludiņmakšķeri un tiku arī pie pirmajām šīs sezonas zivīm atklātos ūdeņos. Lomā bija mazi asarīši, raudas līdz 150gr un daži ruduļi. Vimbas nemanīja arī grunteņotājiem. Iespējams, ka tiešām ņem tik pa tumsu. Kopumā esmu apmierināts!
Biju aizbraucis mazā upītē pludu papeldināt. Pāris copes bija, kaut kādu kustību ar manīju, bet pie zivs netiku. Līmenis krītas acīmredzami. Toties manīju lielu līdaku(uz aci kādi 4kg toč izskatījās). Sākumā domāju, ka kāds dzīvnieks, kad ūdens pašķīrās, bet vēlāk atrādījās pilnā augumā - skaists eksemplārs! Vispār tāda sajūta, ka maksimums nedēļa un viss sāksies, i uz pludu, i grunteni. Pavasaris ir foršs!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Anatolijs Mazajā Juglā ar vīķēm cīnās Veči blakus ar gruntenēm uz vimbām sēž, viens divas esot noķēris. Anatolijs grunteni esot vakar izmantojis Buļļupē, kā norāva svinu, tā viss - tā atkal sēž ar pludu. Tas pats viņam ar spiningu, tikko norauj mānekli, tā atkal piesienās savam pludam. Laikam jau uz vecumu vairs nepārmācīt un skopumu uz mānekļu noraušanu neizdzīsi Viņš labāk desmit reizes neko nenoķers, vai ķers kaut kādas mailes, nekā mēģinās ko normālu noķert Līdz viņa iemīļotajai metodei vēl bik jāpagaida, bet paliks siltāks, gan jau tiks pie kāda laba loma kā katru gadu!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Man pačukstēja vienu vietiņu netālu no Rīgas. Pat ļoti netālu. Var sēdēt ar pludiņu, vai gruntenīti, vai fīderīti. Pavasarī labi lomi. Piebraukt gluži klāt nevar. Kādi metri 100 jānoiet. Protams, vieta zināma, bet savu kaktiņu vienmēr varot atrast.
