šo es biju dzirdējis, bet tāpat izlasīju ar baudu un piedzīvoju Tavus piedzīvojumus, pat vairāk, kā tad, kad stāstīji dzīvajā.......Tev sanāk rakstīt! Super!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
vienkāršais es taču teicu...neticīgajiem tālāk nelasīt bet īstenībā pēc šāda piedzīvojuma ir 2 leitas ko nožēlot - 1) tas ka nav gopro kameras ko uz galvas uzmaukt...un arī ne tāpēc lai kādam kaut ko parādītu, vai pierādītu, bet lai pašam būtu iespēja tajās emocijās piedalīties vēl un vēl..zinu, ka šo visu es nekad neaizmirsīšu, bet tomēr to visu redzēt tagad vēlreiz būtu skaisti 2) tas, ka laivā nav gafa...būtu tas, viņu viennozīmīgi būtu izlvilcis...jā, varbūt, nebija lemts, bet...tā bija mana mūža zivs un ir milzīga varbūtība, ka vairs nekad, neko līdzīgu pavilkt nebūs iespējams...
Ritens gar zem', pats gar zem', pill mut a zem' - viss zob a pa zem'..!!!
Es savu mūža zivi vaigā pat neesmu skatījis. Trīs reizes ir ņēmušas riktīgi lielās, bet nevienā gadījumā es pat tik tuvu neesmu dabūjis, lai apskatītu. Toties baigi iespiedies atmiņā, kā kopā ar kolēģi samos bijām un viņš toreiz noķēra iespējams, ka savu mūža samu , 57kg un 2,07m vērtē. To momentu, kad sams parādījās virspusē, pie laivas - es laikam nekad neaizmirsīšu! Es vienkārši ah**ņel! Likās, kā vispār tāds montrs var būt, laivas garumā gandrīz un kā to iecelt laivā. Kad sams jau bija laivā, pat man rokas drebēja un prieks kolēģa sejā bija tik neviltots, ka to gadījumu grūti aizmirst. Domāju, līdzīgi ir Zivniekam un, ja vēl iznākums būtu cits.... Bet vispār pozitīvas emocijas un prieku man mēdz sagādāt arī pavisam nelielas zivteles. Neaizmirstamus brīžus mēdz sagātāt līdakas ar savām svecītēm, foreles izskriešana no slēpņa, darbošanās seklumā, kad var manīts zivs iznācienu u.t.t. Pirmā mazā forelīte, kas skrēja pakaļ manam rotiņam, kad pirmo reizi biju ar Kapraci forelēs, man arī ir iespiedusies atmiņā. Emocijas bija spēcīgas un iespējams, ka tieši tas bija tas brīdis, kad man iepatikās foreļu cope! Lai vai kā ar trofejām, bet par labām emocijām, kas iegūtas iegūtas copējot - es paceļu šo virtuālo alus kausu! Visiem tikai pozitīvo!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Nav gluži makšķerēšanas stāsti, bet iz vēstures tas ir un ar šāda veida makšķerēšanu nodarbojos 13.gadus Ja kas, tas tumšais, foršais un tievais esmu es
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Aigar, nākamajā pasācienā Tev būs jāparāda cik daudz Tu atceries no šitā
Atceros jau vēl diezgan daudz, jo līdz automātiskumam daudz kas tika iedzīts, bet tagad tas izskatītos ļoti komiski, ka es ar savu riepu mēģinātu ko tādu darīt. Uz ko tādu neparakstos pat savējo kompaškā
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Tagad grūti iedomāties 5reizes nedēļā treniņus pa vairākām stundām un gandrīz katru nedēļas nogali kādas sacensības, bet toreiz tā bija ikdiena Vasaras sezona tik tāda brīvāka bija, tad arī laiks copei atradās
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)