Uzreiz gribu pabrīdināt, ka šis ir notikumu līdzdalībnieka stāsts. Viss sākās tā, ka mani uzaicināja uz samu copi cilvēks, kurš ar to jau ir aizrāvies. Man pirms tam bija tikai aptuvena nojausma kā ķer samu. Zināju, ka to var noķert uz grunteni, spiningojot, velcējot un zināju, ka izmanto arī kvoku, bet nezināju kā to dara. Sākumā sākām ķert gabaliņu aiz Ķeguma. Bija dažas tukšās copes un eholotē varēja manīt vēl dažus iznācienus, bet pie loma pirmajā dienā netikām un vakarā tika nolemts pārvākties vairāk uz Rīgas, Salaspils pusi. No rīta, kā palika gaišs, tā devāmies atkal ūdenī. Te gribu uztaisīt atkāpi un izstāstīt kā notiek pati cope. Pirmais, kas ir vajadzīgs - izturīgs kāts. Ļoti svarīga ir arī izturīga aukla un āķi. Īsāk sakot aprīkojumam jābūt ļoti izturīgam. Spole vislabāk ir multikpikatora, bet der arī inerces spole. Bezinerces spoles diezin vai derēs samu copei, varbūt izturīgās jūras bezinercenes, bet īsti nezinu gan. Aprīkojums izskatās šādi: Par ēsmu liek ēsmas zivtiņu, lielo slieku pušķi, gliemežus. Var likt jebko, kas ir sama ēdienkartē. Pati makšķerēšana notiek tā, ka iepeld vietā, kur ir pietiekams dziļums, uzliek ēsmu un laiž zem laivas, bet ne līdz pašai gruntij. Ja ir eholete, tad var laist pēc eholetes, ja nav, tad var nolaist līdz gruntij un tad pāris metrus pacelt no grunts. Uz auklas ar marķieri var atzīmēt vajadzīgo dziļumu, ja cope notiks visu laiku vienā posmā, vai posmā ar vienādu dziļumu. Kad makšķeres ir ielaistas, tad jāskatās cik ātri laivu nes vējš vai straume. Ja laiva slīd par ātru, tad var izmest no laivas tādu kā buru, kas palēlinās laivas slīdējumu. Tālāk jau sākās manuprāt pati grūtākā un nogurdinošākā lieta. Jāsāk ir kvokot. Kvoks izskatās kā tāda koka piesta: Ar kvoku sit pa ūdeni ar diezgan strauju kustību tā, lai izveidojās tāda skaņa "kvok", jo vienkārši dauzīšana pa ūdeni neko nedos. Tas sanāk ne uzreiz, bet piešauties var. Nezin kāpēc sami uz to skaņu reaģē, bet viņi reaģē un paceļas no grunts. Tāpēc ēsma ir virs grunts. Kvoka skaņas piespiež samu pacelties virs grunts, tad viņš pamana ēsmu un iespējams sekos cope. Ja ir eholete, tad tas atvieglo copi, jo sama pacelšanos no grunts var redzēt un var manīt, kad sams ir pie ēsmām. Var arī manīt, ja tas atkal nolaižās uz grunts. Bieži vien ir tā, ka sams paceļās no grunts un uzreiz atkal nolaižās, pie ēsmām nemaz nepienākot. Par pašu kvokošanu - kvokot nevajag bez apstājas. Kādā rimtā to darīt, to pateikt nevaru, katram tas ir individuāli, bet noteikti ir vajadzīgas pauzes pēc uzsitienu sērijas. Bieži vien tad arī sams paceļās no grunts. Kvokot var arī vēlcējot, ja vien mānekli var dabūt tik dziļi. Pirms atgriezīšos pie tā, ka mēs atkal no rīta iepeldējām, gribu uzreiz pateikt, ka man pirmā samošana lomu nenesa. Bija divas copes, vienu par ātru piecirtu, bet otrs pieķērās pats, kad vilku ārā makšķeri(varēja just, ka nav liels) un zem laivas atkabinājās, jo es neiedomājos to piecirst. Bet samam, lai āķis iecirstos, ir jāizdara diezgan spēcīgs piecirtiens. Tagad atgriežos pie tā, ka mēs no rīta atkal iepeldējām. Tas bija pēc 5:00 no rīta. Samu aktivitāte no rīta bija neliela. Reizēm sami pacēlās no grunts un pienāca pie ēsmām, bet ņēmienu nebija. Pirmais sams tika noķerts pēc 7:00 Tas nebija liels - 2,5kg Tālāk atkal viss notika pa tukšo līdz, apmēram 9:00, sekoja cope. Pēc piecirtiena uzreiz saliecās vecais alumīja padomju laika spinings un varēja saprast, ka sams nav mazs. Kopējais cīniņš nebija ilgs, apmēram 15minūtes, bet toties kāds bija tas cīniņš! Man jau skatoties uz to cīniņu piemetās drebulīts. Es biju sagatavojis zivju uztveramo tīklu, lai palīdzētu samu iedabūt laivā, bet kad tas pirmo reiz parādījās uz ūdens virsmas, es tīkliņu uzreiz novācu. No tā nebija jēgas, jo sams bija gandrīz laivas garumā. Man iestātos panika, bet kolēģis bija aukstasinīgs un turpināja cīnīties ar nu jau pagurušo samu. Kad to izdevās pievilkt pie pašas laivas, tad es turēju makšķeri, bet kolēģis mēģināja to iedabūt laivā. Cimdu pa rokai nebija, tāpēc aiz apakšlūpas tādu samu iecelt nevarēja. Ar trešo piegājienu izdevās saņemt samu zem žaunām un pārslidināt pāri bortam. Kad tas bija izdarīts, tad sams uzreiz tika piespiests pie laivas borta, lai netaisa trobeli. Tā mēs arī krastā braucām turēdami samu un ar notirpušām kājām, bet pakustēties nevarēja. Nu un krastā jau sekoja fotosesija un mērīšana. Svēršana notika pēc tam. Lielais sams bija 2.07m garš un 57kg smags. Te ieskats fotosesijā: Mazākais 2,5kg uz lielā fona izskatās kā ēsmas zivtele
Kopā ar saliekto spiningu
Sams uz pieauguša cilvēka un bērna fona
Sama mute
Arī nenoturējos, lai nobildētos pie tāda milzeņa
Te pats laimīgais izvilcējs rokās turēdams cietušo spiningu
Ar 2m mērlentu bija par īsu
Visā augumā samu nemaz nevar pacelt - 2.07m garumā un 57kg svarā
Tā man izgāja pirmajā samu copē. Pats pie loma netiku, toties guvu labu pieredzi un pirmo reiz redzēju tik lielas zivs izvilkšanu un pat pats mazliet piedalījos tajā. Ne asakas visiem!
Aicinām Jūs apmeklēt arī mūsu forumu http://parcopi.lv/forum/ , kur
varēsiet uzzināt vēl daudz jaunas informācijas, vai arī pats varēsiet
ņemt dalību foruma
tapšanā, piedaloties diskusijās par visu, kas saistīts ar vēžiem un
copi!
njaa zeel tiessam ka tadam samam jaanokluust kotlessu masaa..;(.. domaaju ka taadus vajadzeeja laist valaa taa jau tik ilgi nodziivojiss.. lai tak dzivniecinnss dziivo!..
SĀKUMS
FORUMS
RAKSTI
BLOGI
INTERVIJAS
KONTAKTI
ZIEDOJUMI
RECEPTES
LIETOTĀJU FOTO
COPES KOMANDA
MAKŠĶ. NOTEIKUMI
0
