Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Iz vēstures Notikums desmit - padsmit gadus vecs. Vēls rudens. Kurzeme. Venta. Toreiz ciemojos pie brāļa Ventspilī un bija paredzēta kopīga bušu cope, bet spontāni radās ideja, ka vajag Ventā paspiningot. Domāts-darīts! Bračka sarunāja no sava drauga un darba kolēģa Askolda airu laivu un mēs laidāmies iekšā! Darbojāmies ap Dokupes rajonu. Gaisa temperatūra nedaudz virs 0 grādiem. Tajā laikā man izteikti patika copēt uz "dzelžiem" un tajā skaitā rotiņu. Pat neaizdomājos toreiz, ka māneklis gana aktīvs, bet rudens jau vēls un ūdens temperatūra zema... Netālu nostājas, tam laikam, labi aprīkota makšķernieku laiva ar diviem copmaņiem(laivai bija motors, eholote un abi copmaņi mācēja džigot) un sāka makšķerēt. Paskatoties uz mums, viens no viņiem konkrēti man uzbļāva: "Ti što, na bļesnu optimist loviš?"(Tu, ko uz mānekli "optimists" ķer?). Es jau gribēju atbildēt, ka uz Mepps rotiņu, bet pēkšņi sapratu zobgalību. Bet pats interesantākais notika nākamajā metienā. Man uz manu optimistisko rotiņu pieķērās mēra līdaka. Es vēl demonstratīvi ilgi to vilku ārā un pēc tam turēju to rokās, lai blakus esošie copmaņi obligāti to pamana.....pēc kā, tie izcēla enkuru, iedarbināja motoru un aizbrauca prom. Lieki piebilst, ka viņi neko nenoķēra, kamēr atradās netālu no mums. Stāsta morāle nav tāda, ka jāķer uz rotiņu vēlā rudenī. Stāsta morāle ir, ka ticība māneklim ir ļoti svarīga. Jebkuram. Un jo biežāk tas tiks lietots, jo vairāk uz to varēs noķert un otrs - nevajag smīkņāt par citiem, tas var ātri atspēlēties!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
