Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Vakar jau pusdienlaikā iekšā sēdēja velniņš un dīdīja – jau 5 dienas jūnijā nodzīvotas un nav vēl zandersezona atklāta... Vēlreiz iemesta acs windguru, un skaidrs, ka laiciņš solās būt pa pirmo. Darba kolēģis uzteic manu piedāvājumu pārbaudīt, kas tuvējos ūdeņos darās. Sazvanu kādu reiz „piečakarētu” (reiz vienojāmies par kopīgu līdaku copi, bet man pēkšņi mainījās iespējas un nācās „piečakarēt”) čomu, kuru vārdā nesaukšu, jo visi tā pat pazīs, un mūsu viedoklis par vakara plāniem sakrīt. Domāts, darīts – 17:30 jau sēžam laivā un meklējam pirmās perspektīvās zandartu vietas. Es spiežu uz DS (dropi šortos), kolēģis uz džiga testē iepirktās Keitech gumijas. Kamēr mani piemeklē nelielas problēmas ar sametušos auklu ap riņķīti un pie iemetiena aizlidojušais svins, pāriniekam jau asaris laivā. Nekas milzīgs nav, bet uz pannas gultos tīri labi. Tā arī nolemts šovakar strīpainos vaļā nelaist, mest kulē! Kamēr es uzticīgi un cītīgi DS-oju, tikmēr džiga speciālists jau 3 asarus kulē sametis. Beidzot arī man vairs nervi neiztur, ņemu rokās džigu, bet nekas vairāk par gliemežvākiem virsū nesēžas. Pamainam vienu kanti pret citu. Uz DS ir pāris copes, vienai gumijai nokosta aste. Nolemts pārbraukt kādu km vai divus tālāk, ir rekomendācijas par perspektīvu vietu. Atrodam spotu, enkurs iekšā un sākam. Te i dziļāks – zem laivas 10 un samērā strauja kante priekšā, kur uzkāpj pat līdz 1m dziļumam. Uz pašas kantes augšas slēpjas pa kādam asarim, kuri jau 1.-ajā metienā piesakās un pa kādam tiek arī līdz laivai. Laika apstākļi pasakaini, ūdens tik mierīgs, ka bumbu var ripināt... Tā kamēr nesteidzīgi baudam lielisko darba dienas vakaru, kolēģim uz džiga neliels piesitieniņš, kuram seko atkārtots uzbrukums Keitech gumijai un no laivas apakšas samērā ātri tiek uzstīvēts skaists mēra stiklacis. Nu ļoti laba mēra zandarts, lineālu nepielikām, bet uz svariņiem uzkarinājām – 2.92 kg. Seko apsveicieni par personīgā rekorda labojumu un neliela fotosesija piemiņai. Saule ar vien straujāk tuvojas horizontam, un nolemjam, ka vēl kādu nepilnu stundiņu pamētāsim, lai pa gaismu tiekam mājās. Pašā noslēgumā piesakās kāds super aktīvs pūķītis, kurš piesita krietni asāk kā lielais brālis.
Tā arī zandartu sezonu uzskatam par atklātu, lai arī šoreiz džigs krietni iekabināja dropšotam, prieks par lielisko darba dienas vakaru un piedzīvoto bija visiem!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Par vakardienas copi. Asari ņēma švaki, zandartiem bija uzplūdums, stundas laikā bija piecas copes, bet pirms tam un pēc tam klusums. Kas interesanti, tad četras copes bija uz spiningu ar džigu. Tikai viena uz maili, toties ar to pacēlu vienīgo mēra zandartu. Anatolijam viens pārrāva pavadiņu velkot ārā Vēl Anatolijam bija pliči, raudas, asarīši un ķīši. Vēl mums vakar izdevās nobeigt elektromotoru, tāpēc dabūju smuki paairēties pa ezeru un no ezera uz garāžu Te maza videoatskaite
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
