Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Komandējums paskrēja visai ātri pa vakariem čekojot laika ziņas par sestdienu (26.05) un domājot par copes variantiem. Sazinājos ar marti par iespējamo kopīgo copi sestdien Ķīšezerā, jo svētdien jau ar koferiem būšu lidostā un došos nākamajā komandējumā... Laika ziņas solīja labu copes laiku, un sazinoties ar marti vakardien ir skaidrs, ka braucam, tiesa 12.00 jābūt jau krastā. 5 jau slīdam pa Ķīša virsu. Skats smuks, rīts cerīgs!!! Marti uzņemas gida un stūrmaņa lomu un virzamies uz viņam zināmām un cerīgām vietām. Nemaz tik ilgi netiek mētāts un marti tiek pie pirmā asarīša uz Rapalas X-Rap 10. Arī es tieku pie viena asarēna uz IMA Flit 120, kas nozīmē, ka asari šajā lokācijā ir, lai gan ne daudz. Marti pārslēdzas uz micro džigu un tiek pie dienas lielākā asara - uz aci nedaudz virs 300g. Pēc tam vēl pāris mazuļi, kuri tiek atlaisti trāpās gan marti gan man. Pēctam klususm un mainam vietu uz nākamo līcīti. Pa ceļam redzam kārtējo tīklu vai murdu ap, kuru plašā teritorijā aplikti pludi. Lieki bilst, ka salikti perspektīvākajās vietās. Nedaudz jau pacepos copeslietas.lv... negribās atkārtoties, bet tas ir stulbums, korupcija, ļaunprātība vai viss kopā... atpakaļ pie copes. Martī tiek pie zemmēra līdaciņas uz balta MaxRapa 13 cm versijas. virzamies tālāk un atkal marti līdaciņa, šoreiz uz Pontoon 21 Agarron. Līdaciņām patika košākas krāsas, tapēc uzlieku savu Megabass Vision Hi_Float ar Viper Tiger krāsojumu un īsā laikā tieku pie diviem zemmēriem. Marti tiek pie otra šīs dienas lielākā asarīša
Pulkstenis jau lika domāt par stūrēšanu uz māju pusi un nolemjam testēt otru ezera pusi. Pa ceļam uz otru krastu nolemjam pavelcēt. Sākumā uzlieku Megabass Magnum SP vobleri, bet pēc kāda laika nolemju nomainīt uz O.S.P. Rudra SP ar T-06 krāsojumu. Pēc kāda laika smuka cope un tiekam pie pirmās un vienīgās mēra līdaciņas. 54 cm un 980 g.
Vēl tiek pamēģināts pāris vietās, bet nikā. Braucam malā un sakām ezeram paldies un solam atgriezties jau ar domu par zandartiem
Secinājumi: 1) daudz tīklu/murdu; 2) zemmērus var atrast, bet mēru uzturēšanās vietas grūti izkost; 3) asarīši ir cmuka zive jāgaida augusta otra puse un septembris; 4) apmākušais laiks, vējiņš un tumšais ūdens - uz līdaciņām daudz labāk strādāja spilgtās krāsas vobleri; 5) ūdens bija siltāks nekā gaiss 6) cope ir forša!!!
P.S. vēl bildes ir marti fočukā. Vai nu viņš pats ieliks, vai atsūtīs man! Ne asakas!
šodien vīrs atbrauca no Daugavas-divas copes bija,bet nerealizētas..saka kaut-kas smags esot bijis-zem laivas ilgi peldēja,bet augšā tā arī neizleca......bet vobleris esot bijis nosiekalots..jocīgi-kas tas varētu būt? ka tik nebija nāra
Parasti visgrūtāk dabūt augšā zuti + viņš daudz gļotu uz auklas atstāj...
Es, Koka Klucis un Anatolijs tikko no Ķīšezera. Mums gan negāja, vienīgi Anatolijs pie līdakas tika. Sīkāka atskaite vēlāk
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
paldies! 
