Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Vakar ar tika atklāta atklāto ūdeņu spiningošanas sezona no laivas ,pabiju Taurenes ezerā- cītīgi mainot mānekļus tā arī pie mēra zivs netiku,rezultatīvākais bij ceturtais longais mepsa rots trīs zemmērus piemānīja uz pēcpusdienu pat mazās kaut kur nosvīda.
īsa atskaitīte par Kaņieri. Tātad šodien savā pirmajā atvaļinājuma dienā nolēmu uztasīt otro piegājienu Kaņierim, šoreiz paķerot līdzi makšķeri, līdaceni, spiningus, muškāpurus un pārējos pričendālus, jo gribējās ne tikai pamētāt plasmasus un metālus, bet paķert līdakas uz dzīvo. Nolēmu agri necelties, līdz ar to pie ezera biju tikai 8.30. Laivu izvēle plaša, kāp kurā gribi, priekšā tikai kādas 8 mašīnas, laiks tīri cerīgs. Nopērku atļauju un samaksāju par laivu un no Jāņa (otrs laivu bāzes atbildīgais), ka šogad tomēr nav tik spoži kā pagājušajā gadā (Arnolds gan stāstīja iepriekšējā reizē par 8 niecēm, 7niecēm u.t.t.) un steidzīgi salieku mantas un aizbraucu aiz līkuma saķert ruduļus. Iemetu pāris šķēles baltmaizes un pēc pāris minūtēm jau pirmie ruduļi spainī. Tā 15 minūšu laikā saķertas padsmit zivtiņas un laižu tālāk. Pirmā pietura pagājušā gada top 2 vietā (šogad pirmajā reizē 1 zemmērs un 2 kg līdaka), bet šoreiz ņikā... nomētājos līks, un mainu vietu. Pēc kāda brīža asaris uz ZipBaits Orbit SR 80 SP (grami 280) un pēc 5 minūtēm skats meklē līdaku pludu, kura nav. Pievelku lieko auklu, bet pluds nodevīgi uzpeld. Pļek.... Izvelku jau pliku āķi bez zivtiņas. Lieku nākamo virsū un turpinu mētāt, līdz pluda atkal nav. Nolieku spini, nedaudz pagaidu un cērtu. Ir galā, uzreiz skaidrs, ka mērs... pievelku tuvāk - uz aci ap 1,5 kg (nosvērta 1,6 kg) - uztaisu paŗis fočenes kamēr līdaka peldās gar laivu un ar roku ceļu iekšā. Āķis ierīts līdz kuņģim (tā pagājušajā gadā gadījās tik 2 reizes no kādām 25 - 30), atlaist var tikai, ja griež nost pavadu, bet šī tiek nolemta man un draudzenei vakariņām (sanāca vēl draudzenes vecākiem arī aizvest). Garastāvoklis uzlabojas un tiek braukts nedaudz uz priekšu. Viens neliels zemmērs uz Megabass Vision 110 Hi-Float (top 1 māneklis 2011.gadā) un pēc pāris minūtēm - A PLUDA TA NAVA... nu neko, nolieku spini, pagaidu, pievelku auklu un cērtu. OHO... šī jau ir nopietnāka... smuki pumpē un s;ak staigāt, skaidrs, ka viens pats īsti neriskēšu taisīt fotosesiju ūdenī (žēl būtu smuki :)). Pēc vairāku minūšu cīniņa ievelku tīkliņā - sezona atklāta ar virs 3 kilogramnieci (svari rāda 3,39 kg un 81 cm). Smaids pa visu ģīmi! Šī aizies brālim par miernājumu, ka čalim nav bijis laika vēl atklāt līdaku sezonu... Nosolos visus turpmākos mērus laist vaļā, bet laikam līdakas man neticēja un dabūju vēl 3 zemmērus un tas arī viss... Izbraucot krastā palīdzēju vienam onkam nokabināt āķi no krūma pie laivu bāzes un uzzināju, ka visi pirms manis ir izbraukuši bez neviena mēra... laikam paveicās man. Zivjudievu dāvana atvaļinājumu uzsākot. Laikam Kaņierim likšu mieru līdz nākamajai nedēļai. Jāpapēta citi ūdeņi :)))
P.S. Sorry par bilžu kvalitāti - man ir ziepju trauks, turklāt īsti neesmu atkodis kā labāk fočēt, ja pašam jātur, jāvelk un jāfočē
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Pavasarī jau dzīvā ļoti labi strādā. Šogad man ir aizdomas ka īsto sezonas atklāšanu (vakardienas muļļāšanās neskaitās ) taisīšu tieši uz dzīvo nevis spini, kā tas bija kādreiz agrāk, kad mīlēju to copes veidu ... Tāpat arī gribās pie kāda asarīša tikt, ja vien šie mūsu pusē pēc nārsta jau atkopušies...
īsi pirms MRK GP aperatīvvakara, biju turpat Pļaviņās pie aiviekstes pacopēt zifteles baltās. Brālis un viņa dēls stellējās ar fīderi, es ņēmu 7m bezriņķu makšķeri – 6,8 m Pokee ultra team bezriņķu kāts, 0,2 mm Salmo evolution pamataukla, 8 gr kaut kādu itāļu pluds, 8 gr olīve, 12 āķis uz 0,14 mm auklas. (gatavās owner pavadas).
Dziļums tajā vietā aptuveni metrs, straume iespaidīga. Tādos apstākļos neesmu makšķerējis, tāpēc pagāja laiks kamēr sapratu dažas lietas
Iesākumā uzliku 3 gr pludu, domāju pludināšu, skuju miķelīt, pludu nes, i apakšā ķērāji, kā rezultātā pluds ik pa pusmetram paskrien zem ūdens. Pļac. Jāsien kaut kas savādāks.
Paskatos lielāko pludu, 8 gr o, svina olīve ar lielākā 8 gr, ideāli. Sastellēju visu uz 0,2m auklas. Protams, ķērāju problēmu tas nerisina. Olīve kratoties pa grunti ik pa brīdim kaut kur ieķeras pludes zem ūdens, attiecīgi copi vairāk neredzu kā redzu . (Iestarpinājums, ķērās galvenokārt mailes ap 10 cm) Sāku funktierēt ko darīt, atsaucu atmiņā visas gudrās NG pamācības. Atcerējos kaut ko par “gaujas velkonīti”. Uzliku 2,5 – 3 reizes lielāku dziļumu un opā, pluds 45 grādos, bet vismaz turās virs ūdens. Jē beidzot var arī jēdzīgāk sabarot, ko arī fiksi sadaru ielādēju pāris bumbas barības.
Sēžu ķeru mailes nu tās pašas 10 cm ar 8 gr pludu te mailes pārstāj ņemt. Sāku jau domāt WTF, kur zivis, tad pludam piemetas kārtīgs drebulis un pazūd piecērtu, kātrs ripā acis lielas, stīvēju ārā izrādās asaris ap 200 gr. Bezriņķu kāts ir kolosāls, izjūtas fantastiskas.
Pārēju uz makšķerēšanu ar slieku, asarīši robežās no 50 līdz 200 gr nāk visai raiti. Ik pa brīdim uzbarotajā vietā mutuli uzmet kāds dzeltens sāns, ahā tātad līdacēni ar nāk uz MANĀM mailēm Asaru cope atkal apsīkst, spraužu uz āķa balto pušķīti 5-6 gab, ilgi nav jāgaida piesakās 100 gr rudulīts, kas pretojās kā pats nelabais, nodomāju nu tik būs, nu tik sāksies. Nākošā zivis mazbreksis, uz gramiem 300 voo, acis ieplešas vēl lielākas ķeru uztveramo tīkliņu un, āreče, ziftele tik ielikta uzglabājamajā tīkliņā. Turpinājumā atkal mailes, atkal asari, atkal līdacēnu mutuļi, atkal mazbreksīts. nu tā arī ap 3 metām mieru, barība beigusies, un jāpsapēj ieņemt labākas vietas Oliņkalnā. Izmantoju Bezrinķu makšķeres lielāko priekšrocību – satin visu uz saivas, sastum makšķeri un gatavs startam un nepārāk tālo Oliņkalnu. Pa ceļam ieskrienu vēl tankštellē paķert benzīnu, un labi ka tā, jo vēlāk trakoti uzvārījos, jo 4 l notirgoju urmasam kā 5 Un laaabdien, MRK komarātes, Urmass, laipni smaidīdams piedāvā cepumiņu, MRK GP var sākties
P.S. vakara gaitā lieloties ar savu kruto beziņķu kātu tas salūza 3 posmā no augšas No tā izriet arī galvenā šīs copes reizes mācība, NEKAD. NEKĀDOS APSTĀKĻOS garos bezriņķu kātus nedrīkst likt uz zemes (ūdenī ar labāk ne) ne ar vienu vietu vai posmu. Grafīts viegluma dēļ ir plāns, un sasodīti jūtīgs uz skrāpējumiem, + pat ļoti neliels smilšu/putekļu daudzums ieķīlē posmus, kā rezultātā salikšanas gaitā, pielietojot nedaudz vairāk spēka kā vajadzētu 3 posms nokrakšķēja, kā rezultātā tad arī makšķerē vakarā paraugdemonstrējumu laikā salūza Esiet uzmanīgi un ne asakas!
forši Jums te visiem gājis....a es pļac, ar kuli putās dabūju nolēkāties kā nelabais
I nestāsti, atceros to murgu vēl no bērnības - viena polka, 2. polka, 3.polka 4.-tāaaaaaa ... Varbūt tāpēc tā to uztvēru, ka mani spieda iet uz to dipadū-dapadū (no malas jau tautas dejas izskatās tīri neko) - man ir dabiskā pretreakcija uz visu, ko man uzspiež, draudiem utt.
man jau neuzspiež...pašam jau patīk, bet pagāšgad nomainīju kolektīvu uz augstākās raudzes, nu tad tagad arī ir ko lekt turpmākās, ja nemaldos 5 vai 6 nedēļas nogales būs uz deju grīdas jāpavada - Bauska, Valmiera, Jelgava, Vērmanītis utt.... tagad copps spīd tikai darba dienu vakaros
Ritens gar zem', pats gar zem', pill mut a zem' - viss zob a pa zem'..!!!
uz pēcpusdienu pat mazās kaut kur nosvīda.
) taisīšu tieši uz dzīvo nevis spini, kā tas bija kādreiz agrāk, kad mīlēju to copes veidu 
