Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
es jau pirms pāris dienām minēju, ka plāns notestēt Lielauces ezeru. Takā šī gada mērķis ir pamakšķerēt atklātos ūdeņos vismaz 4 jaunās ūdenstilpnēs, tad gada mērķa sasniegšana ir jau pusē. Pirmā reize bija Vecdaugavā un tagad pabūts arī Lielaucē. Devos uz šo ezeru kopā ar copeslietas.lv kolēģi tomels, kuram arī Lielauces ezers ir balta lapa. Izbraucam tā, lai uz vietas būtu un paspētu sakrāmēt mantas pirms bāze tiek vērta vaļā - 7.00, un ceļs paiet visai fiksi pat neskatoties uz to, ka vienu brīdi bija sajūta, ka ne pa īsto ceļu braucam ā un stirna ar tika sakti pa ceļam (pirmā sievieškārtas pārstāve pirms copes - nekas labs nebūs :D). Lietusdievi bija pacietīgi un sāka līt īsi pirms bija jākāpj laivā un turpināja čurāt no augšas līdz kādiem 10.30 točna. Bet nu neesam atbraukuši, lai stundām pļāpātu ar bāzes pārzini un šaujam iekšā (interesentiem - darba dienās laiva 6LVL (pietiekoša 2 kājās stāvētājiem) un 0,50 santīmu par licenci katram). Pirmais brauciens ir virzienā uz interesantu retu meldru pudurīti kādus 50 - 60 m no krasta. Piestājam un sākam mētāt, bet, lai arī ehalote rāda vietām pat 1,5 m dziļumu, tomēr mānekļi ar iegrimi līdz 60 - 80 cm lasa zāles visai aktīvi. Tapēc izvēlos O.S.P. Bent Minnow 106, kas iegrimst vidēji līdz 20 cm. Parādās pirmās copes, bet tik ļoti uzmanīgas un vārgas, kas īsti nav raksturīgas maija 2.nedēļai. Tomēr pirmā uzraujas uz voblera. Zemmērs. Te vobleris tuvākā plānā - Pēc kāda laiciņa vēl viena uz Meps Nr.2 (atkal zemmērs) un arī tomels tiek pie gandrīz mēra uz voblera - Rapalas. Nedaudz pamainam vietas un katrs tiekam pie vēl viena zemmēra. Pēc tam mocamies ar viļniem un meklējam dziļākas bedres kur sēdētu kādi mēri, bet mēģinājumi ir neveiksmīgi. Ik palaiciņam kāds zemmērs un tas arī viss. Nu neko testējam dažādus voblerus un tehnikas. Kopumā pašam 10 zemmēri, daudz tukšu copīšu, kolēģim 3 zemmēri un copes. Ezers radīja iespaidu, ka zivis ir, jāatrod tik pareizā pieeja un laiks. Bāzes pārzinis zināja teikt, ka nākamajā nedēļā vajadzētu jau būt citai līdaku aktivitātei un iespēja tikt pie loma varētu būt laba. Skaidrs, ka atgriezīšo vai nu jūnijā, kad plānoju pamēģināt zandartu copi netālu esošajā Zebrus ezerā (cope uz 2 dienām) vai rudenī. Atradām interesantu bedrīti, kur lielās rudenī varētu sēdēt - šoreiz tikai zemmēriņš trāpījās.
Rīt druadzeni aizvedīšu Kaņiera rudušus paķerstīt. Varbūt tikšu pie kādas līdaciņas. Ne asakas visiem!
paldies o jā, tas gan pagājšgad jau pamēģināja un iepatikās! Kā viņa pati saka - iemācīs zivīm lidot - parasti pēc piecirtiena tās braši pa gaisu aizlido krietn aiz laivas :D
to J0nis - nē, manuprāt nevienā no Valsts mežu ezeriem nevar ar citām laivām. Turklāt viņi ir vienīgā bāze. Tam ir plusi un mīnusi - palielas cenas par laivu, bet plus - mazāks presings uz zivīm, vieglāk izkontrolēt tīkliniekus!
vel plus - visai labi iekārtos, nav cūkkūts, vismaz man patīk gan Kaņieris, gan tagad Leilauce. Plānā pārbaudīt Zebrus un Tērvetes ūdenskrātuves (tā arī abas Valsts mežiem).
Ekipāža Dadziic un Griezējs sastāvā šodien tvičoja pa Sauso Daugavu. Sākumā ne visai veiksmīgi, bet tad mainot dažādus voblerus un vietas tika atkosts kur un kā! Šodien topā bija X-RAP. Man pilnīgi visas līdakas bija uz x-rapa. Ja nemaldos, tad Griezējam arī. Lomā 3 mēri. Zemmēru uzskaite apmēram pēc 3-šās, nojuka. Kopumā atvilkāmies labi, un secinājām, ka vajadzēja braukt uz atklāšanu uz Sauso nevis Veco Daugavu... Bildes pie Griezēja. Kad iesūtīs, tad kaut ko ielikšu.