Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Zivniek un paganel! Pārsmējos līks, lasot Jūsu stāstus
Bet vispār- gribas kliedēt to mītu par alkohola sildošo efektu salā. Lietas būtība ir tāda- mēs iedzeram, asinsvadi paplašinās, uz brīdi ir siltāk, bet- tā kā paplašināti asinsvadi nozīmē arī lielāku virsmas laukumu, tad arī ātrāk nosalst pēc iedzeršanas.
Man gan arī garšo ārā, pie āliņģa.
I don't care who your father is... don't walk on the water while i'm fishing!!!
Laba diena jūsmājās.:) PIRMĀ GURĶUZIVJU COPE ŠAJĀ SEZONĀ. Tākā bij ienākusi informācija,par to ka Ventā ķerās stinte&salaka,tautā dēvēta par gurķa zivi,Tika veikti daži zvani.Tas ,lai varētu savākties vienādi domājošie un dotos rietumu virzienā.Tika apzvanīti vairāki copes cīņu biedri.Tik kuram darbs,kuram vēl kasnebūt(lai piedod tie kurus piemirsu) bet tā ari vienīgais kurš nebij jāpierunā ,bij Copes radinieks Guntarskl.Jau otrdienas vakarā tika sietas sistēmas un gatavoti copes rīki gurķazivs specializētajai copei.No rīta 6:00 tika iekurbulēts pelēcis un uzņemts kurss V-pils virzienā.Izbraucot no mājas termometra stabiņš bij noslīdējis līdz -17*C.Pa ceļam autogradīzers mainija savus rādijumus vairākārt,robežās no -17*C līdz pat -22*C.Diezcik jauki tas nelikās.Tomēr tuvojoties lemberģijai grādīzers sāka manāmi mainīt savu rādijumu mums vēlamajā virzienā.Lemberģijā tas jau rādija tikai -14*C.Tika uzvilkts kombinezons,siltās untes un varam doties upes virzienā.Tuvojoties upei jau jūtam nāsij tīkamo gurķazivs aromātu.Tas priecē.Atceroties iepriekšējā dienā dzirdēto stāstu par velosipēdistu ,kurš esot izpeldējies,dodamies uz ledus uzmanīgi.ataškā ledu nesedz sniegakārta,var saskatīt gaisa burbuļus zem ledus.Pēc tiem salīdzinoši droši var noteikt ledus biezumu,to pata neurbjot.Ledus izskatās ļoti drošs. Tātad esam jau uz ledus,iepriekš no krasta noskatītajā vietā.Izurbjam dažas lunkas un itkā varētu jau izridāt makšķerītes.Tomēr pastāv jautājiens - ko likt uz āķa.Tā kā iepriekšējā dienā biju sazvanijies ar vienu vietējo matadoru,kurš solija iešķiebt kādu stintes miesu,lai būtu ko likt uz āķa.Tad par to iesākumā neiespringām.Tik neliela šaizīte - vietējais matadors tā ari neuzradās,kaut sazvanoties solijās būt uz ledus.Nu ko - paldies baklaniem(kaijām)kuras nebij notiesājušas stintes gabaliņus,kuru iepriekšējā dienā copmaņi bij izmētājuši pa ledu.Tā ar nazīti tie saudzīgi tika noskrubināti no ledus.Pirms likšanas uz āķa tie tika atakausēti plaukstā.Jo kā zināms ,sasalu;su zivs miesu uz āķa uzlikt nevar,jo tā lūzt un drūp,uz āķa neturās. Tā uz āķiem nonāca šie zivs gabaliņi un makšķerītes tika laistas dzelmē.Iesākumā copīte bij tik nevarēju nevienu piemānīt.Līdz copes radinieks vienu stinti tomēr izmānija.Tā nekavējoties tika sagriezta reizinātājos un uz āķiem tika likta svaigas stintes miesa.Tas nostrādāja,cope sākās.Bij pat tik forši,ka vajadzēja cimdus likt kabatā un pogāt vaļā jaku.Jo cope bij ļoti intensīva(vismaz man).Tas nebij ilgi.Jo ap pusdienlaiku saulīte noslēpās aiz mākonīšiem un parādijās "baltās mušas".Cope apsīka.Tā līdz 15:40 pa kādai stintei vēl varēja izmānīt.Tomēr metām mieru.Bij jāmēro atpakaļceļš līdz metrapolei.Atpakaļceļā grādīzeram labpatīkās mainīt rādijums no -9*C līdz pat -16*C. Tā pirmā salaku cope beigusies,daudzmaz normāli.Jau gaidu nākamo izbraucienu.Tik nevar saprast,vai doties atkal uz ventu,vai jau pamēģināt laimi Lielajā upē.Paveroties laika ziņas būs jāpadomā par to vai brīvdienās būs vajadzība pamest silto mājokli.Jo laika vērotāji sola arktisko aukstumu!Cerēsim,ka šamo prognozes vismaz šoreiz nepiepildīsies. :))
