Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Naf jau tik traki tie mīnusi. Usmā esmu makšķerējis pie -31, tad gan bija bezvējš. Interesants skats - sēdi uz kastes, visapkārt bieza migla, 20 m blakus copmani neredz, piecelies kājās, sabļaujies, tad varēja redzēt kolēgas galvu no miglas vien ārā. 3 reiz pacel sardziņu - jātīra jo aukla iesalusi. Kaut kādas zivis saķērām ar toreiz. Protams ja ir mīnusi kopā ar vēju tad pavisam savādāk
Uz copi brauksi? Nē,man sieva mājās atļauj dzert....
Mājas "priekšniece", šad tad atļauj arī mājā paniekoties, bet šajā gadījumā priekšniece, bija domāta priekšniece darbā es tak šorīt īstenībā pie daktera gāju, būtu dīvaini pēc daktera apmeklējuma darbā ierasties ar aizdomīgu dvingu
Ritens gar zem', pats gar zem', pill mut a zem' - viss zob a pa zem'..!!!
būtu dīvaini pēc daktera apmeklējuma darbā ierasties ar aizdomīgu dvingu
Pateiktu, ka dakters spirtu ierīvēja
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
tikko atcerējos vienu sezonas atklāšanas copi, kaut kad 4 gadi atpakaļ. Ar čomu dodamies uz Dzirnezeru, tā kā sezonas atklājiens, paņēmu vienu 0.5 līdzi, glamūrīgi, kopā ar marinētu gurķu burciņu braucām agri, brokastis nepaspēju apēst, iekāpu pie čoma mašīnā, a šis man uzdāļā vienu četrpaku ar Tērveti nu pa ceļam, laiku īsinot četrpaks beidzās. Uzŗāpāmaies uz ledus, bija diezgan pavēss, copes īsti nekādas nebija, tik vien kā sīkaļas ālējās, nu tad malciņš pa malciņam un garinētie murķīši kopā ar to, kas nul piektais beidzās. Laiks špagot uz mašīnu (baigs gabals sanāca noieties) iekāpu mašīnā, jūtu, ka kaut kāds štimmis uzradies, nu neko darīt, braucam mājā. Tad tieku izsēdināts ārā un jāsāk špagot augšā pa trepēm uz 4 stāvu - atveru durvis, a kāpņu telpa tik silta, eju, bet jūtu, ka vienkārši netieku uz priekšu, jo pilnīgs un galīgs bezspēks (sajūta, ka būtu maratonu noskrējis) zvanu pie durvīm, cienītā atver, es aizelsies apsēžos uz grīdas. Es saku, lai palīdz zābakus novilkt, jo esmu nenormāli piekusis, viņa neko ļaunu nenojauzdama nāk palīgos, pienāk klāt, sāk palīdzēt, bet tad viņa paskatījās man acīs - ak piekusis, ja, tu tak esi galīgi pielicies ...a tas karstums tā pa tauri iedeva, ka īsti nebiju spējīgs neko atbildēt...vot nācās vienam mocīties ar tiem sasodītajiem zābakiem.... bet tagad man ir morāle - ņabīts aukstumā, a pēc tam ļoti silta iekštelpa, nozīmē sasodītas mocības ar zābakiem
Ritens gar zem', pats gar zem', pill mut a zem' - viss zob a pa zem'..!!!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
zivniek man ar bij līdzīgi gadījies. ar večiem copējām lilastes ezerā un tā nu sanāca ka viens cepums pēc otra riņķoja, bet galvā kā nav tā nav... Tik viss ekšens sākās kad iekāpām vilcienā. Sanāca tā - ka pat savā stacijā nevarēja tikt sakrīgi ārā no vagona Kā atnācu mājās vispār neatceros secinājums: ar cepumu salā ir jābūt uzmanīgākiem
91-92.gadā kādu laiku nebiju bijis uz copi ziemā mācību dēļ.Nu tad vienreiz sataisijos,nedēļas nogalē.No rīta gaidu centrā (agrāk veči savācās,sametās šoferim un ar gaziku uz ezeru),nav...neviens nebrauc vai aizbraukuši?Divus braucējus ar vieglajiem palaidu garām,kaut kur izlavierēja starp mājām.Nu ko,sataisijies esmu,mājās tak neiešu,aiziet 2km kājam uz tuvējo dīķi.Cope nekāda,gumijniekos pie kājiņām arī pieķer.Kolēģu ar neviena.Biju paķēris līdzi "zaļo nāvi" (štengrais piparmētru liķieris),iet iekšā labi ,sajūta ar tāda omulīga,bet nevienā acē.sāka jau lēnam satumst,zivju nav ,iešu mājās.Butele ar gandrīz tukša,eju ar.Ceturtdaļu ceļa vēl nebiju nogājis,kad sajutu ka iešana tāda gurdena palika,kasti panest ar vairs nevar,vilku pa zemi. Cik ilgi gāju nebija ne jausmas.Nonākot mājās siltumā atslēdzos līdz nākāmās dienas vidum,poha drūmā.Kopš tas reizes uz to dusti paskatīties vairs nevarēju.
vajag meklēt kur šamo nav,es atradu pa visu dienu tik kādi desmit bij,asars ņēma ar intervāliem,stundas laika cope bij kadas 5cas minūtes un tā visu dienu,kaut ko jau salasīju
Ko lai saka, kautkur esmu sliktu karmu sapelnījies ... Šodien no paša rīta devos ciemos pie iepriekš izvilktā kimlaka ģimenes. Orientieri biju atcerējies stroga, 2 no 3 izurbtajiem āliņģiem bija uzsēdies "viņš"... Un pirmais viņš bija tāds ogogo, ka pēc nosprukšanas pie paša āliņģa meža zvēru (uz ezera, kurš ir meža vidū, biju viens pats) leksikons dubultojās acumirklīgi, pēc tā kā neapmierināts nobļāvos. Labi šis nospruka no mormenes, jo bija knapi ar lūpu galiem murmuli turējis. A otrs (mazāks gan) prom ar visu vidējā izmēra papagaili , jo dažs labs mudaks 2. makšķerītei auklu nenomainījis ... Tad kad kļūdas izlaboju, tā neviens kimlaks arī neatrādījās. Bet nu gadās arī tā, laikam sliktu karmu biju sapelnījis un par to šodien samaksāju. Pēc visas dienas knapēšanas un gandrīz nedzeršanas, balzāmīts pie vakariņām šķiet, ka noraus visus turpmākos vakara darbus ... Protams, ka nezaudēju entuziasmu, vēl tie asari dabus trūkties!!!