Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
šorīt divi bija uzrausušies ķīsītī pie dziļuma uz kantes pie sēkļa. ka tik ne zivnieks ar kompāniju...
Iespējams, jāpazvana šamējam
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Noskaidroju, tas tiešām ir viņš ar kolēģi Ledus esot labs, ķerās pārsvarā ķīši, ir arī asarīši un gadās arī pa kādam smukākam
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Eduks arī nelietis copē, bet baigi škrobīgs. Viens kimlaks virs 500gr atkabinājies pie paša āliņģa un viens 400gr aizgājusi ar visu mānekli. Aukla slikta gadījusies. Tad jau vakarā jāgaida abu atskaites
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
nu i nakuj to aukstumu godīgi sakot, pa visiem gadiem, cik esmu uz ledus copējis, šitā knaģi nebija saluši it kā jau nemaz tik auksts ārā nebija, ir sēdēts arī pie -32 un nebija nekāda vaina, bet nu šodien..... katrā ziņā vairāk sildīju rokas, nekā copēju, bet ar visu to sacopējos tīri labi, sākumā veiksmīgi atradu "savas" vietiņas, nokāvos līdz riebumam ar ķīšu mafiju, kuru palēnām nomainīja mazizmēra ašuki, kurus savukārt nomainīja arī skaistāki ašuki...ja tik traki nesaltu rokas un paretam nomainītu motili, lomi būtu bijuši kudiš labāki, jo taupot savus pirkstus un nervus copēju, līdz āķis bija pilnīgi pliks, bet ja uz āķa bija kaut driska, maucu lejā čomam sanāca kuriozs - stīvēdamies ar skaistu fišu, cerībā pa skaistu asari, uz ledus parādījās zandartiņš ap 30 cm vēlāk atkūlās arī pāris "jenoti" kam nebija žēl nourbties pa vidu mūsu sabarotajiem caurumiem, bet lai jau šamiem veicas nu jā...bet kopā salasījās tīri pieklājīgi, pat ar mazu kaudzīti bet nu tie ķīši..... iedomājaties - beidzot esmu saņēmies uzlikt svaigu motili, to nodzenu lejā, un uzreiz seko tā nožēlojamā trīcošā copīte, un jārauj ārā tas riebīgais durklis, kas jau ir paspējas sačakarēt svaigo motili - vai nav zaraza? bet diezgan interesanti - vienu pirksta galu nejūtu joprojām
Ritens gar zem', pats gar zem', pill mut a zem' - viss zob a pa zem'..!!!
Zivniek pirkstus pietaupi Peipusam! Un no ķīša tas ezers savu nosaukumu guvis! Man šķiet, ka šodien bija nedaudz mitrums lielāks, nekā citudienu, tāpēc baigi auksts..
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)