Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Tā kā šorīt mašīna neleca (-30), tad ņēmu urbi un kasti un nostaigāju līdz Gaujai.
Auksts. Pēc 10 caurumiem urbim naži atņirdzās. Norāvu divas bļitkas. Nenoķēru nevienu zivi. Neredzēju nevienu copi. Ejot mājās, sniegā izkrita visa atlikusī tinamā tabaka. Netieku uz veikalu, jo mašīna vēl joprojām nelec.
I don't care who your father is... don't walk on the water while i'm fishing!!!
Tā kā šorīt mašīna neleca (-30), tad ņēmu urbi un kasti un nostaigāju līdz Gaujai.
Auksts. Pēc 10 caurumiem urbim naži atņirdzās. Norāvu divas bļitkas. Nenoķēru nevienu zivi. Neredzēju nevienu copi. Ejot mājās, sniegā izkrita visa atlikusī tinamā tabaka. Netieku uz veikalu, jo mašīna vēl joprojām nelec.
Veiksmīgs dienas sākums
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Tā kā šorīt mašīna neleca (-30), tad ņēmu urbi un kasti un nostaigāju līdz Gaujai. Auksts. Pēc 10 caurumiem urbim naži atņirdzās. Norāvu divas bļitkas. Nenoķēru nevienu zivi. Neredzēju nevienu copi. Ejot mājās, sniegā izkrita visa atlikusī tinamā tabaka. Netieku uz veikalu, jo mašīna vēl joprojām nelec.
Atvaino Māri, bet smieklīgi
Tava kultūra ir tas, ko tu dari, kad Tevi neviens neredz ...
Kādu laiku biju bez kompa,uz peipi ar neesmu ticis,gan uz pagājušo trešdienu gan sestdienu tika kurvīts.Iepriekš rakstijāt par copi un šmigu,tad nu mans atgadijums no Peipa gadus patsmit atpakaļ,vai novēlota copes atskaite :)). Devāmies uz Peipusu noslēgt sezonu ar busiņu jautrā kompanī,pa ceļam tiek iešmigots un nolemts drošības apsvērumu dēļ no sākuma aizbraukt uz šaurumu.Piebraucam pie mazas ostiņas no kuras uzreiz no moliņa viens copmanis dodas virsū pa uzliktu 6-7 metru garu dēli un es viņam sekoju pagāju tik pāris soļus ka jūtu čoms ar dēli sāk grimt,es malā ar sausām kājām, čomam tik sausa cepure.Katrs novelk pa drēbes gabalam,apģērbjam peldētāju un nolemjam doties uz Ņinu pie ģeda,tobš uz lielo peipi,cepums tiek grauzts un piebraucot bez liekas domāšanas pārvarot ūdens joslu ģeda laivā uz ledus raušamies virsū,ledus pie malas pašvaks un tiek nolemts copēt tik pie krasta,bet tur neķērās un visi aizvilkāmies kādi 500-600 metri no malas.Zivčas ķerās pamazām ,trauki cilājās līdz ir tukši un pēc jauniem viens tiek aizsūtīts,kuram atgriežoties ar jaunu taru tiek paņemts atkal uz krūts.Sāk līt lietus un pēc stundas ar čomu dodamies krastā,pārējie paliek.Pēc 200m abi vienlaicīgi ielūzām,veikli izlecām un atkal ielūzām,ledus piekrastē palicis par ledus putru.Bēdu ieraudzijuši igauņi un ar laivu lauzās pretī,mēs gan diezgan ātri tikām pa putru uz priekšu uz maiņām laužot ceļu līdz sākām pagurt un kļūt stīvi,bet drīz bij laiva klāt,mūs ievelk bet laiva iesēžās sliede pa šauru un sakot ka mēs esam slapji mums šī jāvelk uz krastu Izvilkām krastā katram pa 200 grami šie ielēja un aizbrauca pēc pārējiem kuri ar šausmām bij skatijušies.Bet mums bij jāturpina salt kamēr citus izveda un drēbes iedeva.Ūdenī vien pavadijām 30 min,peldošo kombinzonu tad mums nebija.Rezumē skaidrā uz tāda ledus nelīstu,bet vai tās 30 min izturētu skaidrā prātā ?+ka vēl bij krastā jāsalst,kaut bij +10 Tā bij glābšanas operācija pa igauniskam Otreiz ko tādu negribētu atkārtot.
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Es esmu ar vienu kāju ielūzis Gaujā, tur savu kāju vairs uz ledus nesperšu. Vēl esmu lūzis Daugavā. Vispār man no ledus bail un uzvedos piesardzīgi, katrs mazākais krakšķis man izraisa aizdomas. Neomulīgi jutos pēdējā copē, ko filmēju - jo ledus krakšķēja visu laiku. Laikam ūdens līmenis kritās, tāpēc. Sīks gan nebaidījos, pavasarī lēkāju pa ledus gabaliem Daugavā un Ķīšezerā vispār esmu skrējis pa ledu, katrā solī izkrītot tam cauri. Bet tas bija sen un tā nav taisnība Tagad ledus mani biedē, varbūt tāpēc ziemas cope nav tik tuva, kā atklātos ūdeņos
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Es neesmu ielūzis, jo maz esmu ziemā makšķerējis. Bet vienu reizi ar patiešām švaku ledu saskāros. Tas notika Burtniekā pirms gadiem 4-5. Paklīda ziņa, ka ķeras smuki asari, tāpēc ar draugiem (no kuriem viens- vietējais) devāmies uz ezeru. Bija jau zināms, ka lai tiktu līdz labajam ledum, ir jāpārvar apmēram 100 m plata sūdīga ledus josla. Nekas traks jau tur nebija- ledus biški liecās un krakšķēja, bet uz īstā, baltā ledus tikām bez problēmām. Bet tas bija no rīta. Vakarā, kad bijām izmakšķerējusies, devāmies krastā. Bet nu vairs negāja tik gludi- ledus pa dienu tomēr mazliet pakusis un vairs īsti netur. Tad nu tādā dīvainā, slidošanu imitējošā solī, gājām tālāk. Galvenais, ka apstāties nevar, jo tad lūzt iekšā, bet skriet arī nevar, jo tad solis sanāk par smagu un arī ielūzt. Tāpat jau beigās visi ielūzām. Skāde nekāda, jo, kā zināms, Burtnieka piekraste ir ļoti sekla. Samērcējos tikai līdz celim, ne vairāk.
I don't care who your father is... don't walk on the water while i'm fishing!!!
Tas saucās Nr.2 niedrēs pasēdēt 
