Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Tā arī bija, bet pēc visas nepatikšanas aizmirstās. Kā sāku copēt, tā garastāvoklis uzreiz uzlabojās!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Asari smuki. Pie reizes noderēja jaunais zivju skrāpis
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Nebija pilnīgi nevienas zivs, tikai sprunguļi un gliemežvāki. Vispār tas tīkls izskatījās, ka jau ilgāku laiku tur stāvējis bija.
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
maneejiem asariem izmeers bija mazs, bet daudz. izfileeju netiirot zviinjas. baigi iepatikaas. apbeeru ar garshvielu un ledusskapii iekshaa. shodien peec vizinaashanaas pa ezeriem un juuraam (riitaa uzrakstiishu) sacepiu taas mazaas filejinjas. nu es jums vechi teikshu: iesaku! cepu uz pannas ar normaalu karstumu. oliiveljjaa (rafineera obilgaati, ne extra virgine) taa lai churkst. sanaaca kraukshkjiigi kaa chipsi baigi labie! pie alus... nezinu kaa beigtos, ja nebeigtos viens vai otrs. un taa zandera fileja uz baltmaizes buma gaumee iespaarda safocheeju izcepto produktu, bija smukas bildes, bet pirms iekopeeshanas kompii noformateeju fochiitim karti nav ko paraadiit jaakjer veelreiz un viss no jauna jaataisa!
Pavadiņa ir kā prezervatīvs. Bez - riskanti, bet baigais kaifs!
kā jau te minēju - 5dienas rītā startēju plkst.4:00. sakrāmējos un ezerā esmu 4:20 savācu niedrēs piesietās zivtiņas un pilnu gāzi dodos uz daugavu. uzņemu laiku un secinu, ka līdz daugavai no jaunciema ostas - 30 min kamēr braucu garām kuģu remonta rūpnīcai - pilnīga tumsa. iebraucot daugavā jau pamazām svīst gaisma (apmēram 5:00). braucu pāri uz mīlestības saliņu. uzreiz aiz ietekas pamēru dziļumus un piemetos 5 metros. situācija ļoti atgādina visiem zināmo vietu kanālā. slīpa akmens siena ieiet ūdenī, tālāk lēpeņu rinda un dziļums.
nosēžu pāris stundas, nekā nav mētāju dropšotu un arī tas klusē. tinu makšķeres. piebraucu tur pat krastā paņemt geocaching slēpni un nolemju vairāk papētīt gultni daugavā. drusku pabraukājot secinu, ka tālāk no krasta sākas liels sēklis, kas ieiet varbūt pat līdz trešdaļai daugavas. ja ne vidum. un pa turieni arī dzheki velcēja
iespējams, ka vajadzēja enkuroties uz tā sēkļa netālu no kants. bet kas tad to varēja zināt nākamreiz mēģināšu tur.
bet par cik biju zivtiņas jau palaidis brīvībā, vairāk uz dzīvo nebija lemts sēdēt. novēroju, ka mailes viens smēla apmēram mīlestības saliņas vidū tādā kā upītē, netālu no tā koka torņa. bet man nav ar ko smelt - salauzu. mēģinu velcēt, bet apjūku kādu vobleri likt, jo dziļumi lēkā no 3 - 9m amplitūdā. tad arī nelieku neko un tik vizinos. te ar viens izbadējies snaikstās:
uz mīlestības saliņas stūra arī laikam potenciāla vieta:
tādā garā novizinos līdz jūrjai, kur uz mola sākuma džeki kaut ko copē. met un velk, bet ko - nez.
sveika jūrja!
un te metu apkārt uz otru krastu. otrs krasts liekas seklāks - 5-6 m tālu no krasta. laikam tā līdz kuģu ceļam, kur ap 17m. šajā krastā arī zvejnieku tīkli viens aiz otra. braucu līdz nonāku līdz audupītei. griežu iekšā, jo neesmu tur bijis. skaista jahtu piestātne AUDA, tad zvenjieku centrs. te piestāju un kāertīgajiem latviešu zvejniekiem nodiedelēju kādu korķa boju priekš saiviņām šie samet man pus laivu (pārspīlēju). baltās esot ar lielāku peldspēju... pētu, ka pati audupīte diezgan potenciāla. ar daudz bedrēmu un sēkļiem. krasti interesanti, līcīši daudzsološi. steidzos garām līdz nonāku pie vecdaugavas.
te izdomāju ekskursijā braucot pavelcēt. kā iemetu, tā pēc pāris metriem kāts ripā vecim, kas krastā laivu vēl tikai kārto acis lielas. taču galā zemmērs.
tad piestāju pie līcīša kur pamanu, ka kāds kādu trenkā. uz otrā iemetiena uzsēžas ar. bet vēl kriminālāks zemmērs:
tur pat blakus viens copēja ar diviem pludiem uz brekšiem. vienu smuku arī izvilka, kamēr es tur grozījos.
pabraucu tālāk un tur pie paplašinājuma beigām apstrādāju vienu līcīti. ir! velku - smags, bet netipisks līdakai, jo asi tirina kā asaris. un tā arī ir:
tad vēl drusku pamētāju, bet rezultāta nav un saprotu, ka, ja gribu izpētīt ģeogrāfiski to vecdaugavu, tad man jāpasteidzas, jo ap 13.00 sarunāts izvizināt divas dāmītes. lēnu gaitu turpinu ceļojumu
iebraucu shaurajā kanāliņā un priecēju acis. šis foršs veidojums
tad skatos un nespēju noticēt. liekas, ka otrais agrais rīts man nenāk par labu. izberzēju acis, johaidī, rādās! fočēju.
metu apkārt un dodos atpakaļ. pa ceļam viens velcējot kanāliņā aizķēris zemmēru, kas arī tiek amnestēts. izbraucot no kanāliņa pa vecdaugavu jau ātru gaiotu dodos mājup. daugavas krasti pilni ar copmaņiem. laikam uz gruntenēm ar maili gaida zanderi. ko gan citu.
fotografēju un filmēju uz visām pusēm. baigi iepatīkas man kā tiek krautas ogles. fočēju, filmēju un pie manis zibenīgi piebrauc džeki formas tērpos. nepiefiksēju, bet ne pašvaldības policija. drīzāk bija kaut kāds brīvostas dienests. nobrīdina mani, ka ostas teritorijā dokus filmēt un fotografēt aizliegts... tā tas esot visā eiropā. viss zolīdi un uz redzēšanos. nolieku kameriņu, bet nodomāju, ka tas nu gan ir stulbi un naivi bet nu ok, jums lielāka laiva - nelekšos
ātru gaitu turpinu virzīties mājup. iebraucu ķīsī un secinu, ka vilnis ir ok baltiem galiem. jeb kā mans kaimiņš saka: baigās buraškas. gāzi grīda tā ka šķīst maucu uz ostu. tur sāku domāt - kā nez tās kundzītes vizināt izbraucam no ostas un lēnām šūpājamies pret vilni. ja brauc lēni, tad nešļakstās, bet arī tik pat kā neiet uz priekšu. nolemju sevi ziedot un gāzi grīdā. šļakatas tiek tikai tam, kas sēž aizmugurē tā aizvizinājāmies līdz baltezeram. apgriezos un atpakaļ. pa vilni ķīšezerā braukt jau bija kaifs. nekādas šļakatas. baigā ekskursiju diena man vakar sanāca. finālā vēl saēdos saceptos asarīšus + baltmaizi ar zanderi un sadzēros kārtīgi ābolu vīnu. bet šodien pašsajūta laba! turpmākās dienas gan sola baigo pūtienu. cope būs jāliek mierā.
Visu laiku gribējās ko iekomentēt, bet gaidīju kamēr pabeigsi savu fotoatskaiti Baigi forši palasīt, sevišķi par zināmajām vietām! Par to Audupīti - ir tur arī labas vietas, bet katrā ziņā tur tikt pie laba loma ir grūtāk, nekā pašā Vecdaugavā. Lielās plēsoņas Vecdaugavā pārsvarā ir tajā dziļajā, bagarētajā posmā. Līņu un ruduļu vietas ir daudz. Tu jau vēl neizvizinājies pa visām attekām. Tur jau vesels labirints vēl sanāk
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
jaakjer veelreiz un viss no jauna jaataisa!
