Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Tad nu svētdien, pēc garākas pauzes ,kopā ar savu kompanjonu izrāvos uz copi "supperslepenajā" ezerā.Starts no laukiem un jau pēc 15min.plkst07.10 esam jau galā.Neviena vēl nav....neviena vēl nav? Neviens mūs negaida Tik pēc 10 min.redzam ka tuvojas vairāki autiņi un sarosās sagaidītājs Sataisamies salīdzinoši ātri un kā otrie slīdam ezerā,priekšā pārvarams prāvs gabaliņš un manam divroku motoriņam būs nedaudz jāiesprigst.Šurp ceļā baiļojos par prožektoru debesīs ,bet slīdot pa rāmo ezera spoguli bažas izgaisa,jo debesis pārklāja dūmakains mākulīts un pār ezeru pārskrēja rāms vējelīts pārklājot spogulīti ar nelielu ņirbulīti Kūpinādams dūmkociņu,lai vismaz tādā veidā radītu ilūziju par motora esamību,veicu īsu kompanjona instruktāžu. Esam klāt,siļķu paradīze ir sasniegta,bet tā īsti vēl neesmu nolēmis no kura gala sākt,beidzot izlemju padoties vēl kādus 50m sāņus,ielaižu enkuru un...un sev par lielām šausmām pamanu ka manam kompanjonam tā cope ir jau piegriezusies vēl nemaz nesākusies Veicu striktu instruktāžu un beidzot sākam copēt.Trešais metiens....ir tāds pašvaks siļķēns,bet stabili virs mēra .Fiksi gan..... Vēl pāris metieni un piesakās zemmēriņš,kurš nepavisam nevēlas šķirties no savas lēpju lapas.. Nomainam enkurvietu manam kompanjonam acīs parādijusies dzirkstelīte,bet noskaņojums gan tāds pesimistisks,otrpus pudurim atskan paprāvs plunkšķis,tīri labs siļķens sevi ir nodevis,bet lai paliek vēlākam laikam.Turpinam mētat,bet copes neseko,tad nu ceļam laukā enkuru un pieslīdam tuvāk turpat blakus esošā pudura caurajam viducim.Sniedzu kompanjonam kārtēju instruktāžu kur mest,bet kompanjonam lāga neizdodas metieni un vietu no totālas sačakarēšanas glābj tikai gumijā iespraustais āķis ar pretzāļu cilpiņu.Otrais metiens,ups,man ir.Lai kaut cik glābtu situāciju sniedzu savu spiningu kompanjonam,bez maz vai bija jāpieruna lai paņem .Ups................... silķēns gandrīz tiek ievilkts spininga riņķos un nākas atgādināt,ka zivtele no ūdens jāizceļ ar "sačoku",nevis ar kātu.Par laimi viss beidzas laimīgi Pārceļamies otrpus pudurim medīt plunkšķinātāju,bet tas laikam gana ir ēdis un nav pierunājams,tad nu sakam bombardet blakus puduri.Kompanjons jau maķenīt piešāvies un met 50uz 50 vai nu tur kur vajag,vai 2-3m par tālu,reizem sanāk zaceps.Kompanjonam beidzot pirmā cope,man gan nepatīk, ka šim par visām varītēm gribas stāvēt laivā kājās bet nu lai paliek...Pēkšņi kompanjona jau virs ūdens izcelto mānekli slaidā svecītē iekāro neliels siļķens......Huuu ,labi ka šim izbīlis nebij tik liels lai pārlidotu pār bortu.Iztaustijuši esam jau prāvu zonu, bet turpinajuma naff.Kompanjons kļūdās un asi pavilktais māneklis ieķeras pudura zālēs.Nākas iet talkā.Nedaudz pavelku un ar prāvu zāļu kušķi rotātā gumija iekrīt ūdenī.....seko iespaidīgs līdacēna manevrs "mazila",pat pa kušķi netrāpija.Mēģinam piemānīt šamo vēlreiz,bet tas klusē kā partizāns.Pidžinu uz šauru ejiņu starp puduriem...Ir... varbūt pat mēra,bet pēcjocīga manevra nocēr man gumiju ar visu pavadiņu Tikmēr mans kompanjons ķeksē pa lakstiem lakstīgalas.Nākas iet talkā,tik neaprēķinu spēku un pie pudura atskan plīstošas auklas skaņa un dažas sekundes simtdaļas vēlāk vēl briesmīgāks plīkšķis pie laivas...........lūztoša kāta plikšķis.Uz borta neliela panika.....rezerves kāti ir gan Rīgā,gan laukos-tikai ne uz borta.Rezerves spole ir ,bet kaatatanav.Visādas domas iezogas prātā kā copēt ar vienu kātu,taču diezgan ātri nāk apgaismība un atceros par izolācijas lentu ,kuru ieliku koferī iepriekšējā vakarā.Tad nu veicam primitīvu remontu un šķiet ka varēsim copi turpināt.Tik nelāgi sanāca,ka salauzu ne savu kātu Turpinājums sekos.....
Atguvušies no nelielā šoka,turpinam copēt.Nelielo ņirbulīti nomainijis dzestrs,nevisai patīkams vējels.Virziens ar nedaudz mainijies un sekas arī jūtamas-tikai pāris iznācieni bez turpinājuma.esam nomainijuš vairākas dislokacijas vietas un rezultāta vairs nav.Tad nu ceļojam uz puduri, kur līdaķiem kā likums, pusdienlaiks iekrīt no 12.00-13.00 Ā...pavisam piemirsu-šeku,reku mans teju vai vārdabrālis un kompanjons-Jurģis Ieilgusī pauzīte padarījusi manu pārinieku galīgi gurdenu.Klāt arī gala mērķis tradicionālajā vieta tik viena vārga copīte,mētadami lenām virzamies apkārt salai,copju nav.Salas galā caurums pie kura ari piespraucamies.Kamēr pārinieks tvarsta lakstīgalas,otraja metienā seko apbrīnojams tesiens un pēc izmisīga cīniņa mēriņš laivā Jandāliņš tik pamatīgs,ka vairāk neuzkavējamies un turpinam kursu apkārt salai.Noenkurojamies pie diezgan plaša līcīša.Attālums izvēlēts perfekts un parinieka veiktie tālmetieni ir labi un gummi krīt tur kur vajag,nu gandrīz tur kur vajag.Kamēr pārinieks lūdzas zivju dievus ,veicu metienu saņus...ups,ir,mērinš-otrais ,kuram piešķirta amnestija. Copju vairs nav ,pusdienlaiks beidzies ,dodamies tālāk uz džungļiem,vējels palicis pavisam slābans,lēnām dreifējam.Viens līdaķis atskrien līdzi un uz tālāku rīcību nav pierunajams .Pie nākamā stūra piusakās zemmērinš Pārinieks ari kļuvis manāmi aktīvāks un sataisa kāpostus,atstājis gummi grimstot,ķeros pie kapostiem Kāds trīs reizes mēģina pārraut pār bortu manu spiningu,bet veiksmigi noziepe zandeles .Atsķetinu kāpostus..,turpinam copēt.Es pa kreiso pusi,pārinieks pa labo.Pēkšņi atskan varens bļāviens....ir un pēc brīža...nevaru pavilkt.....Veicīgi tinu auklu,skatos uz spici un nevaru saprast ir vai nav ,kāts gan ir līks,bet auklas otrs gals kauč kur zāļu murčkulī.kamēr paķeru kātu ,galā ir tikai murčkulis un pēc neliela stiepiena lauka iznāk tikai pavada bez karabīnes,kaut kur lejā atstājot arī gumiju ar ofsetu.Gudrs netiku ,bet iespējams arī bija.Uz saviem jautajumiem sakarīgas atbildes nesagaidiju.Šķūrējam iekšā caurajā salā tik jau pirmajā metienā juniors iesaucas -ir,pēc tam -nav.Esmu neipratnē- nu tad bija vai nē,velk taču caur zalēm.! Ups... divi metri no laivas juniora gummi paķer līdaķis ap 1,4kg,tik junioram spēcins pa knapu un nespēj iecirst ofsetāķi līdakai žokļos,šī parāda čau.Bombardējam uz visām pusēm, junioram klusums, man viena nosprūk,tad otra,kamēr juniors meditē trešā ir laivā:svilpo: Kārtējais kariņš noslēdzies,pēc mamas zvana juniors pa visam sašļuka un nevarēja ižšķirties ,mēģināt tomēr noķert savu līdaku vai doties mājup.Pēc vēl viena loka bez rezultāta izšķīrāmies par pēdējo.Visumā bija supper Rezumē:zemmēru bija maz,piecas mēra(trīs paturējām),lai arī kātu salauzu,viegli remontējams,-iesācējam nepiemērots,bik par maigu ,Junioram četras paspruka un kas zin cik copes vēl nejuta.
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
bet slīdot pa rāmo ezera spoguli bažas izgaisa,jo debesis pārklāja dūmakains mākulīts un pār ezeru pārskrēja rāms vējelīts pārklājot spogulīti ar nelielu ņirbulīti ja
Šodien no rīta spinigot bijām gan upē gan ezerā nekā galīgi uz 4iem cilvēkiem tik viena cope, murgs! Tik švaki nav bijis Tad uz upi aizgāju ar draugu vēdzelēs-man divas uz lasi: 1,74kg- 72 cm un 1,04
Tas vis iekš Norway, rīt dodos uz Lv, 5dien būšu te atpakaļ uz 3dienām, izskatās ka nesanāx pieteikties konkursam par rudens trofeju, pagājušo gadu paliku 2.(necerēti, bet škrobe) dabūju pat GoPro kameru lai video uztaisītu ko pieliktu klāt konkursa pieteikumam! Nu nekas-sakrita te problēmas....tā gadās
Galdnieks/ antīko mēbeļu restaurators Pirms metat ārā kādu antīku mēbeli paziņojat par to man! :) Varu arī restaurēt kādu mēbeli! :)
Neviens mūs negaida 
Tik pēc 10 min.redzam ka tuvojas vairāki autiņi un sarosās sagaidītājs 
Sataisamies salīdzinoši ātri un kā otrie slīdam ezerā,priekšā pārvarams prāvs gabaliņš un manam divroku motoriņam būs nedaudz jāiesprigst.Šurp ceļā baiļojos par prožektoru debesīs 
,bet slīdot pa rāmo ezera spoguli bažas izgaisa,jo debesis pārklāja dūmakains mākulīts un pār ezeru pārskrēja rāms vējelīts pārklājot spogulīti ar nelielu ņirbulīti 
Veicu striktu instruktāžu 
un beidzot sākam copēt.Trešais metiens....ir tāds pašvaks siļķēns,bet stabili virs mēra 
un atceros par izolācijas lentu ,kuru ieliku koferī iepriekšējā vakarā.Tad nu veicam primitīvu remontu un šķiet ka varēsim copi turpināt.Tik nelāgi sanāca,ka salauzu ne savu kātu 
,veicu metienu saņus...ups,ir,mērinš-otrais ,kuram piešķirta amnestija. 
,bet iespējams arī bija.Uz saviem jautajumiem sakarīgas atbildes nesagaidiju.Šķūrējam iekšā caurajā salā tik jau pirmajā metienā juniors iesaucas -ir,pēc tam -nav.Esmu neipratnē- nu tad bija vai nē,velk taču caur zalēm.! Ups... divi metri no laivas juniora gummi paķer līdaķis ap 1,4kg,tik junioram spēcins pa knapu un nespēj iecirst ofsetāķi līdakai žokļos,šī parāda čau.Bombardējam uz visām pusēm, junioram klusums, man viena nosprūk,tad otra,kamēr juniors meditē trešā ir laivā:svilpo: 
,Junioram četras paspruka un kas zin cik copes vēl nejuta.
