Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Patiesībā biju domājis rītvakar atklāt vēdzeļu sezonu, bet tagad nezinu vai vajag. Jo šodien pēcpusdienā ienāca prātā spontāna ideja doties tepat tuvumā izlūkot vai ķeras. Izlūkot, tas nozīmē cope pa vienkāršo- viens kāts, viena ēsma (šoreiz sliekas) un nekā lieka. Nebiju pat pusstundu sēdējis kad kāta spice viegli ietrīsējās, tad bišku pauze un atkal tas pats, joka pēc piecirtu un.. atstāju līdaciņai āķi zobos. Ap plkst astoņiem jau tāda kā vēdzeles cope, bet vārga, vārga un bez turpinājuma. Ja nebūtu fīderkāts, nemaz nemanītu. Izvilku, pārbaudīju ēsmu un metu atkal. Šoreiz neko ilgi nebija jāgaida cope, es vēl noņēmu kātu no žāklītes, bišku nospriegoju, lai pārliecinātos, ka ir galā, tad nedaudz piecirtu un vilku ārā rudens pirmo vēdzeli. Smuka, bet līdz mēram pietrūkst kādi cm. Par laimi, āķis šai lūpā, nevis klasiskais variants. Atkabināju, jaunu slieku virsū, iemetu- un, momentā atkal cope. Šoreiz mazāka, bet niknāk ierijusi. Bet tāpat izdodas smuki atbrīvot. Pirms nākamā metiena pienāca gaidītā īsziņa, tā ka šoreiz iemetu, noliku kātu, bet aizmirsu nospriegot auklu. Pēc atbildes SMS uzrakstīšanas pāris reizes pagriezu spoles rokturi, lai nospriegotu auklu- jocīgi, itkā nospriegojas, bet tad atkal atslābst, vēl pāris spoles apgriezieni un atkal tas pats. Sāku brīnīties, kas tie pa jokiem? Pietinu vairāk, un tad tik sajutu, ka kaut kas galā kustas. Sāku tīt nopietnāk, bet otrā auklas galā kāds man izrādīja jau cienīgu pretestību. Kā izrādas, tad krietni virsmēra vēdzele (precīzāk 58 cm). Nu gan izlūkošana! Šāda zivs manās copes vietās nemaz tik bieži negadās. Kļuvu asinskārs un nositu viņu. Tad pasēdēju vēl pārdesmit minūtes bez copes un devos mājās. Tīrot zivi, tās kuņģī atradu apm 15 cm garu sugas māsu. Tagad vairs nezinu, vai rītvakar kaut kur doties, par daudz no Gaujas arī negribas prasīt. Sezona atklāta.
I don't care who your father is... don't walk on the water while i'm fishing!!!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Tagad vairs nezinu, vai rītvakar kaut kur doties, par daudz no Gaujas arī negribas prasīt. Sezona atklāta.
Laimīgais, jums tur pēdējos gados Gauja riktīgi atdzīvojusies un vēdzeles nāk griezdamās !... Es pats gan diez vai riskēšu kaut kur ātrāk par Novembra sākumu, jo parasti oktobra copes reizes reti kad izdodās... Vispār mūsu pusē Daugavā pēdējos divus gadus konkrēts vakūms uz ļurbām iestājies un ja arī trāpās, tad zemmēri vien . Pēdējo laiku vēdzeles vien bildēs varu skatīt : Es jau pat nekaļu plānus uz šīm - ja sanāks paķert un noķert, super, ja nē tad arī nepārdzīvošu. Man atklāto ūdeņu cope, tomēr, ir nepatīkama starpsezona starp pēdējo un pirmo ledu , tāpēc patreiz atrodas tādā kā anabiozes stāvoklī un pret copi kļūstu vēss...
Atskaite par vakardienu. Labi, ka neskatījos hokeju, pie upes bija daudz interesantāk. Pie upes ierados īsi pēc septiņiem. Saliku makšķeres, uz vienas naktstārps, uz otras vīķes fileja. Naktstārpa makšķeri metu no sevis uz leju, straumē. Otru uz augšu, atstraumē. Attaisīju aliņu un sāku gaidīt. Vienu brīdi pat nedaudz nosalu- pūta brāzmains vējš ar lietu. Ik pa laikam auklās ielidoja sikspārņi. Ap astoņiem jau sāku domāt vai tik vēdzeles nebūs sākušas gavēni pēc iepriekšējo dienu rīšanas. Tai, ko aizvakar paturēju, kuņģis bija kā bunga, pilns ar ēdamo. Lai nu kā, 20.10 mani no pārdomām iztraucēja kāta salekšanās, tātad tomēr būs! Izvilku pirmo, zemmērs. Paņēma uz naktstārpu. Copes sākumu nebiju pamanījis, tāpēc šī paspējusi āķi ierīt dziļi. Bez operācijas te neiztikt, tāpēc griezu auklu nost un lai pati tiek galā. Starp citu, tieši 20.10 arī aizvakar paņēma pirmā. Tālāk kādas 10 minūtes miera un pēctam aizgāja. Otra vēdzele, trešā- abas uz vīķes fileju, tāpēc nomainīju ēsmu arī otrai makšķerei. Interesanti, ka tā makšķere, kas no manis uz augšu, ir iemesta diezgan sekli, un tuvu krastam, bet uz to vienu brīdi ņēma intensīvāk. Biju uzlicis palielu āķi un kārtīgu filejas gabalu, tāpēc vairākas reizes izrāvu ēsmu vēdzelei no mutes, bet iemetot atkal, tūlīt turpinājās cope, tāds iespaids, ka apakšā viņu kā paklājs. Tikmēr pirmā makšķere, tā, kas pa straumi uz leju, aizdomīgi klusē. Sāku to biežāk pārmest, bet visos punktos, kuros pagājušā sezonā ņēma, šoreiz ne copes. Sāku vilkt ēsmu pa grunti, līdz tā atradās jau vairs tikai kādus 10 m no krasta. Un tad uz brīdi sākas skraidīšana- te zvaniņš zvana vienai makšķerei, izvelku, noņemu zivi, uzlieku ēsmu, kā apsēžos, tā otra sāk raustīties utt. Kad biju noķēris 9 gab, tad pieklusa. Vēl pāris copes bija, bet es jau jutos "paēdis". Sataisījos un braucu mājās. No šīm deviņām kādas 3-4 varēju būt mēra, bet nu... tāda 30 cm vēdzelīte ir tāds tievs striķītis, ka nav vērts rokas smērēt.
I don't care who your father is... don't walk on the water while i'm fishing!!!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Es tikko saraku sliekas. Rīt ir doma pasēdēt Daugavā ar grunteni un paralēli papeldināt dzīvo, cerībā uz kādu līdaku, bet piektdien sola labu laiku, tāpēc laidīšu uz Ķīšezeru. Gribās asarus patrenkāt
Marti, pēc kā vadoties, šobrīd Ķīsī var līdakas lūkoties? Pa zāļu malām, vai jau pa kantītēm? Vienkārši priekšstats par ezeru tuvs nullei A 6dien ceru tikt pirmajā razvedkā.. Bilde koņešno sāks zīmēties, kad būšu mazliet tur pabijis, bet kāds padoms ar neskādē
Ja veiksme pagriež tev mugurpusi - izmanto situāciju, noliec to!
martins_ varu iespraukt savu necilo līdaku pieredzi ezerā.... pavasaris - visas līdakas ir seklajos ezera līčos, piekrastē.... vasara - smukās līdakas krastu pamet un visu vasaru pavada uz dziļuma kantīm un pārlieku daudz nekustās (mans mīļākais periods, kad šamās satikt) rudens - smukās līdakas nez kāpēc dziļuma kantis pamet un dodās tuvumā seklajiem ezera līčiem, kur arī pavada visu ziemu un pavasarī taisa čiki briki... parasti rudenī ļoti labi var redzēt viņu koncentrāciju, jo velcētājiem šie līči ir zināmi un pa šiem rajoniem notiek tas, kas vakaros notiek uz Brīvības ielas
Ritens gar zem', pats gar zem', pill mut a zem' - viss zob a pa zem'..!!!
. Pēdējo laiku vēdzeles vien bildēs varu skatīt 
