Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Īsā atskaite par vakaru Šodien visu dienu darbā domāju, ka tik ātrāk vakars, lai var laist uz copi. Te piezvanīja Dadziic un piedāvāja laist uz Daugavu. Copi ar Anatoliju atliku uz rītu un piekritu pacopēt jaunās vietās. Kad aizbraucu, Dadziic bija ticis vien pie viena asara. Bija doma pamēģināt tajās vietās paķert arī uz maili, bet bija neiespējami to iesmelt. Dabūjām tik vienu raudiņu un vienu asarīti. Vējš baigi traucēja vietas izvēlē, bet tomēr beidzot kaut kur noenkurojāmies Ielaidu zem laivas sākumā raudiņu, un tad sagatavoju spiningu, lai var arī padžigot. Jau pēc dažiem metieniem bija pirmās copes, tas viesa cerību. Tikmēr skatos, ka mana rauda velkās prom - piecērtu un ir! Zemmērs, bet tomēr! Foto uz piemiņu un lai peld tālāk Starp citu uz to pašu raudiņu, tikai jau beigtu, atkal bija cope, ko nogulēju
Vēl pēc brītiņa cope ir uz džigu, velkās kaut kā dīvaini.....izrādījās, ka esmu aizcemmerējis zemmēra zandartu aiz vēdera. Foto un lai peld tālāk
Bija abiem vēl kādas copes, bet izdomājām nomainīt vietu. Pēc vietas maiņas Dadziic drīz vien ar Dropšota palīdzību arī tika pie zandarta. Arī zemmēra, bet tomēr Foto un zandarts peld tālāk
Vēl pēc brītiņa un tukšajām copēm atkal zemmērs tika Dadziitim. Atkal foto un atkal zandarts peld tālāk
Pamainījām vēl vietas, copes bija, bet izvilkt neko neizdevās. Uz asarīti viena cope bija, bet uz nedzīvu asarītu un pēcāk tā asti nekas copēt negribēja. Gribētos vēlreiz izlaist pa tām vietām, tikai ar pilnāku spaini r mailēm
Viena saliņa Daugavā, kas saucās "Kaiju sala" savu nosaukumu attaisno par visiem 100%. Kaut ko tādu es vēl nebiju redzējis, foto ir redzamas tikai daļa no kaijām
Tāda lūk bija mums vakara cope. Kopumā feini, kā jau vienmēr!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Šorīt biju ar Anatoliju copē. Laiks riebīgs, nomācies un negants vējš un mailes arī nesmēlās. Kā copi pabeidzām, tā laiks palika labs laiks Manījām arī Zivnieku maršrutējam pa ūdeņiem un kaut kur ezerā braukāja arī Jutrix un Briedis Mums gāja vidēji, Anatolijs saķēra daudz sīčus, bet vienīgo zandarta copi nerealizēja. Man kopā bija 8copes, no kurām trīs uz maili un piecas uz spiningu. Izvilku uz džiga divus zemmērus, kas tika amnestēti un vienu mēra zandartu 950gr uz dzīvo, kas jau iemarinēts maizītēm Plus vēl uz dzīvo trāpījās viens ašuks virs 200, bet bija tā ierijis, ka to ar paņēmu mājās Anatolijs nepaturēja neko, jo izmēri bija mazi ziemas copei Tā lūk
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
ar copes kolēģi Tomu bijām vienojušies, ka ordien jālaiž uz copi - plānā bija L Baltezers ar domu par nelielu treniņu pirms VM rīkotajiem spiningošanas mačiem Lielaucē. Skatoties laika prognozi mani māca nopietnas bažas, ka pie tādas saules un neliela vēja ar līdakām nekas labs nebūs un jālūko padžigot zandarti. Toms īsti priecīgs nebija, jo nav liels džiga piekritējs (viss ar laiku mainās ), bet nu sameklēt pavecu Salmo kātu un gumijas ar smagākām džiggalvām un ir gatavs startam. Braucot nolemjam laizties no M Baltezera un sākumā provēt zandartus, bet, ja nekā nebūs tad uz LBaltezeru līdaciņas patrenkāt. Piebraucot zvana dadziits, ka runājot, ka LBaltezerā smuki zandarti ir trāpījušies, bāzes saimnieki rāda bildes ar lielajiem zandartiem Mazajā Baltezerā un esam pietiekoši motivēti, lai fiksi sataisītos un laiztu iekšā. Takā M Baltezerā nekad neesmu džigojis, tad paļaujamies uz ehaloti un draudzeni haļavu kā arī pāris laias ap perspektīvo rajonu liecina, ka te varētu būt. Pa nerviem uzdod viens vesminieks, kas citai laivai rāda lielu zandartu (krastā zināja teikt, ka 6nieks)... Tomam copīte, bet garām... drīz vien uz dropšota man pirmais zemmēra zandartiņš, bet nu tāds ļoti zemmēra... tad Toms tiek pie 3 zandartiņiem, no kuriem viens nedaudz lielāks zemmērs, vienam pietrūkst līdz mēram nepilni 2 cm, bet otrs ir knaps mēriņš - 46 cm. Pats atzīst, ka nemaz tik štruntīgs tas džigs nav un sāk jau štukot par apgreidiem. Salmo kāts ne vella neder, jo jūtība nav tā, tapēc uzreiz viņš pārgāja uz savu Restivu, lai gan tests ir par jaudīgu, bet extra ātrā akcija ļauj labāk sadzirdēt džigu. Es jau pie sevis sāku pārdomāt, ko nepareizu daru, jo pašam klusums, ja neskaita vienu norautu ēdamgumiju un čeburašku... Bet pienāk arī mans brīdis un tieku pie viena zemmēra, kam arī nedaudz pierūkst līdz mēriņam un jau uz vakara pusi uz sevi jau pierādījušā Keitach dabūju 1320 g zandartiņu (57 cm).
(fočēts ar gopro kamēru tapēc tāds leņķis)...
Prieks pa visu seju, bet drīz jau sāk līt un vairs ne copes. Metam mieru un laižam uz bāzi. Pēc mirkļa saucu Tomam, lai ņem kameru un filmē, jo netālu no mums alnis izdomājis ezera platākajā daļā šau kraulā pāri ezeram, bet kamera izdomā atslēgties un mēģinājumi fočēt beidzas bez atrādāma rezultāta. Bet skats bija lielisks!!!
Secinājumi: 1) džigošanai ir savs kaifs; 2) zandarts mani šobrīd vairāk uzrunā nekā līdaka; 3) aļņi labi peld; 4) baltezera cope būs jāatkārto; 5) copēt ir forši!!!
Par tiem secinājumiem man ir līdzīgi. Džigošanai tiešām ir savs kaifs, bet mani tas uzrunā tieši zandartu copē. Zandarts uzrunā labi un arī tagad biežāk gribās ķert to, kaut līdaka vilkšanas ziņā man patīk krietni labāk. Par Baltezeru un aļņiem gan neko nezinu, bet copēt tiešām ir forši!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
pa skaisto! Loms ļoti labs un bildes tādas, ka var likt labākajos copes žurnālos uz vāka!!!
pāri ezeram, bet kamera izdomā atslēgties un mēģinājumi fočēt beidzas bez atrādāma rezultāta. Bet skats bija lielisks!!! 
