Hoķī pagaidām ok Es šodien zandartu ēdu, moš arī sākšu spīdēt?
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Un vispār, iekš draugiem.lv esmu sagūstījis 18bermontiešus!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
beidzot raujos uz copi! mantas sakravātas. rītā drusku darbs (īsā diena) un tad uz laukiem. paguļam un jau pa tumsiņu uz enguri, lai tad, kad gaisma sāk svīt arī paduses jau iesvīdušas meklēšu trofejnieci. bet ja neizdosies, tad ar pēdējiem salūta šāvieniem tiek dots starts uz jūrju pēc butes! sēdēs līdz rītam un varbūt vēl pa dienu drusku.
Pavadiņa ir kā prezervatīvs. Bez - riskanti, bet baigais kaifs!
Marti - bļāviens, tā sakārdināji ar copi, a pašlaik nekā netieku. Ja nu nedēļas nogalē sanāks, bet nav teikts. Ne asakas Tev!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
man ir tradīcijas, kuras jāturpina. uz butēm savā karjerā esmu bijis tikai vienu reizi sezonā un tā katru gadu. kompānija ar nav mainījusies. un vēl viena tradīcija ir braukt ar sniega dēli dzimšanas dienā pēc pirmā puslitra arī vienu reizi gadā.
Pavadiņa ir kā prezervatīvs. Bez - riskanti, bet baigais kaifs!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Man neviena tradīcija nav bijusi ilgi. Bija kādus gadus piecus pēc kārtas tradīcija svinēt dzimšanas dienu pie viena noteikta ezera, bet tagad jau kādus 6gadus svinos daudz komfortablākos apstākļos Bija tradīcija 1.jūnijā jau pēc pusnakts būt pie ezera un pūst laivu un jau pa tumsu doties ezerā, jo 1.jūnijs tika ļoti gaidīts. Tagad no laivām var copēt no 1.maija un tradīcija pajuka. Visnoturīgākā bija tradīcija 1.septembri noslēgt peldsezonu. Tas tika darīts kādus padsmit gadus. Ja laiks ļauj peldēt vēlāk, tad to to var darīt, bet 1.jā bija obligāti jānopeldās Tā sanāk, ka uz doto brīdi nekādu tradīciju nav. Ceru, ka salidojumi paliks par tradīciju!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
tici man, ar tā sniega dēļa tradīcija nav tālu no tās 31.dec pirts tradīcijas. tas vienmēr notiek tumsā un uz pusnakts laiku. pirmajā reizē vēlāmies no kalna gala kā sniega bumbas. pēc pāris stundu darbošanās mūs sāka mācīt citi apmeklētāji, kā jābrauc ar dēli. pēc tam štukojām, ka vai nu viņiem mūs žēl palika, vai negribēja lai trasi sabojā. bet bija progress. beigās man izdevās nobraukt no augšas līdz lejai bez straujā klupiena. runa ir par iesācēju līmeņa kalniņu nākamajā gadā jau bijām rūdīti un viss veicās daudz straujāk un progress bija jūtams. bet bija cita nelaime. nevarēja nostāvēt kājās, kamēr pacēlājs veda augšā. neredzami spēki gāza gar zemi un bija jāvelkas līdzi pa zemi. lejā gan gāja raiti un pat bez klupieniem. toties otrā dienā presīte sāpēja un dubens sūrstēja no savāktā sniega lietojot pacēlāju ne tā kā paredzēts.
Pavadiņa ir kā prezervatīvs. Bez - riskanti, bet baigais kaifs!
Mēs ar sievastēvu mēģinājām ieviest tradīciju pavadīt copē pēdējo vecā gada un pirmo jaunā gada dienu! Pāris gadus sanāca, bet vēlāk kautkā neiedzīvojās ... jo... jo ir pasaulē radības ar kurām nav tik labi, cik sūdīgi ir bez viņām ... Uzminiet nu, par ko ir runa!?
