Bušu laiks jau ir sācies.Pagaidām gan tās ķerās tikai pa nakti. Kad paliks krietni vēsāks - oktobrī, novembrī, butes ķersies arī pa dienu. Pagājušajā gadā mēs pēdējo reizi braucām butēs nedēļu pirms Ziemassvētkiem.
Šodien ar senci aizbraucām uz Saulkrastiem, bet bija tādi viļņi, ka jūrā iepeldēt neriskējām Lai brauciens nesanāk pa tukšo, tad iepeldējām Dūņezerā. Neko diži nenoķērām, jo aprīkojums bija paredzēts jūras copei, bet vismaz apskatījām ezeru. Es tur pēdējo reiz biju makšķerējis vēl padomju laikos būdams bērns Šodien noslēdzu arī peldsezonu. Secinājums ir tāds, ka tur ir vērts aizbraukt pamakšķerēt
Vakar biju aizgājis drusku pamakšķerēt un paspiningot. Uz makšķeri varēja diezgan daudz saķert necila izmēra raudas un pličus, bet uz spiningu noķēru pāris asarus un vienu zemmēra līdaku. Vēl viena zemmēra līdaka pieķerās uz ēsmas zivtiņu(raudiņu). Vispār izskatās, ka līdakas un asari ir jau gana aktīvi - vajag tikai nopietnāku piegājienu un lomi neizpaliks Bildē viena no vakardienas zemmēra līdakām(abām āķi tika saudzīgi izņemti un līdakas amnestētas).
Šodien biju aizgājis tepat līdz Ķīšezeram galvu izvēdināt. Nu jau no slimības gandrīz esmu ticis vaļā un ceru, ka nākamnedēļ jau iešu uz copi Ezerā liels ūdens līmenis, vējš arī tīri brangi pūta un makšķernieku redzēju tikai vienu, kas stāvēja ūdenī un mētāja spiningu. Neskatoties uz to, ka aina ezerā neizskatās diez ko pievilcīga, tāpat ļoti sagribējās uz copi, jo sakarā ar slimību jau gandrīz mēnesi neesmu bijis
Esam aizsākuši jaunu sadaļu mājaslapā. Sadaļu, kurā intervēsim makšķerniekus un cilvēkus, kas ar to saistīti. Sadaļa ir galvenajās lapas izvēlnē, saucās - Intervijas
Nesen izlasīju 1947.gada Jāņa Jaunsudrabiņa grāmatu "Ūdeņi". Ļoti patika. Drusku par daudz dzejiskuma un drusku par maz par pašu copi un tehniskām lietām, kas saistītas ar copi, bet tāpat ļoti interesanta grāmata. Pirms tam pat nezināju, ka J.Jaunsudrabiņš bija tāds kaislīgs makšķernieks
