Daudzus gadus esmu vilinājis šīs spēcīgās un ļoti gudrās zivis ar pludiņmakšķeri. Pēc tādas copes, vakarā laižoties miegā, vēl ilgi acu priekšā ņirbēja ūdens un pa vilnīšiem jautri lēkāja pludiņš. Pirms pāris gadiem draugs Roberts ierādīja karpu ķeršanu ar mata sistēmu, kas tagad tik ļoti populāra. Pāris reižu biju pamēģinājis, kaut ko arī noķēris, bet punktu visam pielika mans šā gada izbrauciens uz kādu privātdīķi, kurā mājoja karpas svarā no pusotra līdz desmit kilogramiem. Iepriekšējā vakarā rūpīgi sēju pavadas, izvēlējos barības, konsultējos ar draugiem. Uzzināju, ka nodomātajā dīķi karpas iecienījušas kukurūzu, to tad nu arī nolēmu izmantot.
Ieradies pie dīķa, sagatavoju iebarojamo ēsmu, saridāju makšķeri, uzliku slīdošo barotavu, lielie karpu speci gan to nelieto, un sacensībās tā pat ir aizliegta, bet komercdīķos tā strādā labi. Uzsēdināju uz mata pāris kukurūzas graudu un ielidināju sistēmu no pērnajām ūdenszālēm brīvā laukumā, apmēram piecdesmit metrus no krasta. Novietoju makšķeri uz signalizatora, pieliku svingeru un sāku darboties ar pludiņnieci. Tikko biju to laidis darbā, tā griezīgi iepīkstējās signalizators, pirmā pusotriniece tuvojās uztveramajam tīkliņam. Prieks par zivi, bet vēl lielāks par pareizi uzsieto sistēmu, āķis stingri iecirties apakšlūpā. Īsāk sakot, mata sistēma pludiņniecei ielika vienos vārtos. Signalizators laiku pa laikam pīkstēja kā geigera skaitītājs, bet uz pludiņa copi nesagaidīju arī ar atraktoru palīdzību. Copi noslēdzu ar skaistu trīs kilogramus karpu un pie sevis nopriecājos: “Eh, cik labi, ka nopirku “Abas” kūpinātavu, iznāks debešķīgs mielasts, vecajā šādai zivij nebūtu vietas.”
Makšķerniekus parasti baida it kā lielās mata sistēmas izmaksas. Varu pateikt tikai to, ka, iegādājoties inventāru ar prātu, var izbēgt no lieliem tēriņiem, bet pati cope ir fantastiska. Cita lieta, ja gribat darīt to augstā līmenī vai piedalīties sacensībās, tad gan no prāvām izmaksām neizbēgt.
Līdakas svēršanā laivu bāzes svari rādīja 9,1 kilogramu
Foto no S. Slavska personīgā arhīva
Sergejs Slavskis dzimis un audzis Tukuma pagastā. Bērnības un skolas gadus aizvadījis netālu no Kandavas dzelzceļa stacijas, no kuras rokas stiepiena attālumā gleznainā Abava un ainaviskais Līgas dzirnavu ezers. Jau pirmklasnieks būdams, kopā ar draugiem bieži vien devies uz Abavu makšķerēt, ķērušies nelieli asarīši, bet puskilogramīgs līnis jau bijusi milzu bagātība. Nedaudz vēlāk Sergejs ievērojis, ka kaimiņš bieži dodas uz Līgas dzirnavu ezeru un nes mājās paprāvas līdakas. Tas puisi ļoti ieinteresējis, viņš uzprasījies biedros, kaimiņš viņu ļoti atsaucīgi pieņēmis, palīdzējis tikt pie pirmā spininga un ierādījis spiningošanas noslēpumus. Pamatskolai sekojusi arodskola, šoferu kursi, un jau astoņpadsmit gadu vecumā Sergejs sēdies pie kravenieka stūres. Vēlāk dienests armijā karstajā un tveicīgajā Taškentā, bet, atgriezies mājās, Sergejs makšķerēšanai pievērsies ar jaunu sparu.
“Visu laiku esmu strādājis par šoferi, braucis pa Latviju, vēlāk ilgus gadus ar lielajām fūrēm pa ārzemēm. Automašīnas kabīne vienlaikus bija gan darba vieta, gan mājas, bet, atgriezies īstajās mājās, vienmēr centos izrauties pie dabas ar makšķeri vai spiningu, lai aizdzītu stresu un nogurumu un acu priekšā nerēgotos baltā, ceļu sadalošā josla. Neesmu no tiem makšķerniekiem, kuri pērk kaudzēm inventāru un mānekļus, man joprojām ir viena makšķere un viens spinings, arī mānekļus iegādājos tādus, kas pašam patīk, nekrītot reklāmu tīklos. Un es taču galu galā dodos atpūsties pie dabas, man nevajag kaudzēm zivju, kuras manā ģimenē neviens uzturā nelieto, ja nu vienīgi kādu lasēnu vai foreli. Dzīvesbiedrei Sarmītei gan ļoti garšo marinēta siļķes fileja, bet tās jau mūsu ūdeņos nav sastopamas,” atklāj Sergejs. Par savējiem Sergejs sauc Engures, Kaņiera, Sekļa un Pālansa ezeru, Abava mīļa kā māte, bet Cēres Sūnekļa ezerā Sergejs pamanījies tikt pie sešus kilogramus smagas zaļsvārces. Dēls Rihards vienreiz bijis tēvam līdzi uz copi, sapratis, ka tas nav priekš viņa, un arī jau rausta autokloķus, bet meitai Lindai, kā jau visām meitenēm, tas vispār neinteresē. Sergeja ķertās zivis tiek viņa domubiedriem Normundam un Andim, bet Sergejs pie ūdeņiem uzlādē baterijas jaunam darba cēlienam. Katram copmanim kādreiz mūžā pienāk sava veiksmes stunda, ātrāk gan tiem, kuri pret dabu izturas saudzīgi un sargājoši. Sergejam veiksmes stunda pienāca 4. maija pēcpusdienā, kad viņš kopā ar Normundu devās spiningot uz Kaņiera ezeru. Pāris stundu nocīnījušies pa tukšo, Sergejs piekabināja pie auklas “Salmo” veikalā pirktu dzeltenīgu maili. Pāris reižu uzmeta un sajuta ievērojamu smagumu. Pie laivas viņš zivi dabūja apbrīnojami ātri, reizēm pat šķitis, ka zivs nemaz nav galā un tikai pēdējos metros līdaka izrādījusi vērā ņemamu pretestību. Te jau sākās darbs Normundam ar uztveramo tīklu, bet, dabūta laivā, līdaka vēl nodemonstrēja savu nešpetno dabu, ar lielās astes vēzienu ieslaucīja ūdenī uz laivas soliņa nolikto, kaujai sagatavoto Normunda džerku. Neko darīt, cope, gluži tāpat kā māksla, prasa upurus. Krastā sekoja fotosesija un svēršana, laivu bāzes svari rādīja 9,1 kilogramu.
Lauku tūrisma un atpūtas parka "Makšķernieku paradīze" ūdenskrātuvē 20. maijā ir noķerta rekordliela karpa - 24,71 kg smaga. Pašlaik tas ir Valles dīķa rekords.
Karpu noķēra Imants Svencis Kronbergs no Tukuma puses. Pēc veiksmīgas cīņas un fotosesijas karpa ir atlaista atpakaļ ūdenskrātuvē, lai iepriecinātu arī citus makšķerniekus ar kārtīgu adrealīna devu. Šie makšķernieki piekopj tā saukto principu - "Ķer un atlaid!", kas ir karpu makšķerēšanas sporta pamatprincips.
Foto no lauku tūrisma un atpūtas parka "Makšķernieku paradīze".
Alūksnes ezerā 6.jūnijā notiks spiningošanas sacensības “Alūksnes vasaras “Plēsējs 2015””, kuras katru gadu rīko Alūksnes novada pašvaldības aģentūra “Alja”.
Parasti sacensības pulcē apmēram 50 dalībnieku ne tikai no Alūksnes, bet arī no Apes, Gulbenes, Balviem, Smiltenes, Siguldas, Limbažiem un Rīgas. Bet jau vasarā Alūksnes novada pašvaldības aģentūra “Alja” rīkos informatīvu pasākumu par ekoloģisko stāvokli Alūksnes ezerā.
Komandu veido divi cilvēki Reģistrācija sacensībām notiks Pilssalas ielā 10 no pulksten 5.30 līdz 6.30. Aģentūras “Alja” direktors Māris Lietuvietis informē, ka sacensības notiks komandu konkurencē un komandu veido divi cilvēki. Komandu skaits nav ierobežots. Dalībnieki netiek dalīti vecuma un dzimuma grupās, kā arī sacensību dalībniekiem vecumā no 16 līdz 65 gadiem, izņemot invalīdus, jāuzrāda derīga makšķerēšanas karte. Dalības maksa – 20 eiro no komandas.
Uz vērtēšanu no komandas tiks nodoti ne vairāk kā 10 asari, kuru garums nebūs mazāks par 20 centimetriem un kopējais svars uz vienu komandas dalībnieku nepārsniedz 5 kilogramus, ne vairāk kā 6 līdakas garumā no 55 centimetriem (kopējais līdaku skaits uz vienu komandas dalībnieku nepārsniedz 3 līdakas), un ne vairāk kā 6 zandarti garumā no 50 centimetriem (kopējais zandartu skaits uz vienu komandas dalībnieku nepārsniedz 3 zandartus).
Vērtēts tiks noķerto zivju kopējais svars, atbilstoši ekipāžas noķerto asaru svaru reizinot ar 2, zandartu svaru reizinot ar 1,5 un summējot ar līdaku svaru. Sacensību laikā laivas nedrīkstēs tuvoties cita citai tuvāk par 50 metriem. Bez tiesneša atļaujas sacensību laikā laivu pamest ir aizliegts. Jāņem vērā, ka nelabvēlīgos laika apstākļos drošības apsvērumu dēļ sacensību dienā var tikt noteikts cits sākuma laiks un sacensību ilgums.
Notiks informatīvs pasākums M.Lietuvietis informē, ka jūnija beigās vai jūlija sākumā projektā par sabiedrības informēšanu par Alūksnes ezera ekoloģisko stāvokli un klimata izmaiņām notiks informatīvs pasākums. Pasākuma laikā vasarā notiks kontrolzveja ar tīkliem un zinātnieki no zivīm ņems paraugus. “Tas, visticamāk, notiks Pilssalā, un ikviens interesents varēs nākt un skatīties,” stāsta M.Lietuvietis.
Sīkākai informācijai par šo un turpmākajiem pasākumiem var sekot līdzi pašvaldības aģentūras “Alja” mājaslapā “www.aluksnesezers.lv”.
Aizvadītajā nedēļas nogalē no AS “Latvijas valsts meži” apsaimniekotās Tērvetes ūdenskrātuves ūdeņiem izvilkta 9.43 kg smaga un 92 cm gara karpa. Lieliskais loms ticis rīdziniekam Vladislavam Antišinam, pavēstīja dabas parka informācijas centra vadītājas vietniece Laura Zalcmane.
Lielā karpa izvilkta 23. maija vakarā, un copes mērķis bijis tikai un vienīgi karpas, kas arī veiksmīgi tika sasniegts, stāsta Zalcmane. Ar lielo zivi makšķerniekam gan nācies nedaudz piepūlēties – brangā karpa padevās pēc aptuveni desmit minūšu ilgas spēkošanās.
Šajā reizē gan zivij bija veicies vairāk nekā citu makšķernieku izvilktajām zivīm. Kā atzīst makšķernieks Vladislavs, tad pret karpām viņš izturas draudzīgi – tās tiek noķertas, tiek fiksēts svars un garumus, bet pēc tam zivi atlaiž atpakaļ ūdenstilpē.
Tērvetes ūdenskrātuves ūdeņi ik palaikam pārsteidz makšķerniekus ar kādu varenu lomu. Tā jaunajā spiningošanas sezonā copes entuziastiem lieliski veicies, izvelkot brangas līdakas, norāda Zalcmane.
Bērnu un jaunatnes sporta skolas “Rīdzene” airēšanas bāzē Rīgā, Lucavsalas iela 43 sestdien, 30.maijā, no plkst. 11 notiks tradicionālie makšķerēšanas svētki “Jaunais makšķernieks”, kuros piedalīties aicināti bērni vecāku pavadībā un jaunieši vecumā līdz 16 gadiem.
Rīgas domē informē, ka jau tradicionāli šos svētkus rīko Starptautiskās bērnu aizsardzības dienas priekšvakarā, lai aicinātu bērnus un jauniešus apgūt makšķerēšanas pamatprincipus, tādējādi veicinot iedzīvotājus veselīgi pavadīt brīvo laiku svaigā gaisā, draugu un ģimenes lokā.
Sacensībās būs trīs vecuma grupas: bērni līdz četru gadu vecumam makšķerēs kopā ar vecākiem; bērni no piecien līdz deviņiem gadiem sacentīsies vecāku pavadībā; bērni un jaunieši no 10 līdz 16 gadiem par medaļām cīnīsies bez vecāku līdzdalības.
Pieteikties sacensībām iespējams pasākuma norises vietā no plkst. 10.
Sacensības organizē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments sadarbībā ar SIA “Salmo”.
Kaņiera posma uzvarētāji: no kreisās Romalds Ribuzuls un Mārtiņš Reks no "Emīlija-Talsi".
Gluži kā ātrvilciens attraucies čempionāts “Mammadaba 2015″. Tas savos vagonos šogad sēdinājis jau piecpadsmit komandas, kas startē sacensību kopumā, bet pirmajā sacensību posmā, kas norisinājās 16. maijā Kaņierī, uz startu stājās divdesmit komandas.
Šogad sacensties kāro spiningotāju bija krietni vien vairāk, nekā uzņemt ļauj “Latvijas valsts mežu” apsaimniekoto ezeru kapacitāte. Aiz borta palika tie, kas kārtējo reizi vēlējās ielēkt jau braucoša vilciena pēdējā vagonā, daži no kavētājiem izvēlējās iemēģināt spēkus Kaņiera posmā (šajā ezerā var uzņemt gandrīz pussimt komandas), citi solījās būt naskāki un nākamgad čempionātam pieteikties laikus. Dalībnieku pamatsastāvā praktiski nekādu lielo izmaiņu nav, tie, kas šos mačus jau izbaudījuši, uzteic sacensību raito organizāciju un vēlas startēt vēl un vēl. Patiesu prieku sagādā fakts, ka rūdītiem ūdeņu arājiem ar vēja aprautām un saules nobrūninātām sejām pievienojušās divas daiļā dzimuma pārstāves, kuras godam izturēja nejaukās vēja brāzmas un maijam neraksturīgi vēso dienu.
Nejaukais ziemeļrietenis un krasās spiediena maiņas atstāja arī negatīvu iespaidu uz copi, un tikai paši veiksmīgākie un prasmīgākie tika pie dažām zaļsvārcēm. Lielākā šajā sacensību dienā noķertā līdaka svēra vien trīs kilogramus, acīmredzot nabadzītei ļoti gribējās uzkosties. Vīri, spītējot asajam vējam, mala ezera dziļākās vietas, vēlāk mēģināja seklumus gar niedrēm, bet līdaku copes kā nebija, tā nebija. Uz veikala “Gold Fishing” dāvāto vobleru par lielāko noķerto un atlaisto līdaku tā arī šajā reizē neviens nepieteicās, ceru, ka nākamajos posmos lielās būs. Par ēstgribu šajā dienā nesūdzējās vien pusaugu asarpuikas, kas ar lielu aizrautību kampa mazus rotiņus, par īpašu kārumu uzskatot žiperīgu tvisterīti. Copmaņi ar lielāku pieredzi un stāžu to ātri vien atkoda, aizvējā sameklēja vietas, kurās uzturas strīpainīši, un kāliem vien cēla tos laivā.
Veiksmīgākie līdaku mānītāji Ivars Čevers un Normunds Trikulis no komandas “Brekši” ar trīs līdakām laivā tika pie godpilnās trešās vietas, aiz sevis atstājot brāļus Māri un Jāni Miķelsonus, kuru lomā četras līdakas, tikai mazāka izmēra. Miķelsoni par to īpaši gan neskuma, jo kopvērtējumā trešā vieta rokā gan (“Brekši” startēja tikai Kaņiera posmā). Nezinu, ko domāja Māris un Aivars Smilgas, dodot komandai nosaukumu “ČuŠ”, bet atšķirībā no kalēja, kurš savam kungam izkala čuš, šie vīri sev ar prāvu asaru lomu izkala otro vietu. Paraugstundu pasniedza Romalds Ribuzuls un Mārtiņš Reks no komandas “Emīlija-Talsi”, netālu no laivu bāzes trenējot asarīšus. Viņu loms gandrīz par diviem kilogramiem lielāks nekā otrās vietas ieguvējiem. Balvu par lielāko līdaku, gandrīz trīs kilogramu svarā, godam nopelnīja Aigars Līdumnieks. Jāteic, ka lielās viņu mīl, Aigars šo balvu nesaņem pirmo reizi, cerams, arī ne pēdējo.
Čempionāts ieskrējies, žēl, ka nevarējām uzņemt visus šā aktīvā un aizraujošā sporta veida piekritējus, iespējams, ka nākamgad jāveido jauna sacensību formula, lai šajās sacensībās būtu iespēja sevi apliecināt vēl arī citiem spiningot gribētājiem. Prieks par kuplo apmeklētāju skaitu, par daiļā dzimuma līdzdalību un to, ka šīs sacensības, kas norisinās jau piekto gadu, iemantojušas copmaņu atzinību un pulcē arvien jaunus dalībniekus no visas Latvijas. Ceru, ka laika apstākļi arvien uzlabosies, līdaku apetīte palielināsies un jau nākamajā posmā, kas norisināsies 30. maijā Lielauces ezerā, vīri varēs uz svaru kausiem likt prāvas līdakas un monstrīgus asarus
Aivars Salenieks savu copmaņa stāžu vērtē jau teju vai piecdesmit gadu garumā, bet lielā diena pienāca šopavasar, noķerot izcili lielu samu.
Aivars ķēris karpas, līdakas, brekšus un līņus, lomi bijuši samērā labi, lielākā līdaka svērusi vienpadsmit kilogramus, bet karpa gandrīz deviņus. Kad pirms trīs gadiem apsīka karpu makšķerēšanas iespējas un līdaku ķeršana apnika, Aivars pievērsās samu copei netālajā Aiviekstes upē. Pirmie sami svarā ap pieciem sešiem kilogramiem ģimenei šķita varen garšīgi, un Aivars uz upi sāka braukt arvien biežāk.
Makšķernieka lielā diena pienāca šā gada 25. aprīlī, kad viņš savu gruntsmakšķeri, kas bija aprīkota ar 0,35 mm fluorkarbona auklu, “Sport Fish F 500″ spoli un dzēlīgu “Cobras” āķi, iemeta upē uz bedres krants. Aivars pagriezies, lai uzliktu zvaniņu, bet copes biedrs Gints jau saucis, ka copē. Kāts bijis līkumā, Aivars piecirtis un sācies divu stundu cīniņš. Ūsainis gājis uz riņķi, vilcis ar spēku, iztinis gandrīz visu auklu, tad devies pa upi uz augšu, kur ūdenī rēgojies pusslīcis koks ar lieliem zariem. Tikai pateicoties drauga Ginta attapībai, kurš meties pie koka un sācis to šūpot, radot skaļus šļakstus, izdevies zivi pagriezt atpakaļ un izbēgt no tās zaudēšanas.
Kad sams, noguris no cīņas, jau tuvojies krastam, draugi ieraudzījuši virs ūdens tā asti un nosprieduši, ka sams ir apmēram metru garš, bet, kad, izlaizdama burbuļus, parādījusies tā prāvā galva, Gints ar skubu meties zivij pretī, satvēris to aiz žaunām un veiksmīgi izvilcis krastā. Sama garums izrādījās 197 centimetri, svars 50,2 kilogrami.
Pēc veiksmīgās, bet garās un grūtās cīņas Gints paskatījies uz upmalā sēdošo smaidīgo Aivaru un pavaicājis, vai draugam nesāpot rokas, uz ko viņš mundri esot atbildējis, ka nesāpot gan, tikai vareni trīcot. Būtu vērts pieminēt, ka sami sākuši baroties ļoti agri, ūdens temperatūra bijusi nieka astoņi grādi, bet, kā zināms, sami mīl baroties, kad tā ir par desmit grādiem augstāka.
Rāznas ezerā konstatē nelikumīgas zemūdens medības
Foto: Dabas aizsardzības pārvalde
Pagājušās nedēļas nogalē Rāznas ezerā konstatētas nelikumīgas zemūdens medības, informē Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pārstāve Inese Pabērza.
DAP informāciju par iespējamām zemūdens medībām Rāznas ezerā saņēma aizvadītajā nedēļas nogalē. Pārbaudes laikā notverts Rēzeknes iedzīvotājs ar nelikumīgi nomedītām zivīm – sešiem plaužiem (brekšiem) un divām līdakām.
Ierosināta administratīvā lietvedība par Makšķerēšanas noteikumu pārkāpumu īpaši aizsargājamā dabas teritorijā.
DAP pateicas vietējiem iedzīvotājiem, kas savlaicīgi ziņoja par iespējamo nelikumību, kā rezultātā operatīvi izdevās aizturēt pārkāpuma izdarītāju.
DAP atzīmē, ka Rāznas nacionālā parka teritorijā esošajās ūdenstilpnēs, izņemot privātos ezerus, kur zvejas tiesības nepieder valstij, zemūdens medību rīku izmantošana ir aizliegta.
Izņēmums ir Ežezers, jo Dagdas novada pašvaldība ir pieņēmusi un Zemkopības ministrijā saskaņojusi licencēto zemūdens medību nolikumu, kas darbojas līdz 2016. gada 1. jūnijam.
Daugavā agri no rīta ir aizturēti trīs maluzvejnieki ar lomu, par ko vīriešiem draud prāvs naudas sods, aģentūrai LETA pastāstīja Valsts vides dienesta pārstāvis Gints Zemitāns.
Vides inspektori saņēmuši informāciju par Daugavā pie Dzelmēm izvietotiem tīkliem, tāpēc izveidots slēpnis. Uz rīta pusi, pirms plkst.5, aizturēti trīs vīrieši. Visi trīs bijuši no Rīgas un iepriekš nav sodīti par maluzvejniecību.
Vīrieši maluzvejniecībā izmantojuši 60 metrus garu tīklu un divas naktsšņores, kur vienā bijuši 20 āķi, bet otrā – 40 āķi. Lomā bijuši divi sami, divi zandarti un vēl trīs kilogrami citu zivju. Zivis bijušas beigtas, tāpēc tās atdotas maluzvejniekiem.
Par neatļautu zveju vīriešiem noformēti administratīvā pārkāpuma protokoli un viņiem draud diezgan prāvs naudas sods – par maluzvejniecību sods būs no 280 līdz 700 eiro katram. Tāpat vēl tiks aprēķināts naudas sods par zivju resursiem radītajiem zaudējumiem – par vienu samu Daugavā sods ir 429 eiro, par zandartu – 108 eiro, bet par citām zivīm – seši eiro par kilogramu. Šī naudas summa gan tiks dalīta uz visiem trim pārkāpējiem, skatoties, kuram piederējis konkrētais zvejas rīks.
Tērvetes ūdenskrātuvē izmakšķerē iespaidīga izmēra spoguļkarpu
Foto no privātā arhīva
Otrdienas, 2. jūnija, vakars Tērvetes ūdenskrātuvē, ko apsaimnieko AS “Latvijas valsts meži”, necerēti veiksmīgs copei izdevies makšķerniekam, kuram laimējies izvilkt no rāmajiem ūdenstilpes ūdeņiem 9,6 kilogramus smagu un 86 centimetrus garu spoguļkarpu, informē dabas parkā.
“Ir man gadījušies palielāki brekši un arī līņi, bet tik iespaidīga izmēra zivs manā nebūt garajā makšķernieka karjerā ir pirmoreiz, turklāt – necerēti! Tikai tad, kad karpa bija izcelta krastā, apjautu – jā, tā tik ir zivs! Pašam par šo lomu ir milzīgs prieks, tas tiešām bija kaut kas negaidīts,” savos iespaidos dalās laimīgais makšķernieks Helmuts.
Makšķernieks arī atzina, ka jo īpaši necerēts šis ievērības cienīgais loms ir bijis tāpēc, ka pirms copes zivis piebarojis vien ar rupjmaizi, un arī makšķere esot bijusi salīdzinoši vienkārša – pludiņa ar 0,25 mm auklu, kā ēsmu izmantojot slieku.
Turpinot dalīties iespaidos, Helmuts atzina, ka tikai uz copes beigām, kad grasījies jau teju doties mājup un vēl pēdējo reizi vēlējies pārbaudīt, vai uz āķa nav kas uzķēries, viņš sapratis, ka šis vakars nebūs tukšā. Makšķernieks atzina, ka cīniņš ar lielo zivi nav bijis no vienkāršajiem – aukla labu brīdi tika raustīta, arī makšķeres aprīkojums neesot bijis aprēķināts tik varenam lomam, un dažbrīd šķitis, ka lielā karpa cīņu uzvarēs. Tomēr, palīdzot makšķerniekiem no blakus laipām, lielā karpa tika izvilkta krastā.
Tērvetes ūdenskrātuves ūdeņi ir bagāti ar ievērības cienīga izmēra zivīm – to pārliecinoši apliecina makšķernieku izvilktie lomi un to izmēri. Tā arī maijā izvilkta branga, 9,43 kg liela karpa, un arī līdakas te mīt varenas – pagājušajā mēnesī izmānītas vairākas, no kurām smagākā bijusi 10,2 kilogrami.
Rosina stingrākas prasības un ierobežojumus makšķerniekiem
Foto: Publicitātes foto
Makšķerēšanas ierobežojumus plānots padarīti būtiski stingrākus, samazinot lomā paturamo zivju maksimālo skaitu, kā arī striktāk ierobežojot paturamo zivju izmērus.
Tas paredzēts Zemkopības ministrijas sagatavotajā noteikumu projektā "Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi", kurā iekļauti arī citi būtiski grozījumi līdzšinējā makšķerēšanas kārtībā.
Jaunajos noteikumos paredzēts aizliegums slēpt zivju un vēžu ieguves rīkus un lomu, cemmerēt zivis jeb aizķert ar āķi jebkurā zivs ķermeņa daļā, izņemot muti, atstāt zivis uz ledus pēc makšķerēšanas pabeigšanas, sadalīt vai citādā veidā mainīt zivs veselumu, izņemot to zivju ķidāšanu, kurām nav noteikts svara ierobežojums lomā.
Jaunajos noteikumos paredzēts samazināt loma lielumu līdakām, zandartiem, zušiem un strauta forelēm. Ja līdz šim lomā drīkstēja paturēt piecas līdakas, zandartus un zušus, tad pēc noteikumu pieņemšanas lomā drīkstēs paturēt tikai pa trīs šo sugu zivīm.
Ja līdz šim lomā drīkstēja paturēt trīs strauta foreles, tad turpmāk drīkstēs lomā paturēt tikai vienu strauta foreli.
Ar jaunajiem noteikumiem plānots atcelt skaita ierobežojumu varavīksnes forelēm, kas nav vietējās faunas pārstāvis un dabiskajos apstākļos nevairojas.
Plānots mainīt arī vairāku lomā paturamo zivju pieļaujamos garumus. Ja līdz šim samu lomā drīkstēja paturēt, ja tā garums sasniedza 50 centimetrus (cm), tad turpmāk tā garumam būs jābūt 70 cm, zutim pieļaujamais garums mainīts no 40 cm uz 50 cm, vēdzelei - no 30 cm uz 40 cm.
Ja līdz šim lomā drīkstēja paturēt strauta foreli, kuras garums no 30 cm līdz 40 cm, tad pēc šo noteikumu pieņemšanas lomā drīkstēs paturēt foreles, kas sasniegušas 35 cm.
Mainīti arī alatu un strauta foreļu makšķerēšanas liegumu laiki. Ja līdz šim alatas bija aizliegts paturēt lomā no 16.marta līdz 15.maijam, tad turpmāk to būs aizliegts darīt no 1.februāra līdz 30.aprīlim. Savukārt foreļu liegums, kas kādreiz bija no 1.oktobra līdz 30.novembrim, tagad pagarināts no 1.septembra līdz 30.novembrim.
Ar jaunajiem makšķerēšanas noteikumiem paredzēts aizliegt makšķerēšanā izmantot ēsmas zivtiņas līdaku lieguma laikā no 1.marta līdz 30.aprīlim.
Turklāt plānots noteikt maksimālā loma lielumu diennaktī, nevis kā tas bija līdz šim - vienā makšķerēšanas reizē.
Jaunie noteikumi arī paredz, ka pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem būs tiesīga noteikt no šiem noteikumiem atšķirīgu makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību, ja atbilstoši vietējiem apstākļiem ir nepieciešami papildu nosacījumi zivju un vēžu ieguvei.
Pašvaldības varēs noteikt stingrākus aizliegumus, piemēram, aizliedzot makšķerēt diennakts tumšajā laikā, noteikt aizliegumu zemūdens medībām peldvietu un atpūtas vietu tuvumā, noteikt aizliegumus, kas nepieciešami zivju vai vēžu resursu saaudzēšanai u.c.
Ar jaunajiem noteikumiem paredzēts atļaut zemūdens medības tikai divās publiskajās upēs - Daugavā un Buļupē, kā arī 57 publiskajos ezeros.
Zemūdens medības būs atļautas Aijažu un Apguldes ezerā, Baltezerā, Baļotes, Briģenes, Brocēnu, Cieceres, Cirma, Černostes, Demenes ezerā, Dūņezerā, Dziļezerā,
Savukārt šaurspīļu vēžu ieguve būs atļauta Āraišu ezerā, Lielupē, Mazajā Baltezerā. Dzeloņvaigu vēžus varēs ķert Daugavā līdz Rīgas hidroelektrostacijai, Hapaka grāvī, Lielupē, Ķīšezerā, Sausajā Daugavā, Vecdaugavā un Ventā.
Savukārt signālvēžus drīkstēs ķert Primmas ezerā.
Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu "Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi" šodien izsludināja valsts sekretāru sanāksmē, kas pieejams MK mājaslapā. Noteikumu projekts vēl tiks skatīts valdībā.
Burtnieka ezerā notikusi šogad pirmā līdaku mazuļu ielaišana, un līdz septembrim plānots papildināt Burtnieka ezera zivju resursus ar kopumā 30 000 ataudzētu vienvasaras līdaku mazuļiem. Otrdien ielaisto mazuļu vidējais svars bija 6,7 grami. Tie iegādāti Valsts zivju fonda līdzfinansētā projekta “Burtnieku novada Burtnieka ezera zivju resursu papildināšana” ietvaros.
Līdaku mazuļus piegādāja SIA “Dāmas zivju audzētava” no Liepāja puses. Neskatoties uz mēroto garo ceļu, zivju mazuļi tika piegādāti ļoti labā stāvoklī un nekavējoties ielaisti ezerā, veicot visas nepieciešamās uzskaites procedūras saskaņā ar valdības noteikumu prasībām. Ielaišanas procesa atbilstību normatīvajiem aktiem kontrolēja komisija, kuras sastāvā bija pārstāvji no Valsts vides dienesta, Pārtikas un veterinārā dienesta, Burtnieku novada pašvaldības un zivju audzētavas, kas veica līdaku mazuļu piegādi.
Projekta kopējās izmaksas ir 6171,00 eiro, no tām Valsts zivju fonda līdzfinansējums – 4080,00 eiro.
Pirmajā vietā Lielauces posmā Matīss Ruša ar Ēriku Kukuti no "EriMat Cope"
Gads jau gandrīz pusē, un arī atklātais “Mammadaba” spiningošanas čempionāts nonācis pusceļā, aizvadīti jau trīs no paredzētajiem sešiem posmiem.
Neilgi pēc pirmā posma, kas norisinājās Kaņierī, sekoja otrs, Lielauces ezera posms. Lai arī šķita, ka copes apstākļi kļuvuši krietni vien labvēlīgāki, plēsēji aktivizējušies un ir liela iespēja tikt pie labiem lomiem, copes diena tomēr pierādīja pretējo. Lai arī pie loma tika gandrīz visas komandas, jāteic, ka tas nāca ar sūru un grūtu darbu un milzu eksperimentēšanu ar plašo mānekļu klāstu. Priecēja tas, ka pieteicās pretendents lielākajai atlaistajai zaļsvārcei un kā veicināšanas balvu par šo cēlo žestu Māris Efners saņēma firmas “Gold Fishing” dāvāto vobleru.
Lielākās pieveiktās zivs tituls gan tika citam copmanim, zaļās pierādīja, ka viņas mīl Aigaru Līdumnieku, un viņa vilkto pirmā numura rotiņu pašā sacensību izskaņā pie laivu bāzes pagrāba divarpus kilogramus smaga līdaka. Pirmajā vietā Lielauces posmā Matīss Ruša ar Ēriku Kukuti no “EriMat Cope”, otrie Aleksandrs Vasiļjevs un Aivars Smilga no “Čuš”, kuri pārliecinoši nostiprinājās kopvērtējuma līderu godā, trešie – Aigars Līdumnieks un Kaspars Grablovskis no komandas “Komanda”.
Pirmā vieta Zebrus posmā Jānim Gaborecam un Mārim Efneram. Foto – Aldis Sāvičs
Nelielas korekcijas punktu tabulā ieviesa teiksmām apvītais, bet spiningošanai ne sevišķi piemērotais (ūdens duļķainuma dēļ labi lomi tiek gūti ar ēsmas zivtiņu) Zebrus ezers. Jau pie otra voblera par atlaisto lielāko zivi tika Māris Efners, kuram šoreiz šī līdaka izrādījās lielākā un līdz ar to arī papildbalva par lielāko zivi ezerā. Protams, ka tādā copes vietā no svara katrs grams, un kopvērtējumā Mārim Efneram ar komandas biedru Jāni Kukuti godam nopelnīta pirmā vieta, aiz sevis atstājot Alvi Rudzīti un Aleksandru Šaci no komandas “LEV”, bet trešās vietas ieguvēji Sandis un Jānis Dzenīši no “Spicajiem asariem” vēl ilgi nebeidza sūroties, jo pie pašas laivas paspruka milzene, kas atstāja pamatīgu zobu pēdas trīsdaļīgajā voblerā. Bet ko tu padarīsi! Kā mēdz teikt paši sacensību dalībnieki, ar to, ka nekad neko nevar zināt un paredzēt, jau arī ir interesantas un aizraujošas šīs sacensības.
Līderi mainās, un iespējas iegūt sacensību galveno balvu vēl saglabā daudzas komandas, ceru, ka intriga saglabāsies un viss izšķirsies sacensību galvenajā taisnē, netālu no finiša.
Jūnijā plašāka auditorija jau iesaistījusies jauno makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumu projekta apspriešanā.
Tas, protams, interesēja ļoti daudzus makšķerēšanas sporta entuziastus, un interneta vietnes piebira pilnas ar makšķernieku komentāriem. Izlasīju noteikumu projektu, iepazinos ar, maigi izsakoties, ne visai glaimojošajiem komentāriem un, lai viestu kaut nedaudz lielāku skaidrību par jaunu noteikumu nepieciešamību un to izstrādes gaitu, aicināju uz sarunu Makšķernieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Balodi.
– Saki, lūdzu, Mārtiņ, kāda ir tava loma šo noteikumu izstrādē?
Mārtiņš Balodis: – Lai precīzāk un pamatotāk izstrādātu jaunos makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumus, kā arī ilgtspējīgi un racionāli izmantotu mūsu ūdeņu bagātības, tika radīta Latvijas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgas izmantošanas un pārvaldības konsultatīvā padome. Šī padome sastāv no četrām interešu grupām: zvejniecības interešu grupa, zemūdens medību interešu grupa, ūdeņu resursu apsaimniekošanas un aizsardzības interešu grupa un makšķerēšanas interešu grupa, kuras vadība ir uzticēta man.
– Kādas ir makšķerēšanas interešu grupas galvenās vadlīnijas jauno noteikumu izstrādē?
– Izstrādājot jaunos noteikumus, vadījāmies pēc diviem galvenajiem principiem: vienkāršības, tātad, pirmkārt, lai, noteikumus izlasot, tos saprastu kā pusaudzis, tā sirmgalvis, te gan uzreiz jāteic, ka gluži tik vienkārši, kā gribējās, nesanāca; otrkārt, lai makšķerēšanā valdītu vienas ēdienreizes princips. Makšķerēšana nav gaļas sagāde, tā nav arī veids, kā iegūt zivis, ko realizēt tirgū, bet makšķerēšana ir rekreatīva atpūta ar domu par nākotni un loms kā patīkama un gastronomiska vērtība ģimenes azaidam.
– Vai jaunie noteikumi nav pārāk bargi?
Mārtiņš Balodis. Foto no mosp.lv
– Ir tāds labs teiciens – jo vairāk mēs uzzinām, jo vairāk mēs saprotam, cik maz mēs zinām –, tāpēc es komentēšu dažas svarīgākās izmaiņas jaunajos noteikumos.
Vispirms gribu pateikt to, ka šīs izmaiņas ierosinājām, balstoties uz makšķerēšanas un dabas aizsardzības entuziastu novērojumiem daudzajās pie ūdeņiem pavadītajās stundās gan ar copes rīkiem rokās, gan rīkojot reidus un kontroles pasākumus. Sākšu ar to, ka ierosinājām stingrākus ierobežojumus velcēšanai, proti, plēsīgo zivju paliek arvien mazāk un ne jau tikai legālo vai nelegālo tīklu dēļ. Pamatīgā copes laivā, kas aprīkota ar jaunāko tehnoloģiju eholoti, jaudīgu motoru un sešiem velces kātiem, trīs prasmīgi vīri, apsekojot prāvu ekvatoriju, pāris stundu laikā atrod lielas zivis un velcējot atbilstošā dziļumā, pieskalda vienā makšķerēšanas reizē atļautās piecpadsmit līdakas. Labi saprotams, ka vienas diennakts laikā ir iespējams veikt vairākas šādas makšķerēšanas reizes, tāpēc nācām klajā ar ierosinājumu atļaut velcēt ar vienu kātu un diennaktī lomā paturēt ne vairāk kā trīs līdakas. Diennakts kā termiņš makšķerēšanas ilgumam un loma lielums palika jaunajā noteikumu projektā, bet mūsu ierosinājums par vienu kātu diemžēl pazuda tulkojumā.
Jaunajā projektā nez kāpēc neievietoja arī mūsu priekšlikumu par līdaku ķeršanas aizliegumu ar ēsmas zivtiņu, sākot no pirmā februāra. To gribējām ieviest, lai būtu iespējams atbrīvot no āķa un atlaist zemmēra līdaciņas. Zaļsvārces mākslīgo mānekli neierij tik dziļi kā ēsmas zivtiņu.
Negribu gari un plaši iztirzāt loma daudzuma un svara ierobežojumus, bet tie tāpat kā viss pārējais tika ierosināti, balstoties uz ilggadīgiem novērojumiem un pieredzi. Bet ierosinājums, ka zivis jānogalina tūlīt pēc to noķeršanas, izņemot gadījumus, kad tās tiek uzglabātas ūdens vidē peldus stāvoklī, bet ne piesietas vai aizāķētas, radās no tā, ka bieži tika novērots, kā negodīgi un negausīgi makšķernieki uz kukaniem kabina daudz vairāk par atļauto normu un arī zemmēra zivtiņas, bet, tuvojoties inspektoru laivai, liekie un zemmēra lomi tiek vienkārši nogriezti.
– Zemūdens mednieki bieži mēdz uzsvērt to, cik viņi godīgi un pareizi. Vai tas ir pierādījies praksē?
– No savas ilggadīgās prakses varu pateikt tikai to, ka viennozīmīgi godīgu copmaņu diemžēl nav. Pēdējā laikā tiek novērota uzlabošanās, bet netrūkst sliktu un kriminālu piemēru, bieži negatīvas darbības veicina alkohola lietošana un tad tiek aizmirsti gan noteikumi, gan liegumi, par makšķerēšanas vietas sakārtošanu nemaz nerunājot. Bet, kas attiecas uz zemūdens medniekiem, tad varu minēt divus spilgtus nesen notikušus negatīvus piemērus: divi labi ekipēti puiši no upes vienu pēc otra stiepj dažāda izmēra zandartus, bet viņu līdzbraucējas krastā tos veikli filē un bāž maisos vai, kā mēdz teikt, āda nost un gaļa baļļā.
Otrs piemērs: kontroles reida laikā pamanījām ūdenī zemūdens mednieku, piestūrējām pie brašā nirēja un pajautājām, ko šis te dara, uz ko viņš, nedaudz saminstinājies, atbildēja, ka tāpat vien peldoties. Viens no mūsējiem nonira pie upes grunts un atklāja īsto peldēšanās iemeslu – uz kukana bija uzvērti trīsdesmit zuši. Pelde šim vīram sanāca samērā dārga.
Vēlos pateikt lielu paldies gan par sapratni, gan arī par negatīvajiem komentāriem, jo katra lieta, katrs teikums, kas nāk no makšķernieku aprindām, rosina domu vēl pareizākā virzienā.
