Pie Ventas rumbas notver maluzvejniekus ar 40 890 eiro vērtu lomu
Foto: DELFI Репортер
Naktī uz pirmdienu, 4.maiju, ap plkst. 3, Kuldīgā, Ventas rumbā, Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja darbinieki sadarbībā ar Valsts vides dienestu aizturēja četrus vīriešus, kuri nodarbojās ar nelikumīgu rūpniecisko zveju lielos apmēros, radot zaudējumus zivju resursiem 40 890 eiro apmērā, portāls "Delfi" uzzināja Valsts policijā. Veicot informācijas pārbaudi par nelikumīgu zveju aizsargājamā dabas teritorijā, likumsargi pamanīja četrus maluzvejniekus, kuri jau bija nozvejojuši vairākus maisus ar zivīm.
Policijas darbinieki lūdza maluzvejniekiem apstāties, taču vīrieši nepakļāvās policijas darbinieku prasībām. Maluzvejnieki metās bēgt un paslēpās kādā garāžā Ventas krastā.
Neskatoties uz centieniem aizbēgt, likumsargi aizturēja četrus vīriešus - 1968. un 1970. gadā dzimušus vīriešus, kā arī divus brāļus - 1969. un 1974. gadā dzimušus vīriešus, kuri jau iepriekš nonākuši policijas redzeslokā par līdzīgiem nodarījumiem.
Aizturēšanas vietā policisti konstatēja, ka nelikumīgi iegūtas 282 vimbas, tā nodarot zaudējumus zivju resursiem 40 890 eiro apmērā.
Par to Kurzemes reģiona pārvaldē Kuldīgas iecirknī uzsākts kriminālprocess. Likums par patvaļīgu zvejošanu un ūdensdzīvnieku iegūšanu kā sodu paredz piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai arī īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu un naudas sodu
Inga Pētersone, AS „Latvijas valsts meži Foto: ilustratīvs
Ar 1.maiju sākusies spiningošanas sezona, kas turpināsies līdz pat ledus uzsalšanai. AS "Latvijas valsts meži" (LVM) eksperts Kristaps Didže iesaka izcilas zivju vietas un atgādina – dodoties makšķerēt, pārbaudiet, lai kabatā būtu personu apliecinošs dokuments, derīga makšķerēšanas karte un mērlente, ar ko izmērīt lomu.
„Mērlente būs nepieciešama, lai novērtētu, vai izvilkto līdaku var paturēt lomā. Ja zivs ir mazāk nekā 50 centimetrus gara, mērot no purngala līdz astes spuras galam, makšķerniekam tā jālaiž atpakaļ ūdenī. Kopumā makšķernieks drīkst paturēt piecas līdakas. Savukārt asariem izmērs un skaits nav noteikts, taču loma kopsvars nevar pārsniegt 5 kilogramus”, stāsta Kristaps Didže.
Makšķerēšanas karte ir nepieciešama, ķerot zivis ikvienā no Latvijas ūdenskrātuvēm, turklāt tas attiecas ne tikai uz spiningotājiem, bet arī makšķerniekiem. Karte ir derīga tikai kopā ar personu apliecinošu dokumentu, taču nav nepieciešama cilvēkiem vecumā līdz 16 gadiem un tiem, kas vecāki par 65 gadiem, kā arī invalīdiem. Savukārt vietās, kur tiek organizēta licencētā makšķerēšana, nepieciešams iegādāties arī licenci makšķerēšanai konkrētajā ūdenstilpnē, ko var izdarīt pie makšķerēšanas organizētāja. Iegūtie līdzekļi tiek izmantoti teritorijas attīstībai un zivju krājumu papildināšanai.
Zivju meklējumos K. Didže iesaka doties uz LVM apsaimniekotajiem ezeriem, jo Latvijas valsts mežos ir daudz zivīm bagātu ezeru un iekoptu makšķerēšanas vietu, kur kārtīgam copmanim izvilkt savu lielo lomu.
Meklējot līdakas, var doties uz Kaņiera vai Lielauces ezeru. Šo ezeru krastā izveidotas laivu bāzes, kur var iznomāt 43 laivas makšķerēšanai un atpūtai. Kaņierī visbiežāk makšķerētā ir līdaka, tai seko līnis, rauda, rudulis, breksis, karūsa, sudrabkarūsa un asaris. Šeit ezera zivju krājumi katru gadu tiek papildināti ne tikai mākslīgi, bet arī, ļaujot zivīm, ienākt no jūras, ar slūžu palīdzību darbinot zivju ceļu.
Pēc asariem eksperts iesaka doties uz Gulbju ezeru, kas atrodas blakus tūrisma un atpūtas centram "Spāre". Makšķernieku un atpūtnieku ērtībai ir pieejama arī laivu un ūdens velosipēdu noma.
Tiem, kam patīk zvejot karpas, iesakām doties uz Tērvetes ūdenskrātuvi, kur karpu krājumi tiek regulāri papildināti. Šeit iepriekšējā sezonā noķerts pat 1,5 kilogramus smags asaris un 10 kilogramus smaga līdaka. Lielākā karpa no ūdenskrātuves izmānīta 2015. gada sākumā – tās svars pārsniedza 17 kilogramus!
Savukārt iespaidīga zandartu mājvieta atrodas Zebrus ezerā, kur to svars var sasniegt līdz pat 11kg. Līdz ar zandartu, ezerā lielā skaitā mājo arī bekši un zuši. Zebrus ezerā ļoti interesanta ir brekšu makšķerēšana no laivas.Lielauces ezerā mīt ļoti daudz vēžu, un jau no šī gada 1. jūlija tiks piedāvāta licencētā vēžošana.
Pie katras LVM pārvaldījumā esošās ūdenskrātuves atrodams viss nepieciešamais veiksmīgai makšķerēšanai: naktsmītnes, laivu noma, ērta autostāvvieta un labiekārtota atpūtas vieta, lai makšķernieks varētu doties šurp kopā ar visu ģimeni vai kuplākā draugu pulkā.
“Atrodoties pie ūdeņiem reizē ar saullēktu, vērojot kā mostas daba, putni, dzīvnieki, makšķernieks gūst spilgtas emocijas un atziņas, ko pilsētvidē nav iespējams piedzīvot. Iegūtais loms sagādā gandarījumu par padarīto un ir gards papildinājums pusdienu galdam. Tāpēc mēs LVM apsaimniekotajās atpūtas vietās makšķerēšanas pieredzi cenšamies padarīt maksimāli patīkamu un neaizmirstamu, ik gadu atjaunojot zivju krājumus ūdenskrātuvēs un makšķerēšanas vietu padarot pēc iespējas ērtāku,” teic LVM eksperts Kristaps Didže.
Šodien Ādažu novadā, Dūņezerā, Valsts vides dienesta inspektors ar Pašvaldības policijas palīdzību notvēris divus maluzvejniekus.
Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālas vides pārvaldes vecākais inspektors Andris Strautiņš pastāstīja, ka šodien uz Dūņezera pamanījis gumijas laivu ar diviem vīriešiem, kuri ezerā ievietoja tīklu. Pēc tam abi maluzvejnieki turpinājuši mierīgi spiningot.
Tad inspektors izsaucis Ādažu Pašvaldības policiju, kura ar skaņas signāliem palūdza abus vīriešus izbraukt krastā. Uzzinājuši, ka nelikumīgās darbības nofilmētas, abi vīrieši atzinās un arī uzrādīja tīkla izlikšanas vietu.
Tīkls bija aptuveni 30 metrus garš. Tīklā bija iepinušās arī pāris zivis, kuras vēl dzīvas atlaistas ezerā.
Abiem pārkāpējiem noformēti protokoli un viņiem draud 280 līdz 700 eiro liels administratīvais sods.
“Zīmīgs fakts ir tajā, ka abi braucot spiningot “nejauši” arī izliek tīklus. Abi 1975. un 1961.gadā dzimušie vīrieši uzrādīja makšķernieku kartītes,” uzsvēra Strautiņš.
Sākot makšķerēšanas sezonu "Sadales tīkls" aicina būt uzmanīgiem.
Foto: no www.viss.lv
Sākoties makšķerēšanas sezonai, AS "Sadales tīkls" aicina ikvienu iedzīvotāju - gan bērnus, gan pieaugušos - rīkoties atbildīgi un ievērot drošības noteikumus, makšķerējot gaisvadu elektrolīniju tuvumā, īpašu uzmanību pievēršot gaisvadu elektrolīnijas attālumam no izvēlētās makšķerēšanas vietas.
Neapdomīgi izvēlēta makšķerēšanas vieta un neuzmanīga rīcība ar makšķeri rada draudus makšķernieka veselībai un dzīvībai.
Īpaša uzmanība jāpievērš, rīkojoties ar makšķerēm, kuru garums pārsniedz trīs metrus. Šāds makšķeres garums palielina gan makšķerkāta, gan makšķerauklas saskarsmes iespējamību ar elektrolīnijas vadu, kura zemākā robeža ir seši metri no zemes virsmas.
Izvēloties makšķerēšanas inventāru, ir jāatceras, ka gan makšķerkāts, gan tā aukla var saturēt elektrisko strāvu vadošus elementus un, saskaroties ar gaisvadu elektrolīnijas vadu, rada apdraudējumu cilvēka veselībai un dzīvībai.
Šādā situācijā no elektrotraumas nav pasargāts neviens, un uzskats, ka makšķernieka kājās esošie gumijas zābaki ir drošības līdzeklis, kas nav elektrības vadītājs, ir kļūdains. Elektriskās strāvas plūsmu un stiprumu būtiski ietekmē apkārtējās vides faktori - mitrs gaiss, saskarsme ar ūdeni un mitru zemes virsmu.
Tāpēc "Sadales tīkls" atgādina, ka gan makšķerējot, gan strādājot vai atpūšoties elektrolīniju un citu elektroietaišu tuvumā, ir jāievēro maksimāli drošības pasākumi. Uzņēmums aicina vecākus un skolotājus atgādināt bērniem par elektrodrošību, neatstāt bērnus bez uzraudzības un brīdināt par elektrības bīstamību.
Konstatējot bīstamu situāciju elektrolīniju vai citu elektroietaišu tuvumā, uzņēmums lūdz nekavējoties ziņot, zvanot uz "Sadales tīkla" bezmaksas bojājumu pieteikšanas tālruni 80200404.
Tērvetē spiningotājus sezonas sākumā priecē brangas līdakas
Foto - no personīgā arhīva
Šī gada spiningošanas sezonas sākums īpaši veiksmīgs izvērties Tērvetes ūdenskrātuves makšķerniekiem – jau pirmajās dienās šajā AS “Latvijas valsts meži” apsaimniekotajā ūdenstilpē tika izvilktas vairākas iespaidīga izmēra līdakas, un to skaits ar katru dienu arvien turpina pieaugt. Turklāt pieaug arī izvilkto līdaku svars, un pagājušajā nedēļas nogalē tika fiksēts jaunatklātās sezonas līdz šim lielākais loms – 10,2 kilogramus smaga un 112 centimetrus gara līdaka, kas laimīgajam makšķerniekam uz āķa uzkodusies, spiningojot no krasta.
Ne mazāk lieliski lomi izdodas arī, spiningojot no laivas – šādi no Tērvetes ūdenskrātuves ūdeņiem pagājušonedēļ izmānīta astoņus kilogramus smaga un 96 centimetrus gara līdaka. Šis loms ir vietējā tērvetnieka Mārtiņa Viznera lepnums, un viņš atzīst, ka ar tik lielu līdaku viņam veicies pirmoreiz, lai gan sevi varot dēvēt par pieredzējušu makšķernieku. Līdaka uzķērusies uz voblera ēsmas, informē dabas parkā.
Ikviens copes entuziasts aicināts apliecināt savas makšķernieka prasmes arī atklātajā spiningošanas čempionātā, kas vasaras garumā norisināsies visās AS “Latvijas valsts meži” apsaimniekotajās ūdenskrātuvēs – Kaņiera ezerā 16.maijā, Lielauces ezerā 30. maijā, Zebrus ezerā 13.jūnijā, Tērvetes ūdenskrātuvē 4.jūjijā, Gulbju ezerā 15.augustā un noslēguma posmā 5.septembrī – Kaņiera ezerā.
Zivju ligzdās pie Ikšķiles un Kaibalas novērota raudu un asaru nārstošana
Publicitātes foto
Maija sākumā Daugavā pie Kaibalas un Ikšķiles tika ievietotas 400 mākslīgās zivju nārsta ligzdas, lai veicinātu raudu dabisko nārstu. Kā novēroja biedrības “Mēs zivīm” pārstāvji, iestājoties siltākam laikam, šīs sugas zivju aktivitāte palielinājās un uz ievietotajām ligzdām tās jau bija uznērsušas ikrus. Raudas nārstošanai izvēlas siltāku ūdeni pie krasta. Ikšķilē ievietotajās ligzdās šobrīd novērots arī asaru nārsts.
Biedrības pārstāvji ievietotās ligzdas Kaibalā un Ikšķilē uzrauga un apseko katru dienu. Biedrības “Mēs zivīm” vadītājs Ivars Dubra stāsta, ka zivju nārsta laiku katru gadu ir grūti precīzi paredzēt, jo tās ir jūtīgas pret dažādiem dabas apstākļiem: strauju temperatūras pazemināšanos, pērkonu un lietu, kādēļ nārstošana mēdz aizkavēties.
Kopš ievietošanas brīža apmēram vienas nedēļas laikā nārstojošās zivis ienāk mākslīgajās ligzdās – nērš ikrus, kas pieķeras pie zariem un, atrodoties ūdenī, veiksmīgi attīstās par zivju mazuļiem, bet pēc divām nedēļām jau dodas uz upes baseinu. Mākslīgās ligzdas šajā laika periodā regulāri tiek apsekotas un kontrolētas, nepieciešamības gadījumā arī pārvietotas un izskalotas no upes sanesumiem.
Sadarbība ar biedrību notiek jau piekto gadu un šāda vides aktivitāte, veicinot zivju dabisko nārstu, ir AS “Latvenergo” papildus atbalstīta iniciatīva bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas ietvaros.
Šī gada 11.aprīlī koncerna darbinieki pulcējās Lielvārdes novadā, kur mežā kopā ar biedrības speciālistiem sagatavoja zivju nārsta mākslīgās ligzdas. Tika izveidotas vairāk nekā 400 nārsta ligzdas, kuras ievietotas Rīgas un Ķeguma HES ūdenskrātuvēs.
AS “Latvenergo” zivju resursu atjaunošanas programmas ietvaros Daugavā pie Mangaļsalas šajā pavasarī veica arī lašu un taimiņu mazuļu ielaišanu. Šogad ielaida 600 tūkstoši viengadīgu lašu un taimiņu mazuļu, kas izaudzēti z/i “BIOR” Tomes un Doles zivjaudzētavās.
Zivju izlaišana turpināsies arī turpmākos mēnešus, jo katru gadu Daugavas baseina ūdenstilpēs kopumā tiek ielaisti 6 300 000 dažādu sugu zivju mazuļu un kāpuru. 2015. gada pavasarī un vasaras sākumā tiks izlaisti līdaku un nēģu kāpuri, jūnijā sīgas, jūlijā vienvasaras laši, augustā un septembrī zandarti un vimbas.
Zaudējumi iespējams citreiz būtu vairāk bet tāpat tīri neko - 10 štukas katram 
