Es šodien biju Daugavā uz asariem. Nepatika sēdēt barā, līdz ar to arī maz noķēru. Izstaigājos gan labi. Satiku Borodu arī, šis bija pie dažiem labiem asariem ticis, bet laida visus vaļā Es savus dažus gan paņēmu sacepšanai
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Šodien pie tāda smuka laiciņa,būtu grēks mājā sēdēt ,tāpēc ar devos uz vienu ezeriņu pacopēt.Nourbos daudz ,bet tā arī zivi nevarēju atrast.Pie meldriem gan vienā caurumā beidzot parādijās ašuks,bet nu izmērs gan maziņš.Uz karodziņ makšķeres ar viena cope bija,aukla daudz bija iztīta ,bet kaut kas neiepatikās no manas piedāvātas raudiņas.Tā lūk šodien forši pavadiju dienu.
Dažus ašukus paņēmu ar ko pacienāt kaķi mājā,pārejie aizpeldēja savā stihijā.
Svēta diena devos cope, saule, laiks super, Dzirnezera cilveki bariņos pa malām, mana vieta neviena, devos pie saviem caurumiem, kadi lopi bija šeit nezinu bet piecukoja ta ka pec otra pasaules kara, pudeles, maisiņi benčiku čupa, žel nebija telefons līdzi... novacot netīrumus saku meģināt copēt, ilgi neviens pat nekusteja. Ap 12-30 pirmais sitiens pa manu "sņetoku" pagaidiju, pacelu virs grunts 10-15 cm un uzreiz blieziens, izvilku ašuku 180-200 gr, stundu nosēdeju klusumā, pamajnīju bļitku, dziļumu 3,5 m dziļums es saku vilkt ašukus no 1,5 m zem ledus... khm atkal tie februara brīnumi beigu beigās 14-20 beidzu copi.
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Vienmēr nav. Ir gadījumi, kad bļitku vienkārši neņem un viss
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)