Brīvdienās tika pabūts pie baltās kāpas,laiciņš patīkams,bet copes nu ļoti švakas.Kaut cik normāli gāja no rīta ,līdz 10.30 vēlāk cope pierima.Atsākās pa retai copītei ar 10-15 min. intervālu ap 12.00 Bet nu tik švakas copes ka ārā dabūt izdevās kādu pa retai.Bet neliela kustība notiek ,ceru ka vēl tas pareizais gurķu bariņš tikai ienāks Kopumā diena pavadīta kā vienmēr ideāli,Je6kam noķertas 11 laba izmēra stintes,man tieši tas pats. Nākošreiz būs vairāk
Es uz Burtnieku vairāk nebraukšu Nepietiek, ka rudenī mani tur visu laiku piesmej, tad tagad ziemā arī Aizbraucu līdz kolēģim. Sākumā pa dienu sēdējām, viņam tika divi mēra zandarti, man tikai daži ķīšī un viens asaris uz bļitku Vakarā pārslēdzāmies uz vēdzelēm, mana vienīgā atkabinājās pie āliņģa, bet kolēģim trīs mēri. Tā jau vairs nav nejaušība, bet likumsakarība - jau trešo reizi man Burtniekā sanāk ļoti līdzīgi
Ķīsīts brauca pār ezeru Rakstītām i kamanām, Asarītis zirgu dzina, Raudiņ' tura kamaniņas.
Svētdien biju Dzirnezera, siko ašuku 50-80 gr bija noķerts nenormals kvantums, ar koleģi pareķinājam ka ap 4-5 kg varējam salasīt, mēra ašuki bija 7 gb 120-150 gr. Es ka vienmer ar bļitku, a koleģis ar savu planejošo spāri, loms viņam bija krietni labāks par manejo, trāpijas virs 200 daži, bet stajgājot pa ezeru satikam vienu copmani kuram bija kaste gandrīz pilna ar ļoti laba izmera ašukiem, redzeju ka viņš sedeja visu laiku viens gandriz pa vidu, ķera ar mormišku.
Šodien biju superslepenajā vietā. Ķērās pārsvarā asari 70-110gr, bet nu ķēras diezgan labi. Viens kaut kas liels aizgāja. Domāju, ka breksis. Es jau skops uz iebarošanu, tāpēc varbūt arī neviens netika izcelts Te apmēram kilograms ašuku, ko paņēmu mājās
Dadziic - nu es kad toreiz biju IKšķilē, ledus bija labs. Bet palaida ūdeni un plaisu skaņas bija nepatīkamas un lieki satrauca Bet nu lūzt nekas nelūza. Tad gan nebija atkusnis
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Tev jau bij jāraksta - Kādreiz sen,senos laikos kad biju Ikšķilē ...
Reiz sensenos laikos, aiz trejdeviņiem kalniem un trejdeviņām zemēm dzīvoja vecis. Viņam bija trīs dēli, divi gudri, trešais muļķis! Tad es biju Ikšķilē un ledus tur bija ok
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Veči pa kādam blakus dabūja, bet dikti reti un izmērs arī smieklīgs. Vienu tikai redzēju, ko var jau sākt dēvēt par breksi. Bet nu kustība sākusies - nākamnedēļ pieiešu tai lietai nopietnāk. Aiziešu agrāk, barošu vairāk, sēdēšu ilgāk, izmantošu ziemas fīderīti arī. Kaut kā tā. Ne asakas visiem!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Ahā, tagad skaidrs vismaz, kas notiek superslepenajā vietā. Es jau gandrīz biju nobriedis rīt tur doties, bet tagad nogaidīšu...plus vēl sestdienas pasākums.