Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
kopā izskoloju 3 gab zanderīšus. neviens neturēja mēru un šovakar likšu galdā 1,85 kg līdaciņu labā kompānijā pavadītas 3 tumšās stundas sarunās pie ugunskura p.s. viens alus uz visiem ir baigi gardais
Pavadiņa ir kā prezervatīvs. Bez - riskanti, bet baigais kaifs!
viens zandartiņš bija uz 5gr volframa džiggalvas ar 3" Keitech Swing Impact Green Pumpkin krāsas gummi divi uz mailes. bija vēl viena cope, bet piecirtienā noplīsa pavada a varbūt, ka tur bija galā mr līdaks brīnījos kā neviena asara cope uz mailes nebija ne vakarā ne rītā ... uz MJ ar sēdās virsū tikai sīkie vietējie resgaļi.
Pavadiņa ir kā prezervatīvs. Bez - riskanti, bet baigais kaifs!
Šodien trīs līdakas(divas mēra), viens asaris un divas foreles(viena mēra). Atskaite un vizuālā atskaite kaut kad rīt Vakar trīs asari(lielākais 400gr) un zemmēra zandarts. Atskaite arī rīt
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Kādā jaukā jūnija nedēļas nogalē sarunājām ar copes kolēģi Kasparu, sestdienas vakarā ielaisties Ķīšezerā. Viņam tā būs pavisam savādāka cope, jo pārsvarā pieradis pie copes upes krastā ar spiningu, bet te laivā un uz ēsmas zivtiņu plus spiningu. Domāts-darīts! Satikāmies pievakarē pie garāžām, paņēmām laivu, motoru un pārējos pričendāļus un drīz vien jau laiva bija ūdenī, mēs laivā un purkšķinājām uz ezera pusi. Apkārt pierastie skati ar ceļamkrāniem, vagoniem, kuģiem un piestātnēm, bet cilvēkam, kas pirmo reizi brauc pa to maršrutu ir interesanti. Tā notiek arī ar Kasparu, kamēr es dzeru aukstu aliņu, viņš skatās uz apkārtni ar interesi un arī fočē. Drīz vien esam jau ezerā un tagad jāsākas ne pārāk patīkamai nodarbei - maiļu smelšanai. Tiek salikts maiļu smeļamais un pirmās smelšanas reizes ir pa tukšo. Pamainam vietu un jau pa kādai mailei sāk parādīties. Drīz vien spainī jau ir veselas sešas mailes! Hmm, tā kā krietni par maz, jo uz diviem vajag vismaz kādas 30mailes. Izdomājām, ka sākumā nolaidīsimies pa vienu potenciālu līdaku vietu un tad turpināsim maiļu smelšanu. Domāts-darīts! Laižamies pa līdaku vietām, bet līdakas laikam par to nav informētas un ķerties negrib. Paliek karsti, pat aukstais alus īsti neveldzē. Piestājām klusā vietiņā un es nopeldējos. Ūdens vienkārši pasakains un pēc peldes procedūrām varējām turpināt spiningot. Copes nebija. Nu i nevajag, mums vēl mailes jāsasmeļ. Un īstenībā drīz vien atklājām maiļu eldorado. Pāris smēlieni un spainis pilns ar smukām lielākām un mazākām vīķēm. Nu ko, var doties ezera plašumos meklēt asarus un zandartus, varbūt arī kādu zaļsvārci. Drīz vien jau esam noenkurojušies ezerā un uz pludiņmakšķerēm jau tiek mērcētas pirmās mailes. Nemaz tik ilgs laiks nepagāja, kad pludiņš signalizēja copi. Nogaidīju, piecirtu un jūtu, ka galā ir daudz maz laba zivs. Jau tikai pie pašas laivas varēja manīt, ka tas ir asaris. Smuks asaris tieši 400gr smags! Nu ko, pirmā zivs ir. Turpinam darboties, drīz cope ir uz "bumbiņu" un laivā tiek iecelts neliels asaris. Vēl pēc laiciņa arī Kasparam izdodas laivā iecelt asari, bet atkal nav liels. Nu mums ir trīs asari un pāris tukšās copes. Bet uz vakaru cope pazūd. Kādas 30min bez copes un izdomājām mainīt vietu. Pārcēlāmies uz Mīlgrāvja kanālu. Tur drīz vien bija pāris tukšās copītes, bet Kasparam palaimējās laivā iecelt zandartu. Zemmēriņš, bet tāpat patīkami, sevišķi jo tāpēc, ka tas Kasparam ir pirmais zandarts. Foto par piemiņu un zandarts peld tālāk. Drīz vien tālāk peldam arī mēs, jo copes nav. Piestājām Daugavā. Baigā straume, bet kaut kādas copes ir, kas dēļ straumes nav labi saskatāmas un grūti realizējamas. Sāk tumst. Te cope uz "bumbiņu", viss tiek izdarīts pareizi un laivā tiek iecelts zandarts. Atkal zemmērs, bet tomēr zandarts. Foto un zandarts tiek pār bortu. Jau ir tumšs. Izdomājām copi noslēgt un dodamies un garāžas pusi. Sarunājām, ka rīt no rīta atkal laižam uz copi, bet šoreiz no krasta pie upes un ar spiningu. Izkāpām krastā un kamēr krāmejam ārā mantas no laivas, pie mums nosēdās blakus peļu junkurs un mēģināja izdiedelēt mums ko ēdamu. Nofočēju mūsu vareno lomu no trim asariem un divi mazākie tika Minkam. Mēs savukārt salikām mantas garāžā un devāmies pa mājām. Es mājās biju ap 1:00 naktī, bet ar Kasparu sarunāts, ka 5:00 jau ir starts uz copi. Kamēr vēl pa mājām šiverējos, tikmēr laikrādis jau rāda ap 2:00 naktī. Nu gan jāliekas pie miera.
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Pirms 5:00 zvana modinātājs, miegs nāk riktīgi, bet domas par copi uzreiz uzstutē ķermeni stāvus. Auksts ūdens dara brīnumus un esmu jau pamodies. Pēc dažām minūtēm jau arī gatavs startēt, jo visu vajadzīgi jau biju salicis naktī. Drīz vien klāt arī Kaspars, kurš izrādās ir pagulējis tikai stundiņu, bet mēs priecīgā noskaņojumā dodamies uz copi. Pa ceļam iebraucām benzīntankā pēc kafijas un sviestmaizēm un devāmies Gaujas virzienā. Tājā pusē, kur mēs braucām, es Gaujā nekad nebiju copējis. Vispār mana līdzšinējā pieredze ar spiningu Gaujā vienmēr ir beigusies bez loma, bet ar norautiem mānekļiem. Tas gan neattur mēģināt atkal. Nemaz ne tik ilgi un mēs jau esam apstājušies kaut kur mežā un Kaspars saka, ka te ir viena laba vietiņa, kas ir jāpārbauda. Neliels pārgājiens pa mežu un esam pie Gaujas. Pašā upes malā teltis, kur atpūšas laivotāji. Ehh Gauja, cik tomēr Tu esi skaista! Līkumi, klinšainie krasti, gleznainās aivanas. Tiešām nonoskatīties cik tomēr skaista ir mūsu Latvijas daba un pati Gauja. Apjūsmojis dabu es tomēr ķeros klāt arī copei. Pirmie metieni pa tukšo, vien pa zāļu kuškītim tiek izcelts krastā. Taču vienā metienā tomēr sajūtu copi un krastā tiek izcelts neliels asarītis! Foto un asarītis peld tālāk, bet man prieks, jo mums ir arī pirmā zivs! Tepat blakus ir vien bedre pie klints, bet lai pie tās tiktu ir jāzukāpj diezgan stāvā kalnā un tad jālaižas pa citu taciņu lejā. Tas mūs neattur un mēs tā arī darām. Ejot garām laivotāju teltīm varēja nolūkoties, kā viens no laivotājiem bija pamodies un gandrīz alkatīgi dzēra ūdeni no 3L pudeles. Pa nakti šamo laikam apciemojis Kaltētājs. Bet mēs ejam augšā kalnā. Kalns diezgan stāvs un elpu aizsit jau pusceļā. Bet drīz vien esam jau tomēr augšā, es jau labi iesvīdis un aizielsies. Ceļš lejā ir krietni vieglāks un drīz vien esam smukā vietā, kur pie pašas klints ir bedre.
Apmētājam potenciālo vietu, bet copes nav. Kaspars saka, ka tepat netālu ir vēl viena forša vieta, kas ir jāpārbauda. Domāts-darīts! Rāpjamies atkal augšā, ejam uz mašīnu un pārbraucam nelielu gabalu uz priekšu, uz citu potenciālo vietu. Drži vien jau stāvam ar spiningiem pie upes. Vieta smuka. Sākam darboties. Pagaidām nekā. Te skatos, ka no ūdens, netālu no krasta izlec stabila mēra lidaka, kas izgājusi medībās. Daudz nedomājot metu uzreiz tur, kur manīju līdaku. Jā, uzreiz seko kampiens un pāris metrus pat līdaku izdevās pavilkt, bet šī atkabinājās. Jāmet vēlreiz! Metu......bet iemetu zaros. Kamēr mēģinu atbrīvot savu mānekli, paiet kādas minūtes 4-5. Kaspars pa to laiku mētā turpat netālu, bet džentelmeniski nemet tur, kur bija tā līdaka. Es atbrīvojis savu mānekli, atkal žvidzinu turpat un jau pēc pāris spoles apgriezieniem atkal seko cope. Šoreiz es arī piecērtu un līdaka sāk savu riņķa danci. Pretojas tiešām cienīgi un arī straume tai palīdz. Vienu brīd jau pie paša krasta, šī atkal sāk tīt ārā auklu. Bet tomēr drīz vien pagura un tika izvilkta krastā. Svērta līdaka netika, bet redams, ka stabils mērs. Pieliku pie spininga - jā, kaut kur 60cm! Super! Emocijas ļoti patīkamas un rokas pat nedaudz dreb, bet mums ir pirmā ņemamā zivs! Virzamies pa krastu pa labi, tur vēl jābūt pāris labām vietiņām un tad jau atkal būs jāpārbrauc uz citu vietu, ko zin Kaspars. Jau esam pievirzījušies pie tādas, kā pludmales, kur sākās riktīga smilšu sēre. Nu tur mums darīt nav ko. Tāpēc pamētājam vēl tept kur stāvam. pa to laiku pludmalē parādās kāda jaunkundze ietinusies dvielī, laikam grib nopeldēties, bet mēs esam viņai kā traucēklis. Nu nekas, lai paciešas, tūlīt jau iesim prom. Vēl pa metienam un Kaspars noķer asarīti. Fotomirklis un asarītis peld tālāk. Mēs arī dodamies uz mašīnas pusi, lai jaunkundze peldas. Varēja manīt, ka tur tajā pludmalītē arī ir laivotāju teltis. Drīz vien jau esam mašīnā un pārbraucam uz citu vietiņu. Tur esot arī meženes. Bet tur priekšā jau makšķernieks, kas copē ar grunteni un vēl pludina pludiņu. Lomā copmani varēja manīs smukas raudas un sapalu pāri par kilo uz aci. Nu neko, mēs apspiningojam blakus vietiņas, netraucējot makšķrniekam. Drīz vien man seko cope, piecērtu - ir! Bet laikam zemmērs, pēc tā kā pretojas. Tuvāk krastam izskatās, ka mērs tomēr būs. Izvilku krastā - nē, nav mērs! Klāt bija arī Kaspars ar uztveramo tīkliņu, lai vajadzības gadījumā palīdzētu. Nomērījām zivi, kut kādi 45-46cm. Foto un lai peld tālāk. Pēc laiciņa es tiku pie vēl vienas trofejas šodien. Atradu krastā vobleri ar visu pavadiņu. Norauts salīdzinoši nesen, āķi vēl spīdīgi un asi, bet pats nedaudz jānotīra. Patīkami. Parasti es Gaujā tikai atstāju mānekļus, bet te atradu! Drīz vien devāmies tālāk. Pa ceļam piestājām apbrīnot bebra sastrādātos nedarbus. Lai tiktu pie nākamā izvēlētā posma, nācās mērot diezgan garu un nepatīkamu posmu pa mežu caur brikšņiem, pie tam vieta izrādījās priekš copes - ne pārāk. Sekls, bedre tikai pretējā krastā. Bet ja jau atnākuši, tad jāmēģina. Paejot nedaudz uz priekšu, vieta priekš copes palika jau perspektīvāka. Sākām mētāt. Skatos, ka tepat pa kreisi no manis gar krastu iet tāda kā bedrīte. Domāju, jāmet tur iekšā. Iemetu, sāku tīt un seko sitiens, bet neuzsēžas, turpinu tīt un seko atkal sitiens pa mānekli, es piecērtu un - irrr! Atkal pretojas diezgan spēcīgi, klāt ir arī Kaspars, kas gatavs palīdzēt, bet šoreiz veiksme manā pusē un es līdaku izvelku tieši krastā. Stabils mērs! Pie spininga pat neliku, bet kā vēlāk izrādījās, tad tieši tāda pati kā pirmā līdaka - ap 60cm!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Paspiningojām vēl nedaudz un devāmies mainīt vietu. Izdomājām nomainīt upi un paskatīties kāda izskatās Rauna. Domāts-darīts. Ilgs vai neilgs laiks pagāja, bet mēs esam jau pie Raunas. Galvā skan dziesma "Tur kur Gauja, tur kur Rauna, tur man zuda zelta cauna....". Upe smuka, bet mūsu ekipējums galīgi nav tai piemērots. Ūdens ļoti caurspīdīgs, līmenis zems, krasti augsti un neizbrienami, pa ūdeni traucē pārvietoties garo zābaku neesamība un piedevām vieglie kātiņi ar nav paņemti līdz. Ar mūsu spiningiem un pīto auklu, te īsti nav ko darīt. Bišku gan paākstījāmies un izdomājām, ka jābrauc jāpaskatās vēl kāda upe. Domāts-darīts! Dodamies pavisam citā virzienā, skatīt citu upi. Pēc kāda laika esam pie tās citas upes. Sākās lietus. Upe izskatās pēc fereļupes, bet mums kā jau minēju, vieglie kātiņi nav līdz. Man spinings ar testu līdz 30gr un pītā aukla 0,14mm! Nu neko, lietus un nepareizie rīki jau nu neatturēs papētīt jaunas vietas.
Staigājam, spiningojam, priecājamies par skaito upi un te man arī palaimējās tikt pie kādas trofejas. Atradu krūmā burbuļpludu ar auklas gabalu. Es pats ar pludināšanu neesmu uz tu, bet atradums paliek atradums. Gan jau saimniecībā noderēs. Vēl pēc brītiņa pagājām garām kādai mājai, kas turpat pie upes un še tev - pār visai upei nostiepts tīkls! Ne tieši pretī mājai, bet kādu gabaliņu nostāk. Tīklu izcēlām un sagriezām. Turpinājām iepazīt jauno upi.
Te Kaspars saka, ka kaut kas skrēja līdz māneklim. Kārtīgi apmētājam to vietu, bet nekā. Toties gabaliņu tālāk, man ir cope un krastā tiek izcelta forele. Tas nekas, ka zemmēra, bet forele! Foto ar foreli un lai peld tālāk. Kas to būtu domājis, ka ar tādu aprīkojumu izdosies tikt pie foreles! Prieki pilnas kabatas un jauni spēku pieplūdumi turpināt copi. Pēc pāris minūtēm arī Kaspars tiek pie tāda paša izmēra foreles. Šī peld tālāk bez fotosesijas. Hmm, forši! Bet tālāk upe paliek neinteresanta un izdomājām pskatīties šai pašai upei kādu citu posmu. Domāts-darīts! Dodamies atpakaļ uz mašīnu, pa ceļam vēl apmētājām to vietu, kur kaut kas skrēja pakaļ, bet nekā. Pārbraucām uz citu vietu. Vieta baigi skaistā un arī foršas bedres tur, bet copes nav.
Dodamies tālāk, vietas smukas, bet copes nav. Tad izdomājām paiet atpakaļ no tās vietas, kur piegājām pie upes. Ejot manīju vienu foreli, bet kad piegājām tur, kur to manīju, izrādījās, ka tur baigi sekls un neavr saprast, ko viņa tur darīja. Ejam gar krastu un spiningojam tālāk, te Kaspars saka, ka rekur atkal izlēca forele. Izdomājām, ka apiesim ar līkumu pa krastu līdz tai vietai un tad klusām pielavīsimies vietai, kur izlēca forele. Tā arī darījām, bet ar kluso pielavīšanos sanāca liels feils. Es lavoties tuvāk ūdenim uzkāpu uz zara, kas pārlūza un es a blīkšķi iekritu ūdenī, bet Kaspars klusām iekāpjot ūdenī, zaudēja līdzsvaru uz slīdoša akmens un sāka dejot šļaktošo lambadu starp slidenajiem akmeņiem, tomēr kājās nostāvēja. Es domāju, ka ja forele tur arī bija, tad pēc mūsu klusās piezagšanās vismaz 100m apkārtnē vairs nebija nevienas zivs. Riktīgi izsmējāmies par sevi un izdomājām copi beigt. Kaspars salika spiningu un gajām gar upi, meklējām vietu, kur smuki varēs tikt krastā augšā. Man spinings vēl nav salikts un ejot, visās smukajās vietiņā, vēl pa reizītei iemetu. Un vienā tādā vietā sekoja cope un krastā parādījās ļoti skaista ar izteikti oranžiem punktiem, forele! Forele tieši 30cm! Mērs! Urrā! Super! Šī forele netika atlaista. Vēl pāris vietās iemetu un atradām vietiņu, kur tikt krastā. Līdz ar to šis bija viens feins copes noslēgums! Iešana līdz mašīnai gan bija jau visai nogurdinoša. Nostaigāts tika diezgan daudz un gulēts pa nakti maz, tāpēc kājās jutās arī nogurums. Bet tas bija patīkams nogurums. Pie mašīnas nofočēju paturēto lomu - divas līdakas un foreli. Zivis tika iztīrītas un vēlāk viena līdaka un forele aizceļoja vienā virzienā, bet otra līdaka aizceļoja citā virzienā. Pie mašīnas arī noskalojos ar līdzpaņemto ūdeni, pārģērbos un mēs bijām gatavi mājupceļam. Pa ceļam vēl piestājām veikalā un paņēmu pārīti aukstus aliņus. Cik tomēr feins pasākums mums izvērtās! Ļoti forši pavadīta nedēļas nogale! Te mans vobleris, jau nomazgāts, bet firmu nevar īsti salasīt. Ne asakas visiem!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Bija tiešām interesanti palasīt Tavu 3 daļīgo grāmatīņu un bildes tiešām lika kārtējo reiz aizdomāties cik skaistas ir vietas mūsu zemē un sveicu ar mēra foreli!
Nu neko, mēs apspiningojam blakus vietiņas, netraucējot makšķrniekam. Drīz vien man seko cope, piecērtu - ir! Bet laikam zemmērs, pēc tā kā pretojas. Tuvāk krastam izskatās, ka mērs tomēr būs. Izvilku krastā - nē, nav mērs! Klāt bija arī Kaspars ar uztveramo tīkliņu, lai vajadzības gadījumā palīdzētu. Nomērījām zivi, kut kādi 45-46cm. Foto un lai peld tālāk. 
