Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Vakar bijām atkal uz meža dīķi zuvēs 4 cilvēku kompānijā ar 2 laivām, 4h airējāmies, katrs no copmaņiem, mani ieskaitot, vismaz dabūja izcelt pa zemmēra siļķītei, dažas štengrāki grābieni arī bija dažiem, diemžēl tas arī bija viss. Visas protams amnestētas, lai aug lielas
Šodien pabiju pie ūdeņiem. Bija mērķis iegūt kādu zaļsvārci vakariņām. Lieli laiku pa tukšo, bet ap saules rietu sākās aktivitātes No sākuma virkne siļķīšu. Brīnums, kur tādas var apēst manu ēsmu Tad viena skaista svecīte momentā pēc iemetiena Nu un beigās jau bija cīān par manu mānekli - katra to gribēja Te nu manas vakariņas - lielākā 1,6 kg Nupat jau daļu notiesājām ģimenes lokā - gardi gan Te arī vizuālais pielikums
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Mazliet vairāk par vakardienas līdaku copi. Bez tradicionālās spiningošanas izmēģināju arī iepriekš forumos apskatīto ķeršanu uz dzīvo ar pudeles metodi http://www.youtube.com/watch?v=rKMWS1BgSws Mana skatījumā Latvijas makšķerēšanas noteikumiem atbilst arī šādas pudeles atstāšana brīvā ūdenī, ja atrodies 50m attālumā no tās. Otrs variants ir piesiet pudeli auklā, ko piesiet pie laivas. Izmēģināju abus variantus un te būs mans vērtējums. Par abiem variantiem - sistēma strādā un līdaku vietās cope ir Pudele piesieta pie laivas (garā auklā) - dzīvā zivtiņa auklu savērpj dažās minūtēs. Tas rada grūtības pie tālākas darbības - Ir iespēja dinamiski piecirst, novēršot noraušanos - Ir iespēja daļēji vadīt ēsmas atrašānās vietu - sistēma mēdz iepīties zālēs Pudele bez saites uz laivu - Nenotiek auklas savērpšanās - pudele ir brīva un nekur nepinās - Ēsmas zivtiņa mēdz atrast slēpņus pie zālēm - tā ir līdzakām grūtāk pamanāma - Nav iespējas piecirst - liels noraušanās procents - pie katras copes ir ar laivu jāsteidz pēc loma
Kopumā pa dienu bija ap 12 copēm, kur 7 tika realizētas. Manā gadījumā tās visas bija zemmēra līdakas, kas tika atlaistas.
Kopumā secinājums - sistēma strādā , ir viegli pagatavojama , cope ir viegli pamanāma - pudele no guļus stāvokļa pieceļas stāvus (līdaka grib ielīst zālēs), šo copi var apvienot ar spiningošanu . Tomēr sportiska azarta nav nekāda Labākajā gadījumā noķerta līdaka
Biju iegrimis procesā, tāpēc nav bilžu, bet es labošos
No rīta netā apskatījos laika ziņas vairākām dienām uz priekšu. drīz sola spēcīgus lietus. esmu novērojis, ka pirms pērkona negaisiem un stipriem lietiem zivis aktīvi barojas. laikam lai punci dabūtu pilnu, pirms duļķains ūdens paliek. nolēmu aizlaist patramdīt kādu foreli. atstāju autiņu un eju uz upi. konstatēju, ka putni palikuši baigi droši. netālu no vienām mājām grieze vālē uz nebēdu. tālāk ejot dzērve mierīgi pielaiž klāt līdz 50 metriem un neliekas traucēta...
pie upes svaigas pēdas nemana. tas vien liek justies pacilātā noskaņojumā:) pēc neilga laika kāts ripā un jūtama stipra pretošanās. jūtams, ka maza zuve tā nav! pēc kāda laika manu zivs aprises. bet tā nav forele, bet cmuks sapals ap kilogramu svarā. jau velkot biju nolēmis, ka sapalu laidīšu vaļā. puika bij kārtīgi piekusis no cīņas, pieņi ar drusku tecēja. nolieku šo , lai var šis iepozēt, meklēju telefonu bildēšanai. vienā brīdī šim apnika pozēt un kamēr es ap telefonu vīstījos, to no plastmasas maisiņa ņemot ārā, tikmēr šis sāka ārdīties un no pastāva krasta ievēlās ūdenī un prom bija:)) jāpiebilst, ka man vazājoties pa foreļupēm, kkā nav nācies noķert sapalu, kas būtu lielāks par 15 cm...bet tas nav viss! dabūju vēl 7 gab. visi puikas, jo pieņi nedaudz tecēja. tik lieli vairs nebija, bet tāpat izmērs neslikts ( no 500g-800g). sapali šon kā aptrakuši
vairāk nefočēju, jo vai nu jūs sapalus neesat redzējuši:)) un palieli tik skaitās priekš manis foreļupē:)
ejot pa upi tālāk nonāku pie perspektīvas vietas. jau pirmajā metienā parādās laba izmēra forele, kas iznirst no ievu krūma apakšas, bet paskrien līdzi rotam, bet neņem. nākamajā metienā viņa jau viegli uzsit pa rota lapiņu...nākamajos divos metienos arī tik viegli uzsit pa rotu. man nervi beigti!:) ņēmu un nomainīju visus rotus, kas bija līdzi un voblerus, bet tā vairs neparādijās. tālāk ejot pavēroju nēģu nārstu, kas jau uz beigu fāzi iet. atpakaļ ejot uz auto, nolemju izmest līkumu un aiziet līdz vietai, kur man forele atrādījās. vietai pieeju ļoti uzmanīgi un taktiski pareizi, lai viņa mani nepamanītu, jo ūdens ir diezgan dzidrs. bet...nomētājos labu laiciņu, bet šamā tā arī vairs neatrādījās:( vieta, kur man forele atrādījās
nolemju pārbraukt uz citu upi, kas ir grūtāk staigājama, jo brikšņu ir krietni vairāk. ejot uz upi, izmetu krietnu līkumu pa brikšņiem, lai taktiski pareizi pieietu perspektīvai vietai. bet pieejot pie upes konstatēju, ka kāds copmanis ir atstājis svaigas pēdas, kas mazliet nosit garīgo! bet ir cerība, ka iepriekšējais copmanis ir jau krietnu upes posmu nogājis, piekusis un drīz varbūt metīs mieru. upe ir pilna ar sakritušiem kokiem, kas ar vieš cerību, ka iepriekšējais gājējs varbūt kādai vietai būs piegājis taktiski nepareizi un es varēšu kādu zuvi piemānīt šī upe ir krietni ēnaināka, līdz ar to arī ilgi nav jāgaida odu mākonis, kas ieradies uz maltīti:) fiksi iesmērējos ar pretodu līdzekli un dragāju uz priekšu. pēc kāda laika izdodas piemānīt vienu zemmēra foreli, kuru pievelkot pie kājām, atslābinu auklu un ļauju viņai pašai atkabināties, kūleņus metot, lai man nebūtu jāčakarējas viņu atbrīvojot. vēl pēc kāda laika paņem mēra līdaka, kurai rota viens āķis ir iekabinājies pašā purna priekšgalā. mazliet viņu pavelku, bet viņa uztaisa elegantu kūleni un prom ir...
apsveikumi!!! 
