Labdien veči! Esmu Zviedrijā, ciemos pie drauga. Lai lietderīgo apvienotu ar patīkamo (lasi- garšīga alkohola lietošanu ar copi) bijām arī piemājas ezerā pamētāt spiningus. Bija necopes diena- man viens mērinš nospruka, otrs nesaķēra Rapalas pretzāļnieku, bet- trīs lietas, labas lietas, beigās, uz Savagear roteri noķēru 3,7 kg līdaku. (Kauns atzīties, bet tas ir jauns pers. rek.) Diemžēl šī paņēma 10 m no laivas un pat nepaspēja sākt pretoties kad jau bija sačokā un dabūja ar bomi pa pieri. Bilde arī būs, bet vēlāk, tagad iešu fileju cept un iemalkot vinčiku
I don't care who your father is... don't walk on the water while i'm fishing!!!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Izgājušajā copes reizē piebeidzu jau laboto kāta spici pavisam, un paliekot ar nokniebtu strupuli, sajutos nelāgi nespējīgs Izsverot visus + un -, ceļa izmaksas un jaunas spices izmaksās, pasūtinājās jauns Snaipera kāts no Xneta pa 15 Ls ar visu piegādi.
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Nu, mazliet par vakardienu... Pa meža celiņu mazliet pirms sešiem ripoju pie ezera. Un ko es ieraugu? Placītī mežā vairs lāgā nav kur noparkoties Visi pūš kuģus un nu tik vālēs Vismaz priecē tas, ka redzu, ka pamatā visi ir velcētāji, vismaz pa točkām netraucēs :)))) Piepumpēju, sakrāvu mantas, un sāku bubināt uz pirmo sēkli, pa ceļam pārsienot pavadas pēc iepriekšējās copes. Ezers bez viļņiem, putniņi, pat uz ūdens nedaudz jūtas ievu "tīkamais" smārds... pavasaris koroče Piebubinu pie sēkļa, piekabinu sen pārbadītu Basteru. Otrajā metienā pamatīgs BAMS, bet garām. Metu vēlreiz tanī pat virzienā, džerks vēl nav pat tuvu tai vietai, kad seko TUK (ne tuvu ne BAMS ), pirmais mēriņš laivā.. Vēl pāris metieni, otrs mēriņš. Nu ko, pārtikas programma realizēta, tagad cope tīri priekam. Palaižu jau trešo šīsdienas mēriņu, davai pamēģināšu patvičot. Ilgi nav jāgaida, uz CrackJack seko copīte, bet garām. Vēl pēc brītiņa paņemu ši gada pirmo ašuku, tāds neko, pie gramiem 300. Palaižu pāris zemmēriņus un dodos citus sēkļus pačamdīt.. Atkal paņemu džerku, un še tev.... uzmetas traks kāposts (maktenākais pa manu nu jau biki vairāk kā sezonas džerkošanas praksi) tūlīt pēc atvēziena un hujakt, mans grimstošais Basters kopā ar titāna pavadu, nolidojis tuvu pie metriem 80 uz aci, dodas pie Ūdensveča.. Neko darīt, arī nodevas jāmaksā.. Vienīgi, nav līdzi vairāk džerka pavadu OK, atpakaļ pie tviča. Salasu vēl dažu zemmēriņus, bet nav TAS, dodos atpakaļ uz pirmo sēkli.. a tur jau paziņa ar kompanjonu vīlē līdakas.. Neko, ņemu sev otru sēkļa maliņu. Liekas, ka te patreiz dziļums varētu būt pašā laikā, visu pagājušo sezonu peltajam Rapalas testa Klakinam. Piekabinu, un tiešām, seklākajā sēkļa daļā iet gar pašu dibenu, tuvāk malām, pavisam ekselenti. Un panesās, zemmēriņi, mēriņi, virsmēriņi.. skaits nojuka. Uzknābu arī vēl vienu ašuku. Un tad iešūpoja... enkurs netur, laiva lēkā... pie malas meklējot aizvēju nospruka pagaidām sezonas lielākā... vajadzēja būt trijniecītei.. Kīniešu Vision klons šancē tīri labi un zivi ķer, bet āķi laikam jānomaina... Tā nu diena noslēgta, lielākās bija 1,8 un 2kg. divi mēriņi un divi ašuki uz virtuvi.
Ja veiksme pagriež tev mugurpusi - izmanto situāciju, noliec to!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
man bija gan lielais gan mazais. tagad tikai mazais palicis. lielais gāja dziļāk (likās uz metriem 2,5-3), mazais seklāk drusku un ir iespējams kātu augšā turot pat pa metru, pusmetru izraustīt. lielais aizlidoja ūdens dieviem mazais apgrauzts, aste jau sen izplūkāta, bet vēl turas.
Pavadiņa ir kā prezervatīvs. Bez - riskanti, bet baigais kaifs!
