Zeltu nē, bet iespringstot uz asariem rūpīgāk, triiniekā varēju tikt, jo dažas vietas atradu. Bet ko nu vairs - pēc cīņas jau par vēlu domāt kā vajadzēja. Ceru, ka šis kalpos par mācību citās reizēs!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Tātad ielaidu šodien laivu. Pārsteigums jau pašā sākumā - nebiju noņēmis klemmi un mazais eholota aķītis izlādējies! Jātaustās uz dullo, bez bildes apakšā! Sākumā arī pūtiens tāds, ka nevar nostāties kur gribās, ipilots noderētu! Vēlāk gan pierima un laiks bija ok. Sākumā izbombīju stūrus, tiur nekā, tad uz maksimas pusi, tur ar klusums. Pirmā cope bija Mīlgrāvja kanālā, bet apēda asti. Otrajā copē izvilku asari 21cm. Pēc brītiņa vēl viens 20cm. Vairs nekā. Braucu uz ezeru. Tur viens shods uz mikruhu un viss. Kādu pusotru stundu veltīju līdakām - ne piesitiena. Atgriezos Daugavā. Mikruhu metu pie malas, sāku bombīt ar 18-20gr džigā un lielākām gummi. Ne copes. Pārsējos uz dropšotu. Bildes apakšā nav, domā kur stāties! Kaut kur stājos un viena cope pat bija, bet nerealizēju. Pirms 17;00 jau biju garāžā. Tātad pa četrām stundām četras coeps uz mikruhu, divas realizētas, viena dropā un 0 copes džigā un 0 copes uz līdaku! Oblamovičs rullē! Vismaz garāžas kaķim prieciņš tika!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Šodien pēcpusdienā izdomāju aizbraukt galvu pavēdināt uz ūdens. Tieši 13:00 ielaidu laivu un uzreiz atklāju, ka šoreiz atkal jāiztiek būs bez eholotes, jo mājās aizmirsu uzlādēto akumulatoru Līdzi paņēmu mikruhas kātiņu un parasto džiga kātiņu. Doma bija urķēties turpat pa Daugavu un Mīlgrāvja kanālu, ar domu, ka varbūt atradīšu asari, bet ja paveiksies, tad iespējams arī kādu zandartu. Pieturējos pie plāna, pie kam pārsvarā darbojos ar džigu ar 18gr-20gr un lielākām gumijām. Braucu tikai pa zināmām vietām, jo biju bez eholotes. Sajūtas kā baseinā, tomēr turējos pie sava plāna. Vietās, kur mēģināju arī mikruhu, bija dažas copes, bet tādās ĻĻĻOTI knapas - knapi jūtamas. Viens ašuks atkratījās, vienu izvilku, bet izmērs nebija īstais. Toties goda zivs bija noķerta! Tā arī nomaucu līdz 16:15 un aplauzos! Kā jau visas pēdējās reizes! 16:30 jau biju garāžā. Secinājumi: - gumijas zābakos baigi salst kājas, kaut ar siltajām zeķēm. A ziemas puteniekus negribas vilkt, jo laižot laivu iekšā, toz tur viegli sagriezt. Kaut kas ar šo jādomā! - vispār vēlā rudens cope nav baigi komfortabla, man laikam tāpat kā Marti patīk labāk, kad var apenēs pa laivu dzīvoties! - piektdien iespējams(ja laika apstākļi ļaus) pamēģināšu padarboties ar velci ezerā, kaut vai nu vairs galīgi poņas par to nav. Gadiem neesmu velcējis, bet kanālos pašlaik baisais klusums - tāpat nav jēgas nekādas! - neskatoties uz visu, atrasties uz ūdeņiem tāpat ir forši!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Es vēlā rudenī medīt asari biežāk izvēlos ar atvadas tehniku un nelielu tvisterīti (max līdz 2") uz āķa. Šī metode vēlā rudenī ir devusi ievērojami labākus lomus nekā vieglais džigs. Šoruden mēģināju arī zandartu ar atvadu patramdīt, bet pagaidām neveiksmīgi, ja neskaita dažus zemmērus. P.S. Tas viss par novērojumiem Rīgas ūdeņos.
Es vēlā rudenī medīt asari biežāk izvēlos ar atvadas tehniku
Tieši tā šodien arī rīkojos, bet nu galīgi nesanāca sarunāties ar ašõniem Bet nu laikapstakļi man liekas Septembrī nebij tik labi kā šodien, super sauļoties varēja un tas tad arī atsvēra lielo necopi
A man tā arī bija Uz diviem trīs zandartiņi. Viens bija principā jau mērs - 46cm, bet viņam baigi paveicās, jo visi bija tā uzmetuši lūpu, ka izmeta pār bortu. A man tikai viens zemmērs un pāris aizdomīgas copes. Tas viss posmā no jūras līdz kundziņsalas apkārtnei.
Pavadiņa ir kā prezervatīvs. Bez - riskanti, bet baigais kaifs!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Bet nu laikapstakļi man liekas Septembrī nebij tik labi kā šodien, super sauļoties varēja un tas tad arī atsvēra lielo necopi 
