Bijām vakar ar Edgaru(EFT) Lielupē copēt. Pārsvarā mēģinājām uz līdakām un pavisam nedaudz arī uz zandartu. Jāsaka uzreiz, ka Edgars man diezgan stipri iekabināja. Japāņu vobleri strādā krietni labāk, nekā ķīniešu Bet kas interesanti, ka baigi daudz shodu. Arī Edgaram. Man laivā ievilkta viena mēra līdaka, viena zemmēra un vēl vairākas atkratījās velkot, bet Edgaram divas mēra laivā, vairākas zemmēra un viņam atkratījās jau diezgan daudz. Kāpēc tā, īsti nezinu. Parasti no vobleriem tā nemaz nelec nost. Āķi asi, piecirtiens pareizs, bet kratījās nost. Zandartus gan nesanāca dabūt, lai gan dažas copītes mums abiem bija dropšotā. Bija forši pavadīta diena un tiku arī pie visai savdabīga loma
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Tas gan. Līdaku laiks jau vēl pa īstam tikai sāksies. Žani gan vieglāk tepat mūsu galā noķert
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Es atkal izbradājās. Zemmēri desmitos. Šo to mērā ar dabūju, plus vistipiskākajā foreļu vietā, pie liela akmens, noķēru ap 2kg līdaku. Pirms tam tajā upītē tikai mazas reizēm biju ķēris. Copēt ir forši!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Neslikti uzrakstīts! Mani patiesi aizkustināja tava emocionālā reakcija uz pirmo, sprīdi garo forelēnu:) Tā arī bija pirmā un pēdējā reize, kad ņemu līdzi iesācēju, jo neskatoties uz nesliktiem lomiem, nav tā relaxa, kad esi viens pie upes. Es parasti dragāju viens, jo tad nav ne ar vienu jārēķinās. Bet man ir prieks, ka mans ''upuris'' nav bijis velts:))
Paldies! Tā pirmā reize bija vissvarīgākā un par cik tā bija ļoti pamācoša un arī rezultatīva, līdz ar to āķis arī bija lūpā uzreiz! Tagad jau daudz maz upi protu nolasīt un arī metieni vairs nav tik tizli, tomēr ir kur augt. Kaut vai salīdzinot sevi ar Tavu darbību un piegājieniem! P.S. Man patīk gan vienam, gan ar vēl kādu. Vienam lielāks relax, tas gan
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Baigi labi uzrakstīts. Vienā elpas vilcienā izlasīju! Man ar labāk vienam patīk pabrist pa upi, bet esmu pāris reizes bijis skolotāja lomā. Nav viegli, Kapracim par to arī respect!
Bijām šodien ar Kasparu parevidēt mazās upītes. Pirmajā līmenis dikti augšā un ūdens kafija. Nemaz nemēģinājām. Otrajā bik labāk, bet arī traki - arī nemēģinājām. Trešajā līmenis augšā un ļoti stipra straume. Tur nedaudz pabridām. Kasparam līdaciņa, man divas foreles un viena tukšā copīte. Aizbraucām vēl vienu upīti palūkot. Tur tas pats - krāsa laba, bet līmenis riktīgi augšā, un stirpa straume. Nedaudz pabridām. Kasparam viena cope, man klusums. Secinājums, pēc tādiem lietiem laikam nav ko darīt upītēs
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Ja garāžā nav vietas ieliec SSesā 
