Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Citā Intruder.Ir arī tajā lielas par kuru Tu domāji,bet reti trāpās,brālēns tur maija mēnesī smukas velk,pēctam standarts 150-300 un rupākas pa retam.Palicis vēss un diezko spožu copi var tagad negaidīt.Rītvakar aizlaidīšu vienu vietu patestēt,tur ar smuki līņi,lielās karūsas un asari.
Vakar vakarā aizbraucu uz Vecdaugavu. Vakarā nenoķēru neko, vien pāris ruduļus, toties šodien no rīta gāja labāk. No paša rīta arī īpaši neķērās un sāka vēl smidzināt - gribēju jau doties mājās, bet te pēķšņi laba cope! Kāts saliecās, pretojās tā kā negudrs....izdevās pievilkt gandrīz pie laivas....tas bija līnis stipri virs 2kg bez visādiem pārspīlējumiem un tāds riktīgi melns Bet, kad jau gribēju to uzvert tīkliņā, tas uztaisīja rāvienu niedrēs un pārrāva manu 0,2mm auklu, pavadiņas man nebija, bet spoles bremze bija par stipru pievilkta! Bet nu toties radās azarts, vietu vēl papildus iebaroju un sākās ļoti laba cope! Līņus dabūju vēl divus - vienu 700gr, otrs 1100gr, bet vēl bija skaisti ruduļi, pliči, 250gr asaris. Ļoti lielu daļu loma arī atlaidu, bet paturēju abus līņus, asari, lielos ruduļus un kādus 2kg atstāju voblām! Neskatoties uz lielo zaudēto līni, beidzot arī man cope izdevās!
Jā, Anatolijam šodien cope izdevās! Es un Jutrix arī šovakar iepeldējām ar laiviņu uz vakara copi ar pludiņu, klusībā cerējām arī kādi līni saķert
Līņi nepieteicās, bet cope bija! Nebija nekā liela, bet tomēr cope bija un samērā aktīva. Noķēru arī uz dzīvo vienu zemmēra līdaku, kas, protams, tika amnestēta!
Te Jutrix pirmais plicis!
Un te lielākais rudulis!
Kopā bija divi skaisti ruduļi, daži normāli pliči un pārējais voblu izmērs, ko pēc tam piekost pie aliņa! Copējām no 18:30 līdz 23:45
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lai arī miegs nāk ellīgi, tomēr pie sāna ir auksts bairītis, un kamēr tas beigsies kādu rindiņu varu iemest :))
Šorīt agri norīta - 2:30 pie auss kaut kas sāk žvandzināties un vibrināties, ja arī tas būtu sapnis, tāpat pietiekami nebaudāms, lai celtu savu purnu augšā no spilvena...vai tu re...ne kāds tur vairs sapnis - uz copi laiks ir doties :)) pieeju pie loga, lai saprastu vai tiešām to gribu, vai labāk rausties apakaļ... Nē, tomēr gribu, kā nekā tik sen neesmu bijis rīta copē, pie tam viens pats!! Sakrāmējies, sabučojis cienīto, speros ārā no mājām...ejot līdz garāžai, velku dūmu un kalkulēju vēja virzienu un to, kādu trādirīdi šamais taisīs uz ezera. Pa ceļam viss izskatās ļoti daudzsološi - mazs rietenītis, kas manās točkās nozīmē puslīdz mierīgu sēdēšanu, bez nekādām šūpāšanām...Kamēr nodarbojos ar augstākās matemātikas algoritmiem utt...esmu jau nonācis līdz savējai mazulītei. Šo to izkrāmēdams, šo to iekrāmēdams, esmu gatavs doties ceļā...tā arī daru - motors iesists dziesmā, iekārtojos ērtāk un aidā...pa ceļam apskādēju kādu baļķa galu...par laimi, ka es viņu, nevis viņš mani :DD bet lai būtu kā būdams pienākusi kārta mailīšu smelšanai...pagaidām gan visi apstākļi copei labvēlīgi - rietenītis, ezerā iet iekšā smuka straumīte, tā kā arī mailei vajadzētu būt samērā viegli dabūnamai....pirmais smēliens - plicīši un raudas - dažāda kalibra/daudz, otrais smēliens - ašuki - mazi/diezgan, trešais smēliens - vīķes - dažāda kalibra/daudz...pietiek....atkal smuks striķa gala uzrāviens un 2.5 lopiņi mani stumj ezera plašumos...tā...eholots vēljoprojām nav sataisīts, tātad jāliek talkā redzes vietu enciklopēdija - paskatos vienuj krastu, otru, trešo, čujs saka, ka te ir jābūt īstajai vietai, labi - izmetu enkurus..sēklis ir...tas jau ir labi..riktējot kātus nonāku pie slēdziena, ka apstājies esmu tik perfekti, ka vairs tiešām labāk nav iespējams - esmu uz paša sēkļa stūrīša, proti, pa kreisi no laivas un aiz manis seko kants, bet pa labi un laivas aizmugurē sēklis. Tā kā vēl ir agrs, nolemju sariktēt pluda kātu priekš zandarta, ar smalkāku mono un mazāku āķīti, to aizlidinu sēkļa virzienā, jo pēc manas saprašanas šamajam vēl tur vajadzētu būt. Otru kātu uztaisu jau kā priekš līdakas, ko ielieku tieši aiz kants, lai vējiņš to lēnam gar kanti nes un mēģina piesaukt kādu zaļo jumpravu. Papildus nenoturos un zem laivas nolaižu savu mazo bumbiņu, kas apveltīta ar sīku vīķīti (jā, jā zinu - brakars) taču tā skaņa, kad to copenīti kāds asarpaps sagrābj ir fantastiska, jo no korķa tiek rauta nost aukla, un korķis lēkādams raitu polkas soli pa laivas grīdu taisa burvīgi skaņu :DDD Labi...esmu sariktējies, tagad var mazliet ielaisties filosofiskiromantiskās pārdomās par sevi, dzīvi un visu pārējo, par ko nevari mierīgi padomāt, kad kāds ir blakus :)) manu sapņaino idilli pārtrauc zandarta pluda dancis, taču tas dancis "nav tāds" kādu es gaidīju - pēc visa spriežot asaris...piecērtu, jap...asarīts jau manās rokās, buča un lai jau dodās tālāk savās darīšanās...apriktēju sistēmu no jauna un aidā apakaļ...drīz pēc tam atkal cope, bet šoreiz jau baigi perversi pareiza izskatās :DDD nogaidu...piecērtu... IR!!! smuki pumpēdams, bet tomēr savu ceļu tīkliņā atrod stabils virsmērnieks...ok..viss notiek...laižu atkal atpakaļ...copes seko cita citai, pārsvarā visas tiek realizētas, trāpās asari, trāpās zandartiņi, bet ne tādi, kurus varētu savā kulītē bāzt iekšā....labi...saulīte jau parādījusies, nolemju pamainīt stratēģiju - zandarts ap šito laiku jau varētu būt no sēkļā nogājis nostāk un nostājies uz kants, kamēr pa to pašu laiku līdakas, varētu būt devbušās uz sēkļa medībās...diezgan daudz laikam nav jākalkulē, lai saprastu, ka kātus vajag samainīt vietām - tā arī daru...pēc brīža liekas, ka rokāde ir nostrādājusi un pareizais pluds sāk pareizo deju...tā tiek pārtraukta un manās rokās vēl viens stabils virsmērs....tālāk seko vairāki norāvieni...divi nekaunīgi smuki zanderi pamanās aizšmaukt pie pašas laivas, taču kamēr biju aizrāvies ar zanderiem, tikmēr arī otrs pluds ir pieteicis savu un piecēlies kājās, taču tāda pozīcija viņam laikam nepatika un strauji pagaja zem ūdens...ieturēju pauzīti, pēc kuras jau galā jutu smuku zaļsvārcīti...laivā tika smuka, ap 1.5kg līdaciņa....labi..es turpinu....asari ķerās, bet zandarti vairs nē...asari tiek laisti vaļā, izņemot tos, kuri ir sadomājušies ka momentā var dabūt lejā maili līdz vietai, kur viņiem točna saule neiespīd :)) Labi...nolemju pamainīt vietu un no sēkļa aizdoties projām un nostāties vienkārši uz kants...tā arī daru...izmetu enkurus, tagad kants man ir aiz mugurus, bet visur riņķī seklums (3.5). Iekšā tiek ilidināts vis tas pats makšķeru komplekts tieši tādā pat apbruņojumā...pēc minūtēm piecām, mazā bumbiņa tiek pagrābta un ar rāvieniem no korķa sāk pazust aukla...paņemu auklu rokā...jā, kaut kas tur lejā šamo trekterē...labi...drusku pagaidu, tad sākas lēns, bet konstants vilciens projām...nav ko daudz gaidīt...jācērt...cērtu...ops...zaceps, hmmm laikam jau ka būšu ietrāpījis enkura šņorē, taču uzmetot aci pat pēc sarezģītākās ģeometrijas āķis šņorē nevar atrasties nekādīgi...domāju, ka droši vien, kaut kur aiz kants aizvilkts un gliemežos ieķēries...enkurus ārā vilkt negribās, tāpēc domāju, raušu nost to āķi un siešu vietā citu...izdaru strauju un asu rāvienu, bet kas tev deva...tas "zaceps" man iedeva pretī tādu pašu, ka arī 0.27 aukliņa atrada vietu kur ieķerties īkšķī un rādītājpirkstā....es uz pakaļas...KAS PIE VELNA??? tad tas "zaceps" uzsāk smuku un monotonu gājienu pofigviņ zin kurā virzienā, pie labākās gribas, es pat viņu piepauzēt nevaru...daru ko darīdams, bet viņš iet...baigi forsēt arī nedrīkst, jo pavadiņa 0.2, līdz ar to viņš iet...mēģinu ar vienu roku turēt viņu, ar otru tikt vaļā no enkura, taču enkurs ir tā nosēdies dūņās, ka ar vienu roku nepakustināsi...un viņs iet....pa retam gan viņš ietur īsas pauzītes, kas liek, man domāt, ka arī mani viņš tur lejā jūt, bet skuju, viņš atkal iet...un tā viņš gāja, gājā, gāja....es ar gandrīz infarktu sēdēju, turēju, laidu, laidu, laidu....un vai tu re pienācis brīdis, ka man arī aukla ir beigusies...pie beigām mēģināju turēt pavisam stipri ar cerību, ka tomēr apstāsies, bet figu...kā gāja, tā arī atstāja mani bez pavadas........................................liekās, ka tik ilgi un tik skaļi viens laivā vēl nebiju lamājies...kaut gan nebija jau īsti par ko....jo savu vainu tajā negribējās novelt....kaut gan pēc tam parunājoties ar kolēģiem pa telefonu, nāca apskaidrība, ka kāda velna pēc, es nāpslis (paldies, kilka par izteicienu) to korķi nemetu pār bortu??? būtu izvilcis enkurus un stūrējis viņam pakaļ...bet ko nu vairs....izvilku 3 cīgas, ar trīcošām rokām piesēju āķi un turpināju...taču vēljoprojām domāju, kas tas par zvēru bija....ja zandarts, tad vienkārši nenormāls, drīzāk liekas, ka sams, bet nu...būtu vismaz sevi atrādījis...tpu tu vellos... :DDD labi...es copi turpinu...sekoja dikti feinas copes....pie laivas aizgāja vēl pa kādam mēram, viens mērs arī pamanījās iestūrēt uztveramajā tīkliņā :)) asari gan šorīt bija nenormāli...ņēma visu un vienalga cik lielu...tie arī trāpījās smukos eksemplāros, bet ja bija atlaižami, tad devās atpakaļ (lielākais ko atlaidu varēja būt ap 1kg), vēl pieteicās viena līdaciņa, pēc kuras izvilkšanas pie manīm ciemā piebrauca dikti jau nu varens kuterītis, man jau vienu brīdi likās, ka galīgi jau prātu pazaudējis un grasī'jos jau ķerties pēc gruntenes, bet tad kapteinis laipnā latviešu valoda pajautāja, vai man nebūšot kas ne būt, ko viņam nopārdot, savādāk sieva vairs copi nelaidīšot - vairāk neticot, ka šis uz copi braukā :DDD abi pasmējāmies un šim piedāvāju abas līdaciņas, šis ar lielāko prieku tās pieņēma :))
nu lūk....tā es vēl šobrīd sēžu ar trīcošām kājelēm domājot, par to nezvēru :DDD
Lai Jums visiem Ne, asakas!!!! :))
čpokššš!!!!
p.s. bildē redzamie ašuki bija vieni no mazākajiem, kādi šodien ķērās, ja tos gribētos saķerstīt, tad vai....
Zivnieks - nu nekas, nākamreiz to lielo pievarēsi! Cope tāpat, var teikt, izdevusies!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
lai to lielo pievarētu, es pat nezinu kādiem rīkiem jābūt...katrā ziņā man pagaidām tādu nav.... bet nekas...es kaut ko izdomāšu un pie viņa atgriezīšos...domāju, ka tajā pašā rajonā viņš arī tusējās un vietu baigi nemaina....jebkurā gadījumā vienu rītu taisīšu ekspedīciju ar milzīgām mailēm, lieliem āķiem, resnām auklām - "Lielo meklējumos"
Ritens gar zem', pats gar zem', pill mut a zem' - viss zob a pa zem'..!!!
Bet, kad jau gribēju to uzvert tīkliņā, tas uztaisīja rāvienu niedrēs un pārrāva manu 0,2mm auklu, pavadiņas man nebija, bet spoles bremze bija par stipru pievilkta! 
Līņi superīgi !!!!
bet nekas...es kaut ko izdomāšu un pie viņa atgriezīšos...domāju, ka tajā pašā rajonā viņš arī tusējās un vietu baigi nemaina....jebkurā gadījumā vienu rītu taisīšu ekspedīciju ar milzīgām mailēm, lieliem āķiem, resnām auklām - "Lielo meklējumos"
