Vakar tāda filozofiska diena bija un pārcilāju bērnības atmiņas. Mēģināju atcerēties kā es uzsāku savas makšķernieka gaitas. Precīzu vecumu, pašu pirmo reizi un arī pirmo zivi es neatceros, bērnības atmiņas nav tik detalizētas, bet ļoti skaidri atceros to, ka copes burvību priekš manīm atklāja mans tēvs(forumā Anatolijs). Par to arī gribēju viņam tagad publiski pateikt LIELU PALDIES! Atceroties sevi bērnībā pie ūdeņiem, man uzreiz uzaust atmiņas par samudžinātām auklām(bārdām), nemācēšanu uzlikt slieku uz āķa, uzkāpšanu uz Anatolija makšķeres un traucēšanu viņam normāli pamakšķerēt. Tajās copes reizēs viņam biežāk laikam sanāca ņemties ar mani, nekā normāli pašam pacopēt. Bija jāmudžina vaļā manas "bārdas", jāuzliek man tārpi uz āķa, jāparāda kur un kā mest, jāskaidro visu laiku par visu ko, jo jautājumi bira kā no pārpilnības raga. Es nezinu vai man tagad būtu tāda pacietība, ja man pašam tagad būtu bērni, kurus radinātu pie makšķerēšanas, bet ļoti iespējams, ka būtu. Grūti pateikt. Bračkam aug jaunā paaudze un viņš sāk radināt šos arī pie ūdeņiem, varbūt kādam iepatiksies un arī man varbūt kāda artava no sevis būs jāieliek, tad arī manīs kā man ar pacietību Tātad īsumā atskatoties uz savu makšķernieka gaitu uzsākšanu es varu pateikt to, ka sencis man iemācīja pašu galveno - mīlestību pret dabu, prieka saņemšanu no copes procesiem un arī makšķerēšanas pamatus, bet tas vairs nav tik svarīgi, kā pirmās divas lietas. Jo makšķerēšanas tehnikas un to, kā noķert zivi es apgūstu visu laiku, bet to kā gūt prieku jau no domas vien par copi - to man bērnībā iemācīja sencis. Bišķi pagari sanāca, bet tiešām vēlos pateikties viņam par to, pie kam publiski! PALDIES!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Es gan atceros precīzi kur pilnīgi patstāvīgi noķēru pirmo zivi uz plika āķa 3 gadu vecumā,
Bebr ,nu tu laid!!!! 3 gados noturēt makšķeri rokās tas jau bij par daudz melots kur nu vel noķert zivi Raksti ko gribi bet Zivniekam stāstiņi sanāk labāk
Ja šī pasaule tev liekas ideāla, tad vai nu Tu esi Dievs, vai nu par daudz iedzēris…
3 gadi. Fāters bij atstājis mani, 4 gad vecāku bračku un muteri krastā, pats ar laivu aizlaida uz salu. Es paņēmu fātera atstāto pludiņmakšķeri, iekāpu kocenē kas bij piesieta pie krasta, makšķeri vilku šurpu turpu pa ūdeni ar pliku āķi un noķēru sīku asarīti. Pēc tam asarīti ielaidu laivā kur bik bij sakrākjies ūdens
jā, anatolijs malacis atceros šovasar vienu dienu, kad ar viņa mazo dēliņu gulšņājām siltā vasaras naktī pie anatolija gatavota ugunskura. vāļājāmies, pļāpājām un dzērām alu, kamēr anatolijs plosījās pa krūmiem un gādāja malku
Pavadiņa ir kā prezervatīvs. Bez - riskanti, bet baigais kaifs!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lai nevajadzētu visus kaimiņus radināt pie ūdens 
Ko tu viņiem iedevi ? 
