vai kāds ko var pakomentēt par šo ezeru? laikam jau copēt tur nedrīkst. knapi atceros šo ezeru no bērnības, kad mani rīgas tante veda tur peldēties. visa atpūta mijās ar stresu, jo cik atceros, tad šo ezeru apsargāja karavīri. un visu laiku bija jābūt gataviem ņemt fraku pāri sliedēm ar zivīm jau tur droši vien, ka diez kas nav, jo atceros, ka jau tajā laikā tur paralēli atpūtniekiem darbojās zemūdens mednieki. cik atceros, tad peldot ar pūsli grunti varēja redzēt vismaz 3 metros. vai vēl šodien rīga dzer ūdeni no turienes?
Jāiet copēt Rīgas kanālā, kamēr darbā sēžu Mailes diezgan daudz tur redzamas, domāju arī līdakas ir. Vienīgi kaut kā neērti. Jāvelk maska un jālaiž
izrādās vienā laikā esam siekalojušies vērojot šos ūdeņus.Tā arī nepainteresējos par iespējām.No krasta bēdīgi,jo atrasties zālājā nedrīkst,no laivas iespējams ne kādu problēmu.Pašvaldībniekiem prasīt negribējās,jo viņiem tāpat noteikti bija skaidrs,ka pāris reižu dienā ar kolēgu parkā dodamies uzvilkt dūmu un uz to pievēra acis
Es atceros, ka vienreiz bērnībā tur biju ar senci. Izlīdām caur žogu un devāmies pie ezera copēt. Man jau pirmajā iemetienā ar pludiņmakšķeri, pieķērās prāva karūsa. Tagad grūti izvērtēt cik liela tā bija, bet toreiz likās milzīga! Es gan viņu ārā neizvilku, jo pacēlu virs ūdens un tā atkabinājās. Toties uzreiz bija klāt cilvēki, kas mūs ar senci patrieca un vēl piedraudēja makšķeres salauzt nākamreiz, ja tur parādīsiemies
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
ir kāds copējis lielajā vai mazajā Jūgezerā? tas ir mežā starp sužiem un ādažiem. esmu tur vasarā gar krastu nogājis. it kā copmaņi tur ir sēdējuši tajā purvā, bet vai tur kas arī ir dzīvs iekšā - nez. esmu dzirdējis par karūsām mazajā, bet tas tādā "viena tante teica" līmenī.
Pavadiņa ir kā prezervatīvs. Bez - riskanti, bet baigais kaifs!
Es nez, kā tagad, bet kādreiz sensenos laikos man Jaunciemā dzīvoja viens rada gabals. Ui, ku tas bij specs uz baravikām. Visas neņēma, tikai tādas marinēšanai. Mācījos no viņa, pakaļ staigāju, visādi centos, bet viņš mani salika vienos vārtos jebkuru reizi. Jāpiebilst, kā gāja viņš pa mežu plānās ādas kurpēs neatkarīgi no laika apstākļiem. Ar kāju sūnu taustīja.
