Paldies! Bija jau kādu laiku vēlme visu savākt vienkopus, apkopot, kā saka! Šodien tas beidzot tika izdarīts!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
pirmo reizi esmu šeit!varu padalīties par vasaras karūsu copi sausajā daugavā.Kopš februāra dzīvoju Ķekavā.esmu fīderists.Pirmās karūsas sāku ķert 21.aprīlī.uz šo brīdi lomos ir vairāk par 20 karūsām,mazākā 700.gr,lielākā 2.kg.pārsvarā visas ap kg.līņi pieci,nekas liels,bet mēra.ķērās pārsvarā uz baltajiem tārpiņiem,pēdējās noķeru slieka koā ar baltajiem.barībai liela nozīme nebija,pavasara pusē-marcipāns,ķērās labāk tad,kad ūdens līmenis bija augsts,naktīs pašvaki.karūsām labāk patika apmācies laiks
Sveicināts forumā! Paldies par padalīšanos ar informāciju! Labi lomi, labs izmērs!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Burtnieka ezers ir ceturtais lielākais ezers Latvijā, kurš aizņem 40km2 lielu teritoriju. Ezeram ir liela kultūrvēsturiska vērtība. Ezers vienmēr ir bijis slavens ar saviem zivju lomiem līdz ar to pašsaprotami - vienmēr piesaistījis lielu makšķernieku interesi, kura gan jāsaka pēdējos gados ir krietni kritusies samazinoties plēsīgo zivju vidējam izmēram un skaitam. Zivju populācijā nomācoši dominē baltās zivis. Savukārt plēsīgo zivju (zandarts, līdaka, asaris) populācijas īpatsvars ezerā (aptuveni 15%) un salīdzinoši liela mazo eksemplāru dominance liecina par nepieciešamību mainīt ezera izmantošanas paradumus it sevišķi ņemot vērā to, ka atbilstoši ministru kabineta noteikumiem ik gadu drīkst nozvejot 49 tonnas zivju, no kurām 12 tonnas līdakas un 26 tonnas zandarti. Izšķiršanās laiks ir pienācis tieši šobrīd, jo ar zvejniekiem (6 saimniecībām ar kopējo tīklu kopgarumu 2000 metri un 16 murdiem (1 murds atbilst 30 metriem no atlikušā 500 metru tīklu limita), kas nodalīti licencētajai rūpnieciskai zvejai), noslēgtie rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu termiņi beigsies 2021. gada 31. decembrī un tieši šobrīd Burtnieku novada pašvaldībai ir jāizšķiras par rūpnieciskās zvejas saglabāšanu vai pārtraukšanu. Mēs makšķernieki ar savu nostāju un aktivitāti varam palīdzēt pašvaldībai šo izšķiršanos atvieglot un jo aktīvāk mēs to darīsim, jo lielāka iespēja, ka jau ar 2022.gada 1.janvāri, mēs visi kopā Burtnieka ezerā varēsim pāršķirt jaunu lappusi, kurā vairs nebūs vietas rūpnieciskajai zvejai, dodot ezeram iespēju atkopties un priecēt mūs makšķerniekus ar daudziem skaistiem lomiem. Tieši tādēļ aicinu visus, kam nav vienaldzīgs Burtnieks, atrast laiku un vietnē manabalss.lv (saite uz tīmekļa vietni norādīta zemāk) nobalsot par rūpnieciskās zvejas pārtraukšanu Burtnieka ezerā.
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Nedēļas nogalē uz Jumurdu. Paskatīsies kas tas par ezeru un, vai tur var ko noķert?
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Nedēļas nogalē uz Jumurdu. Paskatīsies kas tas par ezeru un, vai tur var ko noķert?
Ļoti smuks ezers, daudz tur copēts. Ir ļoti smukas līdakas un pat labi pavilkts, kā arī labi zandarti dzīvo. Varu nosūtīt točkas, kuras vērts pārbaudīt.
Dabas parka “Svētes paliene” lieguma zonā pastiprināti uzraudzīs uzturēšanās aizlieguma ievērošanu
Lai saudzētu migrējošo putnu barošanās un atpūtas vietas un nodrošinātu netraucētus dzīves apstākļus retām un īpaši aizsargājamām putnu sugām, no 1. marta līdz 1. jūnijam ir noteikts aizliegums cilvēkiem uzturēties dabas parka “Svētes paliene” lieguma zonā Jelgavas novada Valgundes un Līvbērzes pagastos abpus Lielupes upei.
Informējot par šo aizliegumu teritorijā ir izvietotas informatīvās zīmes, taču par spīti tam Dabas aizsardzības pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) Pierīgas reģionālās administrācijas valsts vides inspektori, apsekojot teritoriju konstatē, ka uzturēšanās aizliegumi dabas lieguma teritorijā netiek ievēroti.
“Katrā apsekošanas reizē dabas liegumā tika sastapti vairāk nekā 30 makšķernieki un dabas baudītāji, kuri, neskatoties uz uzturēšanās aizliegumu, šurp bija devušies gan kājām gan arī velosipēdiem un pat automašīnām, tādējādi būtiski pārkāpjot teritorijas apmeklēšanas noteikumus un nodarot kaitējumu dabas vērtību aizsardzībai. Pagaidām sastaptajiem pārkāpējiem tika izteikts brīdinājums un veikts izglītojošais darbs, taču šādos gadījumos var tikt uzsākts arī administratīvā pārkāpuma process un pārkāpēji var tikt sodīti ar reālu naudas sodu,” stāsta vecākā valsts vides inspektore Ilze Baugere.
Svētes palieņu pļavu teritorija pavasaros regulāri mēdz pārplūst, un šeit izveidojas seklas un plašas ūdens lāmas, kas ik gadu kļūs par nozīmīgu migrējošo putnu barošanās vietu. Te vienkopus lielos baros pulcējas zosis un pīles, tāpat arī lielā skaitā sastopami gulbji, dzērves un citi migrējošie putni, starp kuriem dažkārt var sastapt arī kādu retākas sugas caurceļotāju. Caurceļojot un ligzdojot putniem ļoti svarīgs ir miers un atpūta, tāpēc no marta sākuma līdz maija beigām dabas lieguma “Svētes paliene” dabas lieguma teritorijā cilvēku uzturēšanās ir aizliegta.
Ņemot vērā ka cauri dabas lieguma teritorijai plūst Lielupe un Svētes upe, šī vienlaikus ir ne vien putniem, bet arī zivīm bagāta vieta, tādēļ arī makšķerniekiem gana vilinoša. Tomēr svarīgi ir atcerēties, ka Dabas parka "Svētes paliene" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi nosaka, ka lieguma zonā cilvēku uzturēšanās no pavasara mēnešos ir aizliegta. Uzturēšanās ierobežojums ir attiecināms tikai uz dabas lieguma zonas teritoriju un ārpus šīs teritorijas upes ir brīvi pieejamas ikvienam makšķerniekam.
Lai nodrošinātu normatīvo aktu ievērošanu īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, Pārvaldes inspektori un pašvaldības darbinieki regulāri apsekos Svētes palienes pļavu teritoriju un pastiprināti uzraudzīs uzturēšanās aizlieguma ievērošanu.
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
