Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
to dadzīts - diemžēl nē bet patīk normāla kārtība, normālā stāvoklī esošas laivas, labierīcības (ja nu dāmu līdzi sanāk paķert uz copi) u.c. Pašam laiva (gumijniece) ir bet vienam paliela čakarēšanās ar pumpēšanu, žāvēšanu, stibīšanu u.c., jo nav treilis un pat āķis mašīnai, lai to vilktu, kur nu vēl, kur glabāt....
bet no tāda abonimenta neatteiktos, jo Kaņieris patīk un Lielauce arī tīri labi iepatikās.
šodien no plkst. 5:00 līdz 20:00 pa ķīšezeru nodzīvojos. gāja labi. ja ne šovakar, tad rīt atskaitīšos. jūrnieka asari neatradu tikai vietējos puikus drusku patrenkāju un visi peld tālāk. ļīdakiem bija apetīte, taču uz li-li konkursu neko nepieteikšu pie sestā zemmēra skaits nojuka, bet pieļauju, ka atlaidu kādas 8. 2 paturēju. vienai drusku pāri 50 (kādi 53), bet bija žaunas kaput un asens pa gaisu, nebija cerības izdzīvot. otra smuka, resna (bet ne ikri) 58 cm. vispār arī visi zemmēri bija ar resniem punčiem. norijušies ripaini, apaļām mugurām. ķērās uz visu ko, ka tik trāpa pie deguna.
Pavadiņa ir kā prezervatīvs. Bez - riskanti, bet baigais kaifs!
neliela atskaite par šīs dienas copi Kaņiera ezerā... tika nolemts, ka kompāniju sastādīs draudzene un, lai arī īpaši priecīgu seju nerādīja, bet cēlāmies 4, lai 5os būtu pie bāzes. Kādas 7 min pāri 5iem esam uzvietas un atkal jāsecina, ka padsmit gabali jau vago Kaņiera ezerus. Dabūju jau iepriekš norezervēto laivu un pateicoties draudzenes klātbūtnei - labu cenu par laivu :) (būs biežāk draudzene līdzi jāved :D)! Vējš jau no rīta pūš ne pajokam un ir auksts... nu neko cerams, ka draudzenei apetīte uz copi atgriezīsies pie siltāka laika :)! Netālu no bāzes noenkurojamies un ķeram rudušus gan priekam, gan kādu priekš līdacenes. Draudzene arī veiksmīgi pievar vairākus, gan mazus, gan drusku lielākus un tiek pieņemts lēmums laist uz līdakām. Sākums čābīgs - šogad raksturīgi man visās copes reizēs. Pēc laiciņa neliels zemmērs uz Bent Minnow 106, tad atkal pauze. Vējš tāds, ka jūties kā uz vējadēļa var trennēt līdzsvara izjūtu Pamainam vietas un pēc mirkļaļoti smuka cope uz DUO MOAB 120F, bet pēc vairākiem pumpējieniem tiek nost škrobe, jo pirmā nopietnā cope 2 stundu laikā. Nu neko turpinu mētāt un vējš dzen laivu ar visu enkuru uz priekšu, iemetu arī līdaceni, lai gan šoreiz sanāk čakarēties, jo pa vējam īsti mest nevar, jo laivu dzen virsū pludam, mest atpakaļ ir labāk, bet arī reizēm, kad enkurs notur laivu, tad pluds sāk braukt virsū... bet neskatoties uz to 8.25 skats uz pludu A PLUDA TA NAV... nu neko, pabeidzu izpēlēt vobleri un lieku kātu nost. Paņemu līdaceni un ietinu auklu, bet redzu, ka aukla nāk aizvien tuvāk pie laivas, drīz jau būs pie enkura, kad veicu piecrtienu. OHO pumpējiens, un tesiens prom, bremze kauc un ir skaidrs, ka ir ne tikai mērs, bet ļoti smuks mērs - pēc pāris minūtēm draudzene veikli uztver uzķeramajā tīklā - uz aci stabila 4niece. Nomēru - 92,5 cm, bet nosvērt pie tādiem viļniem grūti, jo svars staigā, bet bāzes pārziņa svari copi beidzot rādīs - 4900 g smukule!!!!
nu neko, draudzene nosalusi, prasās uz labierīcībām un beigās izlemj par labu mašīnas siltumam nu neko, nolemju vēl pāris stundas pamētāt voblerus, jo līdaceni viens rudusis sapina tā, ka pēc tam sataisīt pie tik ļoti šūpojošas laivas neizdodas - izvērt cauri svinam pīto nesanāk, bet bez sviniņa rudusis dzīvo pa aukšu un turpina visu pīt Uz vobleriem vēl izdodas izmānīt 4 zemmērus - 2 uz Bent Minnow 106F
1 uz Zip Baits Orbit SR 110 SP un viena uz Megabass FX9. Laižu krastā un tur vēl pēdējā bilde uz ezera fona
Paldies ezeram! Un tagad jāplāno nākamā cope. Ideja par Burtnieku otrdien diemžēl trešdien, ceturtdien un piektdien tiek solīts stiprs lietus, ceru, ka tā nebūs, jo atvaļinājums tulīt būs cauri...