Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Pabiju Carnikavas nēģu svētku copes sacensībās "āķis lūpā". Man patika, viss noorganizēts labi, zivis ar ķērās, dalībnieki smaidīgi, balvas ar bija. Viss pa skaisto! Pats nezinu kurš paliku, kaut kur pa viduci un trīs labas zivis man velkot atkabinājās. Te foto no sacensību vietas
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
a es šodien biju copēt! ap pusdienlaiku sāku un līdz ar lietu (~20:00) beidzu. sāķu ķīšezerā. nesanāca man atrast asaru barus. vienu gan dabūju tādu smuku uz gramiem 400. tad vēl kādus 3 sprīdīšus un viss baisi švaki. tad devos uz daugavu. paprovēju visādos robos un arī tur neko daudz asaru neatradu. lai gan vienubrīd jau likās, ka atradu, bet tiklīdz tā sāka likties tā ar to arī viss beidzās tad iebraucu kolchozā un nolēmu pamācīties DSot. skatos apkārt, neviens neko nevelk. a te pēkšņi man negaidīta cope! metu vēl un vēl jau ar lielāku cerību un tas atmaksājas! reāla cope un sačokā mēriņš iekšā!
mans pirmais zandarts uz DS
Pavadiņa ir kā prezervatīvs. Bez - riskanti, bet baigais kaifs!
Marti - pa skaisto! Vismaz beidzot copēt biji un arī zanderu dabūji!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Sestdiena 23.08. Daugava, rajons ap Kundziņsalu. 6:00 pirmais enkurs. pirmais metiens (protams uz DS) un laivā 53 cm žanis. Otrais metiens - asaris uz gramiem 350-400. Trešais- asaris 500-600 grami. tad kādu brīdi pieklusa, pieteicās vēl zemmērs. atkal klusums. Pārbraucam tālāk. Uz MJ ar grūtībām, bet kādu strīpaino var piemānīt, izcilu exemplāru nav. Braucam tālāk, tur parasti asari ir baros. šoreiz arī. Tik ar mānīšanu, dikti kūtrs, pārgāju uz atvadu. Vēl pāris dabūju un nolēmām atgriezties pirmajā vietā. Domāts - darīts. Bet nu jau vējš sacēlies un grūti iecerētajā vietā nostāties, enkurs knapi tur. palaidāmies garākā striķī un turēja. Vējš neganti pūš, uz DS 10 gramus tik pat kā nejūt. Straume arī spēcīga. Uzliku 15 gramus. nu jau labāk, un arī rezultāts ir - vēl viens mēriņš, nedaudz lielāks kā pirmais. Tad jau arī vēl nedaudz pacietības, un pirms mājās braukšanas vēl viens zemmērs. Ir feini, bet pietiek, braucam mājās. pl. 12:00
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Man vakar bija brīvdiena, tāpēc jau krietni iepriekš zināju, ka došos copēt neskatoties ne uz laika apstākļiem, ne ko citu. Sakrita tā, ka par copes kolēģi tika sarunāts Anatolijs, bet no Jutrixa dabūjām laivu ar visu motoru. Laika apstākļi nebija labi, bet nebija arī paši briesmīgākie. Tie gan bija pietiekami briesmīgi, lai mēs tomēr nedotod ezerā, kaut dikti gribējās. Svārstījāmies starp copi Vecdaugavā, vai Daugavā - izvēle krita par labu Daugavai. Nu domāts - darīts! Laižamies iekšā. Saķērām un sasmēlām sākumā mailes un sākām copi gan uz mailēm, gan spiningiem. Pirmais asaris man pie laivas attirinājās uz rotiņu. Pirmais iedabūtais laivā bija uz džigu ar ēdamgumiju. Sākumā īsti arī negāja, meklējām un ar meklēšanu pa kādam asarim dabūjām. Drīz vien sanāca tikt man arī pie pirmā zandarta uz maili, bet diemžēl zemmērs - 42cm! Turpinājām meklēt, Anatolijam sākumā vispār negāja, bet viņš nepadevās Vienu brīdi atradām labu asaru vietu un arī Anatolijs sāka ķert. Gan tikai uz mailēm. A man bija nenormāli daudz tukšo copju gan uz džigu, gan uz dropšota sistēmu. Kaut ko laikam daru ne līdz galam pareizi, jo tukšo copju bija desmitiem. Sevišķi uz dropšotu. Uz džigošanu realizācijas procents ir biku labāks. Tajā asaru vietā vēl pigorus sataisīja viena skaista līdaka uz kādi 2-3kg vizuāli. Bija tā, ka man uz dropšotu pieķērās neliels asaris, es šo mierīgi velku ārā un uzreiz bladāc sitiem pa rokām un sākās baigā pretošanās. Es sencim saku, ka laikam līdaka paņēma - un tā arī bija. Bik papretojās, parādīja virs ūdens mums skaistu sveci un aprāva visu manu sistēmu un aizlaidās Pamainījām vēl vairākas vietas, šo to vēl noķērām un izdomājām piestāt pēdējā vietā, pirms braukšanas krastā. Tā izrādījās laba doma. Anatolijs jau pāris minūtes pēc makšķeres iemešanas saka, ir cope. Es saku, lai nesteidzās. Viss notiek, viņš piecērt, pretestība liela. Abi domājam, ka zandarts - te pēkšņi virs ūdens parādās viltīgi smails zaļgans purns! Abiem biku stress, bet sencis šoreiz nesteidzās, lēnām velk līdaku klāt, tūlīt jau būs sačokā, bet šī vēl pirms laivas taisa sveci un liekas, jau ka var teikt atā līdakai, bet paveicās, ka ielidoja tieši sačokā un arī āķis nemaz neizkrita no viņas mutes. Tā mums laivā papildus asariem uzradās līdaka 1350gr! Drīz vien sākās arī zandartu copes, ko varēja just pavelkot, vai redzot kādas pēc tukšajām copēm bija mailes. Vienu smuku, domāju zandartu, pavilku uz dropšotu uz to Savage lokano gumujzivi, bet ārā dabūt neizdevās. Bet tomēr viss sakrita par labu mums un divus zandartus es pacēlu augšā - viens 950gr un otrs 1.9kg! Kaut kā copes arī pazuda, un tuvojās vakars, tāpēc devāmies krastā. Šī mums bija veiksmīga cope un arī atrastas dažas interesantas vietiņas. Pie spiningošanas prasmēm ar džigu un dropšotu, gan diezgan jāpiestrādā.
Zandarti - 1,9kg, 950gr, līdaka 1350gr, lielākie asari 470 un 390gr! Vēlāk būs arī video atskaite no sērijas "pats sev režisors"
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)