Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Šodien nemakšķerērēju, bet tas neliedza noķert ar plikām rokām vēdzelēnu uz 20cm. Sitiens ar papēdi pa ledu, nu i zivs rokā. Vēl redzēju asari ap 15-17cm garumu, bet nepaspēju.
Jauna makšķerēšanas tehnika "sitiens ar papēdi pa ledu" chukle
Vecumveca... Kādreiz uz pirmā caurspīdīgā ledus onkas gāja ar milnām. Ierauga līdaku - blieziens, līdaka apdulst uz brīdi, tad tik ātri jāizcērt āliņģis un ļīdaks somā.
Vakar ar kaimiņu aizlaidām uz Salacu, rajonā pie tilta. Samaksājām tos 4eirikus par licenci, bet bija to vērts! Ķērās super - tikko iemet, jau cope! Lomā teibas, sapali, raudas, brekši... nesvērām, bet tuvu 7-8kg uz diviem toč bija. Pamatā ar pludiņu, bik arī ar grunteni. Ņēma baltos, nekā cita gan mums ar nebija Tagad apetīte nodzīta, jãgatavojas ar spini kur izlaist, tas man tuvāks
Un pēc tam biku bija jāpakruķī pedāļi un esmu atkal mājās Tā lūk!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Nu tā es ir atpakaļ no cops. It kā devāmies uz Jelgavas pusi, bet neaizbraucot līdz galam, par laimi mūs apturēja zvans no J0ņa - visas vietas aizsistas, pilnīgs kolhozs. Nu ko, 3 min. pārdomām un braucam kur nav kolhoza. Upe tā pate. Aizbraucam, novērtējam situāciju, pa upi drusk nes niedres, bet straume normas robežās. 3 vīri pajem pa fīderītim un sāk copi. Un zivis ir. Brekšbērniņi līdz 500gr, pa raudelei, kas lietoja motili, tam pa ķīsim arī. Kopumā, skaista diena, pirmais sārtums no saules vaigos! Pirmā zivju ķesele pilna. Ieguvu nedaudz teorijas no Iesācēja, būs par ko padomāt.:) Un jums arī ne asakas!
Es Ķīšezerā esmu ķēris pličus ap 600gr, cik ir rekords nezinu. Bet deviņdesmitajos tas nebija retums pie Mežaparka bedres Koka Klucis ar tādus ir vilcis un arī Aigaram ap 500gr ir bijis, kad viņš vēl padsmitgadīgs puika bija. Tagad gan pēdējos gados lielākais varētu būt kādi 350gr
Boroda - tie bija tīrasiņu pliči Tur tiešām bija viena vietiņa, kur mēs vilkām skaistus pličus, lielas raudas, asarus un arī brekšus. Bračkam bija arī vienā reizē baigie ruduļi, lielākie bija ap kilo. Bet tas bija kudiš sen atpakaļ un vietai mīnuss, ka jāstāv ūdenī, vai arī ar laiviņu. Tik tālu stāvot krast'ā nevar aizmest, jo tur plats sēklis no krasta iet. Mēs toreiz stāvējām ūdenī. Starp citu sen bija doma pārbaudīt to bērnības zivju mekas vietu, bet visu laiku kaut kā aizmirstās. Varbūt šogad
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)