Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Vakar aizlaidām ar savu ilggadējo copes čomu uz Daugavu. Nu uz Daugavu, kas aiz Dignājas. Nekad tur nebijām bijuši. Maklējam kur piebraukt, iebraucam kaut kādā pļavā, tjipa uz upes pusi. Priekšā džungļi, bet turpat arī upei jābūt, laužamies cauri. Un gandrīz iekrītam divu foršu copmaņu laivā. Šie bij metrus piecus no krasta, kuru savukārt mēs nepamanījām. Jaunākais no copmaņiem (kādi 6 gadi) uzreiz sāka stāstīt, ka noķēris vairākas BEZizmēra līdakas. Un atlaidis protams. Nu tad tēvs arī iesaistījās sarunā un izstāstīja, kur piebraukt pie krasta. Klausot vietējo padomam, vietu atrodam. Vieta skaista, cilvēku nav, ir straumes, atstraumes. Sariktēju fīderīti un sāku mēģināt. Trāpīju bērnudārza pašā viducī. Bet zivju dažādība forša. Noķēru - vīķes, sapalus, asarus, pličus, brekšus, raudas un pat 1 meženīti. Tas viss uz baltajiem. Šorīt sadoku ārā ceļot, bija krietni jāpapūlas. Ap 10kg. Likās, ka esmu kādās sacīkstēs piedalījies... Viss peld tālāk.... Čoms uz spini noķēra asari gandrīz 0,5kg. a nu vēl, bērnudārza audzinātāja atkabinājās pie paša krasta (ap kg brekša izskatā)... p.s. Jāsaka, ka Daugava savā dabīgajā tecējumā ir ļoti skaista. Pat ļoti! Bilžu nav, jo fočuks kirdikt. Bet kas par sarkanu saulrietu bij.... eh....
Šodien pa dienu biju pie Gaujas ,gribējās kādu sapalu piemānīt,bet sapali piemānija mani.Apkārt jau smuki lēkāja bet manu piedāvāto kukurūzu negribēja ne par ko.Netālu no manis viena mežene smuki klapēja ar asti,riktīgas šlakatas pa gaisu.Gluži tukšā nebiju vienu raudu gan dabuju,kuru kaķis gardi noēda.Rīt laikam būs jāmēģina no rīta kādu sapalu piemānīt.
Boroda - vietas tiesām laikam dikti skaistas tur Copmani - raudulīgs Tev tas sapals trāpījies
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Šodien biku pēc 12:00 ielaidos ezerā Anatolijs jau bija priekšā Atkal nočakarējos ar mailēm kāu stundu, bet kaut ko sasmēlu. Sīkus asarus vispār varēja sasmelt spaini Maiļu smelšna nogurdināja, vajadzēja nopeldēties Biku pamētāju spini un tad devos ezerā. Uz bumbiņas karināju asarēnus, bet uz pludiņmakšķeres lielākas baltās mailes. Ezerā biju kādas 2,5stundas. Uz bumbiņu noķēru 8asarus un palaidu riktīgi monstrīgu zandartu uz pludiņmakšķeres Vilku kādas 3-4minūtes un augšā ne pa kam negribēja nākt, spole kauca, liekas jau ka tūlīt būs augšā, jau sačoku sagatavoju, bet šis atkal mauc lejā. Adrenalīns ne pa jokam un gaidu kas tad parādīsies ūdens virspusē, jo vienu brīd jau padomāju, ka zaļsvārce man galā. Tieši uzvilku gandrīz līdz pašai augšai, pietūka kādi 10-15cm un es ah**el! Tas man toč būtu lielākais zandarts, ko esmu noķēris. Negribās sameloties un tos, ko nezivelk, tie vienmēr liekās baigi lielie, bet domāju ka savi 3kg varēja būt. Un tikko es pamanījus kas tas par kukaini, tā šis atkal uz grunti. Te arī pieļāvu liktenīgo kļūdu un aukla ar pievīla Mēģināju nedaudz ar spēku šo atkal dabūt virspusē, lai iesmeltu sačokā.......bet saplīsa aukla. Pie tam ne pavada, bet pamataukla virs pluda. Acīmredzot bija kaut kur noberzusies. Rokas dreb, škrobe drausmīgākā.....pat apsvēru braut mājā, bet kaut kā nomierinājos. Uz pludiņmakšķeri tā arī palika vienīgā cope ezerā, toties pie kādas zivs varēju tikt....ehhh! Tad pie manis piebrauca arī Anatolijs Viņam loms neliels, kaut kādi baltie uz daži asari uz mailēm Biku papļāpājām, pacopējām, necopēja un devāmies prom. Anatolijs mājās, bet es uz Daugavu. Tur uz spini noķēru vēl četrus asarus, viens gan dikti "monstrīgs" Tad bija laba cope uz pludiņu, bet piecirst negantnieku neizdevās. Mailes ar sāka beigties, iemetu pludiņu ar pēdējo raudiņu un pats turpināju spiningot. Te uzmetu acis pludam, a pluda ta nav Hvz cik sen nav. katram gadījumam drusku pagaidu, tad pietinu auklu un cērtu. Jā, galā kaut kas ir. Drīz vien jau bija sačokā un laivā. Zandartēns tieši 45cm, bet nu vismaz kaut kas! Šo ķeselē tik iekšā, vēl nedaudz pamētāju spini un 20:00 ziepiejos prom Loma foto, zivju tīrīšana un mājās It kā jau bez loma nepaliku, bet koprojām kremt tas, ka palaidu to zandartu ezerā. Bet nu neko, gan jau Vismaz forši pasauļojos, nopeldējos un šos to jau arī noķēru Ne asakas visiem!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
biju vakar pa dienas vidu ķīsītī. parādījās brīvs brīdis, pie mājas likās smuka diena un laidos uz ezeru. ap 14:00 biju ezerā. bet tur - vējš pūta gareniski no juglas. sākumā piestāju tur pat pie sniķera saliņas un tiku pie vienas realizētas copītes: un tas arī viss. meklēju ezerā kādu rāmu stūri, bet izrādījās, ka tāda nav. drusku pamocījos, bet apnika un, sameklējis daudz maz aizvēju, nolikos laivā slīpi pēc kāda laika mani pamodināja pieci iznīcinātāji, kas bija nolēmušu pārlaisties ezeram tieši virs manis! tad drusku vēl saņēmos, patirināju. un secināju, ka nav ko dirsties. tādā vējā tomēr nav kaifa. nolēmu, ka šitais pūtiens arī vakarā neko daudz rāmāks nepaliks un devos krastā. tur satiku sienāzi, sagurušu zivnieku un vēl maksi ar puiku. zivnieks gan teica, ka no rīta esot bijis baigi ok...
Pavadiņa ir kā prezervatīvs. Bez - riskanti, bet baigais kaifs!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Šie bij metrus piecus no krasta, kuru savukārt mēs nepamanījām. 
