Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Lai man atvaino Spulgits, ar ko bija runāts, ka vakar iesim pacopēt, bet uz vakaru uznāca baigā vēlme ielaisties ezerā vienam un šo to pārdomāt, kā arī pacopēt. Aizminos uz garāžu, uzliku laivu uz ratiņiem, motoru un visas mantas sametu laivā un aizripināju laivu līdz ielaišanas vietais. Drīz vien es jau tuvojos ezeram. Galvā domas gan par copi, gan personīgām lietām Laiciņš labs, kanālā copmaņi sēž. Domāju, ka jāsasmeļ mailes. Saliku savu maiļu tīkliņu un jau pirmajā smēlienā tas salūza Uz vietas nesaremontējams, īstenībā vispār nesaremontējams. A man neviena maile. Ko nu? Zinu, ka ezerā vēlāk būs Zivnieks, zvanu šim, lai kad būs ezrā un sasmels mailes, lai padalās. Pats pagaidām aizbraucu pamētāt spiningu pa potenciālajām līdaku vietām. Neviena uzsitiena! Bet toties īstais brīdi pakaifot par skaistumu apkārt un padomāt pareizās domas Pēc kāda laika jau seko zvans no Zivnieka, ka var dabūt mailes. Laba ziņa! Nu tā, mailes man ir. Zivnieks ar Armandu mani ir paglābuši no tīras copes uz spini Dodos ezerā, noenkurojos. Sāku copi. Jau pēc pāris munūtēm seko cope. Piecērtu. Galā kaut kas ir, bet nevr saprast kas. Kad jau zivs ir uz ūdens virsmas, tad var redzēt, ka manu maili ir iekārojusi zemmēra līdaciņa. Tad šī izdomāja uztaisīt skaistu sveci un noziepējās ar visu manu āķi. Velti gan. Jo es viņai āķi būtu izņēmis un tāpat palaidis atpakaļ. Nu vismaz kaut kas pašā sākumā. Vēl pēc minūtēm desmit izvilku asari, tad bija viena tukšā cope un tad ezerā sacēlās baigi negants vējš. Izdomāju, ka jāpārvācās uz kanālu. Brauciens baudu nesagādāja Gandrīz katrs vilnis smēlās laivā un slapināja man muguru, pat braucot gar krastu un lēnām. Kanālā es viss biju slapjš un laiva pilna ar ūdeni Izsmēlu ūdeni, biku pārkārtojos un sāku copēt. Kanālā baigā straume. Zivnieks ar Armandu ar netālu mēģina cīnīties ar straumi. Man tā kā cope, tā ka ne - nevar īsti saprast. Drošības pēc pietinu auklu un piecērtu! Ir!!! Kaut kas labs! Velku lēnām nesteidzoties un te mans kaut kas jau ir ūdens augšpusē un redzu, ka tas ir smuks mēra zandarts, bet laivā dabūt man šo nebija lemts. Noziepējās. Droši vien par ātru piecirtu, bet tajā straumē grūti saprast normālu copi. Pēc tā pilnais laimei sākās vēl lietus un negaiss Zivnieku un Armandu tas arī neaizbaidīja Toties bonusā varēja pamielot acis ar divām varavīksnēm Lietus pierima, copes vairs nebija, un es izdomāju pārvākties uz Daugavas pusi. pa ceļam atkal lielie kuģi Daugavā, netālu no Kundziņsalas atsāku copi. Sākumā nekā. Pēc tam copes sekoja viena otrai un mailes visu laiku bija apskādētas, bet piecirst nevarēju. Straume arī nespēlēja man par labu. Paralēli mētāju spiningu un vienā momentā jau pie pašas laivas, manu džiga galvu ar paprāvu gumiju, pauzes laikā kaut kas paķēra. Uzreiz piecirtu un laivā tika iecelts nedaudz zemmēra zandarts. Izņēmu savu mānekli, nofočēju un palaidu. Aizpeldēt aizpeldēja, bet vai izdzīvos - nezinu! Izskatījās cietis! Pēc laiciņa uz spiningu pavisam mazs zandartiņš. Šo pat nefočēju, uzreiz atpakaļ ūdenī. Uz spini bija vēl viena cope, bet nepiecirtās. Toties uz mailēm bija kādas padsmit copes un nevienu neizdevās realizēt Meistars vai zinies! Sākoties tumsiņai copes pierima. Vēl nedaudz pasēdēju izdomāju beigt copi. Atlaidu mailes, atlaidu asari, kuru biju no ezera atvizinājis līdz Daugavai un devos garāžas virzienā. Te jau garāža pavisam blakus Mājās atminos viss slapjš un nosalis, nedaudz dusmīgs uz sevi, bet citādi cope tāpat ir forša un reizēm vajag pabūt vienam un sakārtot domas! Ne asakas visiem!
Lielākais pārbaudījums makšķerniekam ir nevis tas, cik daudz zivju viņš noķer, pat ne tas, kā viņš tās ķer, bet gan tas, ko viņš iegūst, nenoķerot nevienu zivi.(Džons H. Bredlijs)
Vot tiko sataisos copēt,štrumi jau autiņā gaida, tā paveroties pa logu kkādi ne tādi melnie mākonīši sāk klejot.Un vējelis ar nedaudz pūš.Vēl pāris h var pasnaust.Tad gan, ja laiciņš būs laps padošos pie mongoļiem.
Pats vakar vakarpusē paskraidīju gan pa Daugavu, gan Ķīsi, gan Buļupi un pat Lielupi (jaudīgā motora priekšrocības), bet nu nekas jēdzīgs netrāpījās. Kādi asarēni, mazie hekulēni, bet ne tas izmēr uz, kuru cerēju. Vienīgi Ķīsis iedeva vienu smuku līdaciņu - 3140 g uz MDž. Kaut kā maz to zivju zīmēja ehalote - pat parasti perspektīvās vietās. Iespējams netrāpījām tur, kur viņas spēlēja zoli...
Velku lēnām nesteidzoties un te mans kaut kas jau ir ūdens augšpusē un redzu, ka tas ir smuks mēra zandarts, bet laivā dabūt man šo nebija lemts. Noziepējās. Droši vien par ātru piecirtu, bet tajā straumē grūti saprast normālu copi. Pēc tā pilnais laimei sākās vēl lietus un negaiss 
